Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Baiba Krastiņa

Garais ceļš līdz universitātes Rakstu mājai(2)

Latvijas Universitātes (LU) īpašumā vai valdījumā šobrīd atrodas 58 nekustamā īpašuma objekti ar vairāk nekā 100 dažādām ēkām. Pirms 10 mēnešiem valdībā tika apstiprināts LU nekustamo īpašumu attīstības plāns, kuru īstenojot iegūtos līdzekļus iecerēts izlietot augstskolas Akadēmiskā centra Rakstu mājas būvniecības aizdevuma apmaksai.

Cer ielikt vairāk trūcīgo pensionāru makos(6)

Šogad 1. oktobrī gaidāma lielākā pensiju indeksācija pēdējos gados. Ar indeksāciju tiks palielinātas pensijas vai to daļa, kas nepārsniedz 420 eiro, un no šā gada indeksācijas lielākie ieguvēji būs tie vecuma pensiju saņēmēji, kuriem ir vislielākais darba stāžs. Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) arī cer, ka nākamgad atbalstu senioriem būs iespējams palielināt, kaut vai paaugstinot minimālās pensijas apmēru. Tam nauda esot atrasta, bet par to vēl būs jālemj Saeimai, apstiprinot nākamā gada budžetu. Tiesībsarga birojs joprojām uzskata, ka plānotais valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un minimālo pensiju apmēra palielinājums nav pietiekams, un gatavojas vērsties Satversmes tiesā.

Vēsturiska vienošanās latviešu valodai(22)

Atbilstoši pērn apstiprinātajām pirmsskolas izglītības iestāžu (PII) vadlīnijām no šā mācību gada mazākumtautību bērnudārzos latviešu valodas lietošana ikdienas saskarsmē ir jāsekmē katru dienu. To, kā ar šo vadlīniju ieviešanu veicas mazākumtautību bērnudārzos, vērtēt vēl būtu pāragri, tikmēr Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) latviešu valodas lietošanas veicināšanai izstrādājusi nākamās izmaiņas. NA rosina likuma grozījumus, kuros tiktu noteikts pienākums pašvaldībām nodrošināt izglītības programmu apguvi valsts valodā ikvienā pašvaldības PII, tajā skaitā mazākumtautību bērnudārzos, ja to pieprasa bērna vecāki.

Vietvaras nemierā ar budžetu(8)

Virzoties uz valsts budžeta apstiprināšanu, turpinās arī aktīvas diskusijas par to. Pārmetumus par neieklausīšanos valdībai izsaka Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), un neapmierināta ar budžeta projektu ir arī Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA). No finanšu jautājumiem pašvaldībām aktuālākie ir jautājumi par budžetu ieņēmumu daļu un aizņemšanās iespējām 2020. gadā un vidējā termiņā, bet sarunas par šiem jautājumiem vēl turpināšoties.

Mediķi un skolotāji draud protestēt(11)

Valsts budžeta veidošanas process nekad nav viegls. Visu vajadzības apmierināt ir grūti, un pār politiķu galvām ļoti bieži birst pārmetumu gūzma. Izņēmums nav arī nākamā gada un vidējā termiņa budžeta veidošanas process. Valdība šonedēļ lēma ministriju un neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem 2020. gada budžetā papildus pārdalīt kopumā 173,9 miljonus eiro. Lielākos iebildumus tam, kā šos līdzekļus plānots sadalīt, jau paudušas mediķu un pedagogu arodbiedrības, kuras neizslēdz arī protestu rīkošanu. Galīgais lēmums par valsts budžetu gan jebkurā gadījumā būs jāpieņem Saeimai, kas varētu būt novembra vidū.

