Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Baiba Krastiņa

Rīgā ir ielas, kas tehniski nemaz nav ielas, lai arī auto satiksme pa tām notiek(7)

Automašīnu satiksme pa Rembates ielas posmu, kas savieno divas maģistrālās ielas – Augusta Deglava un Lubānas ielu, – ir pietiekami intensīva. Apmēram stundas laikā, ko Diena tur pavadīja, abos virzienos aizbrauca vairāki desmiti automašīnu. Iespējams, būtu vairāk, ja vien šis posms būtu izbraucams bez problēmām.

Cer, ka skolotājiem nebūs jāprotestē(1)

Pedagogu atalgojuma zemākās likmes palielināšanai 2019. gada četriem mēnešiem, sākot no septembra, esot nepieciešami deviņi miljoni eiro. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes ieskatā šo summu nav neiespējami atrast un algu palielinājumam būtu jānotiek pēc iepriekšējās valdības apstiprinātā grafika. Lai arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) liek saprast, ka naudas tam šogad nebūs, arodbiedrība tomēr cer, ka tiks rasts risinājums, lai pedagogiem nebūtu jāiet protesta akcijā. Pretējā gadījumā netiek izslēgta iespēja arī uz visas Latvijas skolotāju streiku.

2500 pedagogu gatavi iziet ielās, ja nesaņems solīto(26)

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome ir vienota nostājā par to, ka nepieciešams pieprasīt solīto darba algas pieaugumu šim gadam. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga Dienai norāda - ja tāds netiks saņemts, aptuveni 2500 pedagogu gatavi iziet protestā. Ja nenostrādās arī tas, skolotāji streikošot.

Skaidrs virziens tālākā dzīvē(12)

Vidusskolu Latvijā pārsvarā beidz jaunieši jau pieaugušā vecumā – 18, 19 vai pat vairāk gados. Tas ir laiks, kad sāk domāt par to, kur studēt vai strādāt. Tajā pašā laikā skolā apgūstamo mācību priekšmetu ir ļoti daudz un tie ir sadrumstaloti, nedodot iespēju jauniešiem pietiekami iedziļināties kādā konkrētā virzienā, tādējādi arī radot grūtības saprast savas vēlmes, kas attiecas uz viņa nākotni. To cer mainīt jaunajā vidējās izglītības mācību saturā, vidusskolēniem piedāvājot iespēju sev interesējošos mācību priekšmetus apgūt padziļināti.

Iespējama vēža gadījumā svarīgi pamanīt jebkuras novirzes bērna veselībā(4)

Latvijā pēdējos gados bērnu saslimstība ar onkoloģiskajām slimībām bijusi gandrīz nemainīga – gadā to atklāj vidēji 50 bērniem. Ārsti aicina vecākus šajos jautājumos kļūt vairāk izglītotiem, lai iespējamā vēža pazīmes pamanītu jau laikus. Tomēr aktuāls paliek arī jautājums par pašu ārstu spēju simptomus pamanīt pietiekami ātri.

Valsts miljoni galvaspilsētas bedrēm(38)

Pēdējās nedēļas laikā ik dienu publiskajā telpā izskan kāds stāsts par Rīgas bedrēs pārsistām automašīnu riepām. Satiksmes ministrs Rīgas domei (RD) pārmet nepamatotu sūdzēšanos par naudas trūkumu ielu remontiem, bet Satiksmes departamentā taisnojas, ka viss valsts mērķdotācijas izlietojums esot saplānots konkrētiem projektiem.

Lai ārkārtas palīdzību izsauktu ātrāk(5)

Latvijas iedzīvotāju zināšanas, kā sazvanīt ārkārtas palīdzības dienestus, kopumā esot vērtējamas kā labas. Pa vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 gadā tiek saņemti vairāk nekā miljons zvanu, un kopumā vidēji 33% tiekot pāradresēti attiecīgajiem dienestiem. Ja zināms, ka pavisam noteikti būs nepieciešama tikai viena dienesta palīdzība, operatīvākas palīdzības saņemšanai iedzīvotājiem iesaka iegaumēt palīdzības sniedzēju tiešos ārkārtas izsaukumu tālruņa numurus.

