"Ak, man taču ir lēna vielmaiņa!" mēdz teikt daudzi cilvēki ar lieko svaru. Daļa ar to cīnās, daļa necīnās, taču, kā norāda uztura speciāliste Liene Sondore, aizbildināšanās ar vielmaiņas ātrumu un īpatnībām, tajā pašā laikā vispār nerūpējoties par veselīgu ēšanu un pietiekamu kustību daudzumu, nav nopietni ņemams arguments un aptaukošanās attaisnojums.
Priekšstatos, kas ir vielmaiņa un kas to ietekmē, ir sava tiesa maldu.
Lai gan zināma loma, protams, ir cilvēka vecumam, dažādiem dzīves cikliem, augumam, arī dzimumam utt., pamatu pamats, kā nodrošināt optimālu vielmaiņas norisi un līdz ar to visa organisma funkcionēšanu, ir absolūta klasika – pareizs, veselīgs uzturs, fiziskas aktivitātes un labs miegs.
"No grieķu valodas vielmaiņa jeb metabolisms ir ķīmisku reakciju kopums – viss, kas notiek organismā. Mēs ar uzturu uzņemam olbaltumvielas, ogļhidrātus, taukus, vēl kādus papildu vitamīnus, minerālvielas, un tas viss ir nepieciešams, lai organisms augtu un attīstītos, kustētos, funkcionētu," vielmaiņas būtību definē L. Sondore.
Ikvienam būtu svarīgi zināt savu pamata jeb bāzes vielmaiņu – ar uzturu uzņemamās enerģijas daudzumu, kas nepieciešams organisma dzīvības pamatfunkciju uzturēšanai pilnīgā miera stāvoklī. Katram šis rādītājs ir individuāls. Pamatvielmaiņu var aprēķināt dažādi, piemēram, pēc t. s. Herisa-Benedikta formulas. Tālāk šo skaitli reizina ar konkrētā cilvēka fizisko aktivitāšu koeficientu un iegūst kilokaloriju daudzumu, kas viņam dienā jāuzņem ar pārtiku. "Vidēji, kā šobrīd norāda Pasaules veselības organizācija, ja ikdienā nerokam zemi, bet strādājam birojā, mums pilnīgi pietiek aptuveni ar 1500 kcal dienā. Biroju darbiniekiem nav nepieciešamas kompleksās pusdienas ar trim ēdieniem," L. Sondore saka.
Organismam ik dienu jāuzņem vielas no visām produktu grupām, taču nevajadzētu apēst vairāk kaloriju, nekā fiziski tiek iztērēts, citādi radīsies liekais svars. Protams, katram ir savas vielmaiņas īpatnības, var būt arī daži lieki kilogrami, un galu galā mums visiem arī nav jābūt vienādiem, norāda uztura speciāliste. Ja ir vēlme ķermeņa masu koriģēt, var paņemt kaut ko nost no sava pamatvielmaiņas skaitļa. Bet te jābūt uzmanīgam! "Nedrīkst arī dzīvot badā un iet stipri zem šīs pamatvielmaiņas, jo tad ķermenis secina – ahā, slikti laiki, sākšu kaut ko uzkrāt!
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 20. septembra, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
low carb