Stambulas konvencija joprojām gaida(36)

Latvija ir viena no septiņām Eiropas Savienības valstīm, kas joprojām nav ratificējusi Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu jeb Stambulas konvenciju. Latvijas kavēšanos ar dokumenta ratificēšanu pagājušajā nedēļā kritizēja arī ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejas pārstāve Ana Pelaesa Narvaesa. Konvencija joprojām guļ Labklājības ministrijas (LM) atvilktnē, un nav zināms, kad varētu notikt kāda šī dokumenta virzība. Šobrīd šis jautājums nav aktuāls arī citām koalīcijas partijām – ja pirms dažiem mēnešiem politiķi taisnojās, ka jaunajai valdībai ir jāiestrādājas, tad šobrīd galvenā prioritāte esot valsts budžeta veidošana, un par Stambulas konvenciju neviens nedomājot.

Grib dzīt ātrāk atpakaļ darbā(47)

Bezdarbnieku pabalstos valsts ik gadu tērē vairākus miljonus eiro, pēdējos gados pārsniedzot jau 100 miljonu eiro atzīmi. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem, pērn tie bijuši 119,9 miljoni eiro, bet šā gada astoņos mēnešos – jau 86,7 miljoni. Labklājības ministrija (LM) nākamgad grib uz bezdarbnieku rēķina ietaupīt 12 miljonus eiro. To plānots darīt, par vienu mēnesi samazinot maksimālo bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu, kā arī mazinot pabalsta apmēru.

Ļaudonas patriots(6)

Savulaik basketbola spēles savaldzināts un aizvilināts prom uz galvaspilsētu, Artūrs Portnovs (35) atgriezies savā dzimtajā Ļaudonā, kur jau labu laiku strādā par pagasta pārvaldes vadītāju, kaļ lielus plānus un aicina ikvienu atklāt šīs vietas skaistumu.

Iedzīvotāji slimo daudz(8)

Attīstoties e-veselībai, pērn pirmo reizi bija pieejami elektroniskie dati par izsniegto darbnespējas lapu skaitu valstī. Kā liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati, 2018. gadā izrakstīts nepilns miljons jeb 966 841 e-darbnespējas lapa, to beigu datums ir no pagājušā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

Paralimpiskā centra vīzija(10)

Par plāniem Latvijā izveidot Paralimpisko sporta centru skaļāk sāka runāt jau 2016. gadā, tomēr nekādi būvdarbi joprojām nav sākušies. Iecere atkal ir nedaudz izkustējusies, un ir izsludināts metu konkurss centra būvniecībai. Tomēr tas, vai plāni izdosies, būs atkarīgs no finansējuma pieejamības. Šis jautājums pašreiz ir nedaudz iestrēdzis.

Sagaidot jauno mācību gadu

Skolēniem līdz jaunā mācību gada sākumam ir palikusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, savukārt lielai daļai skolotāju vasaras atvaļinājums ir beidzies jau kādu laiku. Notiek aktīvs darbs, ne tikai sagatavojot mācību telpas, bet arī apkopojot visu informāciju, kas būs aktuāla šajā mācību gadā. Lai arī jaunā pamatizglītības standarta ieviešana skolās pakāpeniski sāksies tikai no nākamā mācību gada, arī šajā skolotājus un skolēnus gaida vairākas pārmaiņas.

Ērtākais krēsls Rīgas domē(14)

Pēc divus mēnešus ilgušām Rīgas domes (RD) deputātu sarunām un centieniem aizkulišu sarunās panākt kādus kompromisus pirmdien galvaspilsētā notika mēra vēlēšanas. Par to kļuva līdzšinējais mēra pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (Gods kalpot Rīgai, GKR). To, ka par nākamo mēru nekļūs Latvijas attīstībai (LA) izvirzītais kandidāts Viesturs Zeps, varēja prognozēt diezgan droši, bet par to pilnīgi pārliecināts nevarēja būt arī Burovs. Mēra ievēlēšanai bija nepieciešams vismaz puses jeb 31 deputāta atbalsts, bet vajadzīgais balsu skaits Burovam tika apsolīts tikai neilgi pirms pirmdienas domes sēdes sākuma, kad koalīcijas līgumu noslēdza GKR un Saskaņa.