Ilgstošie pagaidu vadītāji

Rīgas pašvaldības struktūrvienībās dažādos amatos ir aptuveni 40 pienākumu izpildītāju (p. i.), daži amatā atrodas pat vairākus gadus. Šādu praksi labas pārvaldības kontekstā vērtē arī Tiesībsarga birojs, tomēr pati Rīgas dome (RD) tajā problēmas nesaskata – tā notiekot visās institūcijās valstī. Domē šo situāciju skaidro izvairīgi.

Slēpošanas drošuma standarti Latvijā – vāji regulēti(11)

Vēloties, lai tobrīd astoņgadīgais dēls Markuss apgūtu ko jaunu, Jānis un Jūlija Knēziņi ierosinājuši sākt mācīties kalnu slēpošanu. Markuss piekritis, bet jau otrajā apmācību reizē tas Reiņa trasē instruktora vadībā beidzies ar puiša kājas lūzumu. Markusa vecāki norāda, ka apzinās iespējamos riskus un negadījumus, taču nepatīkamākā bijusi slēpošanas kalna darbinieku attieksme pēc notikušā – Reiņa trases pārstāvji nav atzinuši savas kļūdas un nav izrādījuši cilvēcīgu attieksmi. Savukārt slēpošanas trasē uzsver, ka viss darīts pareizi un arī atbildīgās institūcijas pārkāpumus trases darbībā neesot atradušas. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) atzīst – lai arī izstrādātas vadlīnijas slēpošanas trašu drošumam, tām ir rekomendējošs raksturs, un ne visas prasības ir nostiprinātas likumos, tostarp par sertifikāta nepieciešamību slēpošanas instruktoram.

Augstskolās gatavi stāties arī ziemā

Lai gan augstskolās studentus tradicionāli uzņem rudenī, kad viņu skaits mērāms tūkstošos, pietiekami daudz interesentu studijas gatavi sākt arī ziemā. Nupat kopumā 40 augstākās izglītības iestādēs noslēgusies ziemas uzņemšana. Lielākās Latvijas augstskolas studētgribētāju skaitu vērtē pozitīvi.

Liela daļa zāļu tirgotāju vēl nav gatavi jaunās sistēmas ieviešanai(2)

Līdz 9. februārim, datumam, kad Latvijā stāsies spēkā Eiropas līmeņa prasības zāļu drošībai, palikušas mazāk nekā divas nedēļas. Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas (LZVO) apkopotā informācija liecina, ka ievērojams skaits zāļu tirgotāju šīs sistēmas ieviešanai vēl nav gatavi. Veselības ministrijā norāda, ka sodu piemērošana par laicīgu sistēmas neieviešanu nav mērķis, un sola atbildīgo iestāžu atbalstu, lai pieslēgšanos sistēmai veicinātu.

Neskaidrais konflikts mediķu arodbiedrībā(4)

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrībā (LVSADA) ietilpstošās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieku Rīgas reģiona arodorganizācijas vadītājs Genādijs Rusanovs nolēmis dibināt jaunu NMPD darbinieku arodbiedrību. Tas tiekot darīts, jo viņa un LVSADA priekšsēdētāja Valda Kera viedokļi par arodbiedrību darbu atšķiras. Savukārt Keris komentāros Dienai ir skops.

Ziņu aprite sociālajos tīklos: Valda emocijas, ne fakti(35)

Iedzīvotāji sociālajos medijos bieži dalās ar tām ziņām, kuras izraisījušas viņos kādas spēcīgas emocijas, tomēr par tālāk nodotās informācijas patiesumu ne vienmēr pārliecinās. Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas eksperte Klinta Ločmele Dienai atzīst, ka daļa jauniešu ne tikai nezina, kā noteikt, cik uzticams ir informācijas avots, bet viņus nemaz neinteresē valstī notiekošie procesi. Šādu jauniešu uzmanība tiek pievērsta ar skaļiem virsrakstiem, kas balstās uz emocijām, un nepatiesā informācija tiek nodota tālāk.

