Ar automašīnu no Maskavas līdz Sanktpēterburgai 5,5 stundās(1)
Jau 10–15 gadu laikā maksas ātrgaitas automaģistrāles savienos Sanktpēterburgu ar Vladivostoku, prognozē Krievijas amatpersonas.
Andis Sedlenieks
Ukrainas un Krievijas kompromiss(1)
Starp Krieviju un Ukrainu panākto vienošanos par gāzes tranzīta saglabāšanu eksperti vērtē kā abpusēji izdevīgu kompromisu.
Stratēģiski nepārdomāts?(14)
Gada sākumā pēc ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojuma aviācijas uzlidojumā Irākas galvaspilsētā Bagdādē tika nogalināts Irānas Revolucionārās gvardes vienības Kudsas spēki komandieris ģenerālmajors Kasems Sulejmani. Vienlaikus šis solis ilgtermiņā var novest pie ASV ietekmes Tuvo Austrumu reģionā ievērojamas samazināšanās.
Zīlēšana banku gaumē jeb "šokējošās" prognozes
Ko nākamais gads sola pasaulei finanšu jomā un politikā, un kā tās varētu viena otru ietekmēt? Dānijas investīciju banka piedāvā savas "šokējošās" prognozes.
Eiropa grūtas izvēles priekšā(17)
Eiropas valstis šobrīd atrodas grūtas ģeopolitiskās izvēles priekšā. It īpaši kontinentālajā Eiropā pastāv spēcīga vēlme atgūt globālas nozīmes ģeopolitiskā spēlētāja statusu, taču arī pretdarbība ir ļoti nopietna.
Stiprina Krievijas un Ķīnas sadarbību(2)
Šā gada decembrī tika atklāts pirmais Krieviju un Ķīnu savienojošais gāzesvads Sibīrijas spēks. Tā dēvētā ietvara vienošanās par Krievijas gāzes piegādēm Ķīnai starp abām valstīm tika noslēgta jau 2009. gadā, tomēr vienošanās par Sibīrijas spēka – gāzesvada no Čajandinas atradnes Jakutijas (Sahas) Republikā un Koviktinas atradnes Krievijas Irkutskas apgabalā līdz Krievijas un Ķīnas robežpilsētai Blagoveščenskai – būvniecību tika panākta tikai 2014. gada maijā, bet uzreiz pēc tam arī sākās būvdarbi.
Garantēto tirgu jautājums(13)
Krievijas prezidenta Vladimira Putina izteikumi gada noslēguma preses konferencē, kā arī virkne pēdējā laikā spertu šīs valsts diplomātisko soļu uzskatāmi liecina, ka Maskava globālās ģeopolitiskās konfrontācijas ietvaros no pamatā aizsardzības pozīcijām pāriet pretuzbrukumā.
Sankcijas iekšpolitiskai lietošanai(3)
Trešdien ASV Senāts apstiprināja likumu par valsts budžetu nākošajam gadam, kurā iekļautas arī sankcijas pret uzņēmumiem – dziļūdens cauruļvadu būvniekiem, kas īsteno gāzes vadu Ziemeļu straume 2 un Turku straume būvniecību. Likums vēl jāparaksta ASV prezidentam Donaldam Trampam, kas solījis to izdarīt līdz šīs nedēļas beigām.
Globālās tirdzniecības gals?(6)
Kopš šā gada 11. decembra ASV nostājas dēļ ir paralizēta Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) darbība. Savienotās Valstis visas prezidenta Donalda Trampa atrašanās pie varas laikā ir bloķējušas jaunu organizācijas augstākās jeb apelācijas tiesas tiesnešu iecelšanu, un PTO palicis vairs tikai viens šīs tiesas tiesnesis minimāli nepieciešamo trīs tiesnešu vietā.
Vienīgais biezais visā valstī(9)
No viesnīcu ķēdēm un telekomunikāciju uzņēmumiem līdz makaronu, korķu un zobu implantu ražošanai – tik plašā spektrā darbojas cilvēki, kas pašu spēkiem vai ar mantojuma sākuma kapitālu tikuši pie bagātības un nu oficiāli ir vienīgie miljardieri savā valstī.