Tukšie solījumi Zentenes pilī(10)

Aptuveni pusotras stundas braucienā no Rīgas atrodas Zentenes pagasts. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, tur ir mazākais iedzīvotāju skaits Tukuma novadā – šā gada sākumā Zentenes pagastā bija mazāk nekā 500 iedzīvotāju. 2009. gadā mazā skolēnu skaita dēļ tika aizvērta Zentenes pamatskola, kas atradās Zentenes pils ēkā. Pašu ēku pēc nepilniem diviem gadiem – 2011. gada aprīlī – pašvaldība par 131 tūkstoti latu (186 tūkstošiem eiro) pārdeva Krievijas pilsonim Sergejam Bestuževam. Pirkuma līgumā tika noteikts, ka jaunajam īpašniekam triju gadu laikā jāuzlabo ēkas tehniskais stāvoklis ne mazāk kā par diviem miljoniem eiro, tomēr nekādi uzlabojumi joprojām nav veikti. Sēmes un Zentenes pagasta pārvaldes vadītāja Silvija Rabkēviča Dienai atzīst, ka saziņa ar Bestuževu nevedas raiti, bet iespēja tiesas ceļā no viņa piedzīt zaudējumus, kas radušies, pili savlaicīgi neapsaimniekojot un neieguldot tās atjaunošanā paredzētos līdzekļus, esot niecīga.

Noslēpumi ap LU rektora vēlēšanām(25)

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) cer, ka valdība jau nākamās nedēļas sēdē skatīs rīkojumu par Indriķa Muižnieka neapstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā. Ja Ministru kabinets šo rīkojumu pieņems, tajā būs arī norādīts konkrēts rektora pienākumu izpildītājs, ko ieceļ augstskolas dibinātājs jeb IZM. Dienai no neoficiāliem, bet drošiem avotiem zināms, ka līdz ar šo rīkojumu par rektora pienākumu izpildītāju plānots iecelt LU Datorikas fakultātes domes priekšsēdētāju profesoru Juri Borzovu. Viņš bija Muižnieka konkurents arī iepriekšējās rektora vēlēšanās 2015. gadā, kad tajās zaudēja.

Baidoties no sliktas attieksmes, pacienti mēdz neziņot par kukuļa pieprasīšanu(14)

Par prettiesisku labumu pieņemšanu vai pieprasīšanu, ja tā nav izdarīta lielā apmērā, maksimāli iespējamais sods ir cietumsods līdz trim gadiem. Par šāda veida pierādītu pārkāpumu var sodīt arī ārstniecības personas. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) Dienai nenoliedz, ka birojā periodiski saņem sūdzības par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu veselības nozarē, tomēr pacienti ne vienmēr izvēlas par ko tādu ziņot.

Asociācija: Anesteziologu trūkums Latvijā ir ļoti jūtams(9)

Atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra datiem 2018. gadā Latvijā bija 299 praktizējoši anesteziologi-reanimatologi, kas, salīdzinot ar ārstiem citās specialitātēs, ir salīdzinoši daudz. Tomēr Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācijas vadītāja, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas Anestezioloģijas un reanimācijas nodaļas vadītāja Iveta Golubovska portālam Diena.lv norāda, ka anesteziologi Latvijā trūkst un it īpaši tas ir jūtams reģionos.

Tirgus placis Rīgas domē(4)

Saeima var rosināt domes atlaišanu, ja pašvaldība bez mēra strādā divus mēnešus, paredz likums. Rīgas domē (RD) šie divi mēneši būs pagājuši pēc mazāk nekā divām nedēļām – 21. augustā. Tas nozīmē, ka līdz tam vienam no diviem RD mēra amata kandidātiem – Oļegam Burovam (Gods kalpot Rīgai, GKR) vai Viesturam Zepam (Latvijas attīstībai, LA) – jācenšas panākt domes vairākuma atbalstu vai, ļoti iespējams, gaidāmas ārkārtas vēlēšanas.