Meklēs Rīgas satiksmes uzraugus(7)

Tuvāko mēnešu laikā galvaspilsētas sabiedriskā transporta uzņēmumam Rīgas satiksme plānots no jauna izveidot padomi. Tās uzdevumi būšot uzraudzīt Rīgas satiksmes valdes darbu un vērtēt uzņēmuma stratēģiskos darbības procesus. Padomes ziņā būs arī jaunā valdes sastāva izveide. Uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss (Saskaņa) pagaidām gan vēl nevarot pateikt, vai piekristu darbu valdē turpināt pastāvīgi, ja šāda iespēja viņam tiktu piedāvāta.

Skaisto numuru tirdzniecība

Ik pa laikam publiski izskan neizpratne no dažādu mobilo sakaru operatoru klientiem par saņemtajām īsziņām ar piedāvājumiem iegādāties "skaistus telefona numurus". Īsziņu autori nestādās priekšā un arī neatklāj, kur dabūjuši konkrētā cilvēka telefona numuru. Atsevišķi mobilo sakaru operatori Dienai nenoliedz, ka arī viņu klientiem par maksu iespējams izvēlēties kādu "īpašo" telefona numuru, tomēr uzsver, ka šādi piedāvājumi netiek sūtīti iedzīvotājiem īsziņās.

Izdevīgās arodbiedrības Rīgā(21)

Rīgas domes (RD) Satiksmes departamenta direktora amatā esošais Vitālijs Reinbahs, kuram ir noteikta dīkstāve, tāpēc reālus pienākumus viņš nepilda, bet algu saņem, paziņojis, ka gribot strādāt. Viņš medijiem izplatītajā paziņojumā norādījis, ka šobrīd esot "iespiests starp diviem dzirnakmeņiem", jo, no vienas puses, saņem pārmetumus par to, ka, neko nedarot, saņem algu, bet, no otras puses, – strādāt viņam neļauj piemērotais dīkstāves statuss. Domē atkārtoti uzsver, ka Reinbahs zaudējis vadības uzticību un RD turpinās tiesāties, lai panāktu viņa atbrīvošanu no amata. Tas, cik ilgi situācija ar diviem RD Satiksmes departamenta vadītājiem varētu pastāvēt, esot atkarīgs no tiesas. Taču situācija ar Reinbahu pievērš uzmanību viņa saistībai ar arodbiedrību LABA, kas savulaik baudīja lielu Rīgas domes vadības labvēlību.

Aicini draugu darbā slimnīcā(35)

Latvijas klīniskajās universitāšu slimnīcās pakalpojumi tiek nodrošināti, kaut gan ir pietiekami daudz brīvu vakanču. Lai aizpildītu brīvās darbinieku vakances, slimnīcas izmanto ne tikai ierastos paņēmienus, bet arī ar īpašām akcijām aicina meklēt jaunus darbiniekus pašreiz slimnīcās strādājošajiem.

Dažādās veselības reformas(8)

Lai arī aizejošā veselības ministre Anda Čakša (ZZS) vairāku nozīmīgu veselības aprūpes jautājumu lemšanu iepriekš gribēja atstāt jaunā ministra pārziņā, kavēšanās ar nākamās valdības izveidi likusi tiem pievērsties nekavējoties. Čakša iepriekš solījusi iestāties par veselības aprūpes jautājumiem, arī esot Saeimas deputāte.

Rehabilitāciju svarīgi saņemt laikus(11)

Valsts kontrole (VK) apjomīgā revīzijā konstatējusi, ka valstī nav konceptuālas pieejas rehabilitācijas jomas attīstībai. VK ieskatā ir svarīgi ne tikai nodrošināt pienācīgu finansējumu kvalitatīvu rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai, bet arī noteikt un īstenot mērķtiecīgu rehabilitācijas politiku, kas atbilst gan valsts prioritātēm, gan finansiālajām iespējām.

Rīgas lidostā pasažieru bagāžas piegāde ne vienmēr norit bez problēmām(3)

Publiskajā vidē pa laikam izskan atsevišķi iedzīvotāju pārmetumi starptautiskajai lidostai Rīga par ilgo bagāžas gaidīšanas laiku. Lidostas virszemes pakalpojumu sniegšanas uzņēmuma Havas Latvia vadītājs Simons Zitcers Dienai nenoliedz, ka mēdz būt dažas dienas gadā, kad var būt problēmas ar bagāžas savlaicīgu piegādi. Tas gan ne vienmēr tiešā veidā saistīts ar uzņēmuma darbu, un kopumā lielu problēmu neesot.

