Iespējama vēža gadījumā svarīgi pamanīt jebkuras novirzes bērna veselībā

Bērni jāvēro

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) reanimatologs Pēteris Kļava pagājušajā nedēļā rīkotajā diskusijā par bērnu onkoloģiju Latvijā norādīja – lai bērnus radītu, izglītība nav nepieciešama. "Aprūpēt bērnu, izprast viņu, sekot viņa attīstībai, zināt normas, zināt patoloģiskos simptomus – tā ir izglītība," viņš uzsvēra. Kļava atzina, ka, pat nerunājot par audzējiem, arī kopumā ir ļoti daudz neizglītotu darbību, kuras vecāki veic, kā dēļ bērnos attīstās patoloģijas. 

Savukārt BKUS hematoonkoloģe Žanna Kovaļova aicināja vecākus pievērst uzmanību jebkādiem simptomiem, kas pieturas ilgāk nekā divas nedēļas. Pēc viņas teiktā, onkoloģiskā saslimšana bērniem ir ļoti agresīva, un lielākoties saslimušie pie ārstiem nonāk tikai tad, kad jau parādījušās metastāzes. "Vienmēr jādomā, ka tas ir ļaundabīgs [audzējs], līdz mēs neesam pierādījuši pretējo," viņa uzsvēra.

Kovaļova stāstīja, ka gada laikā pēc ģimenes ārsta zvana BKUS speciālistiem tiek stacionēti aptuveni pieci bērni ar onkoloģisku saslimšanu. Tomēr viņa nenoliedza, ka ģimenes ārsti ne vienmēr kā pirmo iemeslu kādiem noteiktiem simptomiem iedomāsies onkoloģisko saslimšanu, jo bērniem vēzis ir ārkārtīgi reti. "Var visu mūžu nostrādāt un ar to nesastapties," viņa atzina.

Negaidītā diagnoze

Ar to, ka ārsti sākotnēji neizteica nekādas aizdomas par iespējamu onkoloģisku saslimšanu, sastapās arī šobrīd 15 gadu vecā Roberta Aseriņa ģimene. Viņam pirms vairāk nekā diviem gadiem uzstādīja nopietnu diagnozi – medulloblastoma ceturtajā stadijā ar disemināciju spinālā kanālā jeb, vienkāršiem vārdiem izsakoties,– smadzeņu audzējs ceturtajā stadijā, kas izplatījies muguras kanālā, kur atrodas muguras smadzenes.