Daugavpilī operācijas jāatliek(5)

Daugavpils reģionālajā slimnīcā šovasar akūti trūkst anesteziologu un reanimatologu, tādēļ pašreizējais iestādes valdes loceklis Grigorijs Semjonovs nolēmis līdz 1. septembrim apturēt plānveida operācijas slimnīcā. Par to viņš nedēļas sākumā ar sociālā tīkla Facebook palīdzību informēja sabiedrību. Jautāts, kas liek domāt, ka līdz septembrim izdosies nodrošināt vajadzīgo speciālistu skaitu, Semjonovs Dienai atzīst, ka pēc ieraksta jau pieteikušies vairāki ārsti, kuri gatavi palīdzēt Daugavpils slimnīcai. Līdz ar slimnīcas iekšējās darbības reorganizāciju neatliekamās palīdzības sniegšanai iestāde iecerējusi piesaistīt speciālistus, kas jau iepriekš strādājuši Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Atbalsts saņemts arī no pašvaldības.

Vasara sastrēgumos labāku ceļu dēļ(3)

Ceļu remontdarbi Latvijā parasti tiek sākti vēlā pavasarī un noslēgti agrā rudenī, visaktīvāk būvniecībai notiekot vasarā. Šajā laikā svarīgs jautājums ir pareiza un raita satiksmes organizācija remontdarbu posmos, norāda valsts uzņēmumā Latvijas Valsts ceļi (LVC) un atzīst, ka vislielākais izaicinājums to darīt ir Pierīgā. Šogad būvdarbi tiek veikti uz vairākiem simtiem kilometru valsts ceļu, tādēļ autovadītājiem ar satiksmes ierobežojumiem vairākos posmos kādu laiku vēl jārēķinās.

Akadēmiskie rēgu rakstnieki(7)

Akadēmisko darbu rakstīšana kādam citam par maksu nav pielīdzināma plaģiātismam, bet tā saucamajai rēgu rakstniecībai, tā atbildēja kāda portāla, kurā par samaksu tiek piedāvāts uzrakstīt studiju darbu, veidotājs, kad Diena viņam jautāja, vai šāda pakalpojuma piedāvāšanu uzskata par ētisku. Rēgu rakstnieks tiek noalgots, lai rakstītu kāda cita vietā, bet oficiāli tas nekur neparādās, un šāda prakse rakstniecībā patiešām pastāv, tomēr Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra Dienai uzsver, ka šādā veidā iegūts augstskolas diploms būtu jāuzskata par krāpšanu, lai arī likumdošanas izpratnē ko tādu par krāpšanu uzskatīt tomēr nevar.

Kamēr jaunie vilcieni vēl nav sagaidīti(5)

Valstij piederošais uzņēmums Pasažieru vilciens (PV) nupat parakstījis līgumu ar Čehijas uzņēmumu Škoda Vagonka (Škoda) par 32 elektrovilcienu piegādi. Iecerēts, ka pirmie vilcieni tiks piegādāti 2022. gadā. Vismaz līdz tam laikam pasažieriem nāksies samierināties ar jau ierastajām grūtībām, izmantojot pašreizējos vilcienus. Uzņēmumā gan gatavojas ātrāk atvieglot biļešu iegādes procesu.

Nebēg, bet negrib nozarei nodarīt ļaunu(7)

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja Dace Ķezbere jūtoties politiķu nesadzirdēta, un, lai viņas vadībā padomi "neliktu zem sitiena", septembrī viņa plāno atkāpties no amata.

Tiltu būvnieki gaida prognozējamību(1)

Tiltu būvnieki Latvijā grib strādāt, bet, tā kā valsts mērogā nav izstrādāta programma tiltu sakārtošanai, uzņēmumi nevar būt pārliecināti, ka, nodarbojoties tikai ar to, ilgtermiņā būs iespējams nodrošināt darbu, tādēļ šādi uzņēmumi mēdz arī paplašināt savas darbības jomas. Tā Dienai satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) pausto, ka Latvijā pazuduši tiltu būvnieki, komentē biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Vairs nebūs iespējams atstāt bez ievērības iestādēm radītos zaudējumus(16)

Pēc divām dienām – 1. augustā – stājas spēkā grozījumi Valsts kontroles (VK) likumā, kas revīzijas iestādei dos tiesības piedzīt nelikumīgu darbību rezultātā radītos zaudējumus. VK gan cer, ka tas darbosies vairāk kā preventīvs pasākums un zaudējumi nemaz netiks radīti, jo ierēdņi zinās, ka par to būs jāatbild. Iepriekš iestādes neesot jutušas pienākumu atgūt zaudējumus, arī tad, ja tie bijuši acīmredzami.