Iedzīvotājiem nevajadzētu aizrauties ar pašārstēšanos(3)

Iegādājoties zāles, vērtīgi ir konsultēties ar farmaceitu. Tā var dabūt arī lētākus zāļu analogus, intervijā Baibai Krastiņai atzīst Aptieku īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lībķens.

Sarežģītā apdrošināšana(2)

Šodien ir ceturtā diena, kad ārstniecības personām būtu jābūt pieejamai informācijai par apdrošinātiem un neapdrošinātiem iedzīvotājiem. Tomēr tas nav iespējams, jo Nacionālais veselības dienests (NVD) 1. janvārī, dienā, kad sistēmai bija jāsāk darboties, paziņoja, ka informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras problēmu dēļ gada sākumā nebūs iespējams dzīvē ieviest likuma izmaiņas, kas paredz medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos – pamata un pilnajā – atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Kamēr dienests strādā pie tā, lai sistēma darbotos no februāra, vairākas Saeimā ievēlētās partijas joprojām uzsver, ka šobrīd jau apstiprinātā sistēma būtu jāmaina pēc būtības.

Viltīgi baisā Laimas slimība(13)

Par ērču izplatību Latvijā parasti sāk runāt, tuvojoties pavasarim un siltākiem laikapstākļiem, kad šo kukaiņu aktivitāte palielinās. Iedzīvotājus aicina vakcinēties pret ērču encefalītu, bet pret vēl vienu ērču pārnēsāto kaiti – Laimas slimību – vakcīnas joprojām nav. Ar Laimas slimības sekām var nākties sadzīvot arī tad, kad siltie laikapstākļi būs jau garām, it īpaši tad, ja to nav izdevies laikus diagnosticēt.

Psihiatriskās veselības aprūpē trūkumu joprojām daudz(6)

Veselības inspekcija secinājusi, ka psihiatriskās palīdzības iestādē ir izteikts speciālistu trūkums. Trūkst ne tikai ārstu psihiatru, bet arī garīgās aprūpes māsu. Inspekcijas ieskatā šis jautājums jārisina gan pašām iestādēm, gan arī valstiskā līmenī jāveic darbības, lai ārstiem radītu interesi par psihiatra un bērnu psihiatra specialitātes apgūšanu un turpmāko darbu publiskajā sektorā.

Domes departaments aizvien ar diviem vadītājiem(4)

Rīgas domes (RD) Satiksmes departamentu jau vairāk nekā divus gadus vada Emīls Jakrins, tomēr oficiāli viņš joprojām skaitās tikai RD Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs. Departamenta direktoram Vitālijam Reinbaham noteikta dīkstāve, tas nozīmē, ka viņš reāli nekādus pienākumus neveic, tomēr tas netraucē saņemt mēnešalgu vairāk nekā 2000 eiro apmērā. RD jau ilgāku laiku dažādās tiesu instancēs mēģina panākt viņa atbrīvošanu no amata, tomēr tas joprojām nav izdevies.

Ceļā uz mediķu krīzes risinājumu

Kavēšanās ar jaunās valdības izveidi risinājumu par ārstniecības personu algu fonda palielināšanu par 20% no nākamā gada likusi steidzami meklēt vēl šā brīža Ministru kabinetam. Māra Kučinska (ZZS) vadītā valdība šonedēļ atbalstīja Veselības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām, kas nepieciešami, lai par 20% no nākamā gada 1. janvāra palielinātu ārstniecības personu zemāko mēnešalgu. Tikmēr jautājums par mediķu atalgojuma palielināšanu turpmākajos gados joprojām paliek uz vēl neizveidotās valdības pleciem.

Ameriks negribot taisnoties(22)

Par atkāpšanos no amata paziņojis Rīgas vicemērs Andris Ameriks (Gods kalpot Rīgai, GKR). To viņš esot darījis Rīgas domes (RD), partijas un paša reputācijas vārdā. Tikmēr domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (Saskaņa) amatu atstāt negrasās, jo gribot nodrošināt stabilitāti pašvaldībā.