Dzīvo neziņā par C hepatīta klātbūtni(4)

Par C hepatītu tiek runāts aizvien biežāk, tomēr joprojām liela daļa iedzīvotāju un arī ārstu par šo slimību nav pietiekami informēti. Turklāt arī starp inficētajiem pacientiem par savu saslimšanu zina maz cilvēku – Latvijā starp visiem inficētajiem ar C hepatītu tikai aptuveni 30% zina, ka ir inficēti.

Pasažieru ceļš blakus tehniskajām kļūmēm

Pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme (RS) reputācija pēdējo mēnešu laikā cietusi īpaši smagi. Par uzņēmumu aktīvi interesi izrādījušas tiesībsargājošās iestādes, un klajā nākuši aizvien jauni uzņēmumam un arī Rīgas domei neglaimojoši fakti.

Sarkano kartīti vēl neparāda(20)

Futbolisti pēc viņiem parādītās dzeltenās kartītes parasti saņemas un turpina labi spēlēt, pēc otrdien notikušās Jaunās konservatīvās partijas (JKP) pārstāvju sarunas ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (Jaunā Vienotība, JV) žurnālistiem teica tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP). Šādu salīdzinājumu viņš lietoja, atsaucoties uz JKP Saeimas frakcijas vadītājas Jutas Strīķes pausto par valdībai parādīto "dzelteno kartīti" pēc tam, kad nākamajam termiņam Valsts drošības dienesta (VDD) vadītāja amatā tika apstiprināts Normunds Mežviets, pret ko JKP bija iebilduši. Bordāns gan neatbildēja uz jautājumu par to, vai un kādā gadījumā no JKP puses varētu sekot arī "sarkanā kartīte", tomēr nenoliedza, ka grūtības koalīcijas partneru savstarpējā sadarbībā sagaidāmas arī turpmāk. Tikmēr Kariņš uzsvēra, ka darīšot visu, lai koalīcijā veicinātu vienprātību.

Rīgas satiksmes padome sola strādāt saimnieciski neatkarīgi no domes(11)

Pēc tam, kad no Rīgas domes (RD) Saskaņas frakcijas atšķēlās četri deputāti, atsevišķi pie varas esošie domnieki solīja, ka viens no šī četrinieka – vicemērs Vadims Baraņņiks – drīzumā tiks atbrīvots no atbildīgajiem amatiem, kurus viņš ieņem pašvaldībā.

Ceļā uz visiem pieejamām zālēm(6)

Veselības ministre Ilze Viņķele (A/P) nākusi klajā ar vairākām iniciatīvām, pie kā tiek strādāts, lai uzlabotu medikamentu pieejamību valstī. Pirmais solis ceļā uz to jau ir sperts, un valdība pagājušajā nedēļā apstiprināja grozījumus, kas no nākamā gada 1. aprīļa ļaus mazināt pacienta līdzmaksājumu kompensējamo zāļu iegādē. Grozījumi tostarp nozīmēs, ka aptiekām būs jānodrošina visu lētāko zāļu pieejamība savos krājumos. Aptieku īpašnieku asociācijas ieskatā tā ir nepārdomāta prasība, kas aptiekām radīs liekus apgrūtinājumus.

Vai viegli būt aprūpētājam(14)

Ne tikai palīdzēt ikdienas vajadzībās, bet nereti arī cilvēcīgi nākt talkā reizēs, kad gadās neparedzamas situācijas, – tāds ir aprūpētāju ikdienas darbs. Šī profesija Latvijā ir pieprasīta, taču ar zemu atalgojumu, un interese par tās apguvi krītas. "SestDiena" turpina rakstu sēriju par dažādu profesiju pārstāvju ikdienu un iespējām Latvijā.