Jaunas paradigmas tuvošanās?(22)
Amerikas Savienotajās Valstīs plašu rezonansi izraisījusi Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova vizīte Vašingtonā, kuras laikā viņš tikās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un valsts sekretāru Maiku Pompeo.
Rūpniecisko robotu optimisms
Tuvākajos gados tiek gaidīta rūpniecisko robotu tirgus divciparu izaugsme. Atbilstīgi Starptautiskās Robotikas federācijas (International Federation of Robotics, IFR) ziņojumā World Robotics 2019 iekļautajām prognozēm 2019. gadā pasaulē kopumā tiks pārdots ap 420,9 tūkstošiem industriālo jeb rūpniecisko robotu. Šis rādītājs nedaudz atpaliks no 2018. gada, kad pārdoto rūpniecisko robotu skaits sasniedza nepilnus 422,3 tūkstošus vienību 16,5 miljardu ASV dolāru (15 miljardi eiro) vērtībā (neskaitot dažādu papildu aprīkojumu).
Mēs ļoti daudz ko varam darīt ievērojami labāk(5)
Par Baltijas valstu integrāciju ar Ziemeļvalstīm, par reģionu Eiropu un imigrācijas jautājumiem – ar Ziemeļvalstu Ministru padomes ģenerālsekretāri Paulu Lahtomaki sarunājas Andis Sedlenieks.
Tirgojas par noteikumiem(2)
Sočos 7. decembrī aizvadīta Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko kārtējā tikšanās, kuras laikā apspriesta abu valstu padziļināta ekonomiskā integrācija tā dēvētās vienotās valsts ietvaros.
Bezpilota lidaparātiem sola komerciālu nākotni(9)
Globālais komerciālo bezpilota lidaparātu (pazīstamu arī ar starptautiski lietoto saīsinājumu BPL) jeb dronu tirgus pagājušajā gadā sasniedza četrus miljardus ASV dolāru ( 3,61 miljardu eiro), bet nākamo piecu gadu laikā desmitkāršosies, sasniedzot 40 miljardus dolāru, liecina bankas Barclays analītiķu aplēses.
Nepiepildīto cerību formāts Parīzē(6)
Pirmdien, 9. decembrī, Parīzē pēc vairāku gadu pārtraukuma paredzēta tikšanās tā dēvētajā Normandijas četrinieka formātā, ar kuru lielas cerības saista Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Tajā pašā laikā varbūtība, ka Parīzē varētu tikt pārskatītas Ukrainai problemātiskās Minskas vienošanās, ir tuva nullei.
Gadadiena bez optimisma(11)
Londonā 3. un 4. decembrī notiek Ziemeļatlantijas alianses valstu līderu samits un pie viena arī organizācijas 70. gada jubilejas pieticīga atzīmēšana. Pieticīga tāpēc, ka starp alianses dalībvalstīm parādās aizvien izteiktākas pretrunas, kas nopietni ietekmē NATO vienotību un apdraud tās nākotni.
Pozitīvo novērtējumu kaislības soctīklos(2)
Sociālā tīkla Instagram aizsāktais un Facebook pārņemtais eksperiments daļai šo platformu lietotāju vairs nedemonstrēt ierakstu pozitīvo novērtējumu jeb like (patīk) skaitu izraisījis spekulāciju vilni par iemesliem, kas sociālajiem tīkliem likuši spert šādu soli. Līdztekus oficiālajam argumentam – rūpēm par lietotāju, un īpaši pusaudžu, garīgo veselību – tiek apspriesti iespējamie ekonomiskie, kā arī teju sazvērestības teorijās ierakstāmi politiskie ieguvumi. Taču, lai kurš no pieņēmumiem būtu patiesībai vistuvākais, šāda dažādība uzskatāmi liecina par sociālo tīklu milzīgo nozīmi cilvēku dzīvē
Amerikāņu treģēdijas priekšvēstnese?(51)
Amerikas Savienotajās Valstīs lielu rezonansi izraisījusi Kongresa Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi atklātā vēstule partijas biedriem, kuru atsevišķi eksperti nodēvējuši pat par jaunas amerikāņu traģēdijas priekšvēstnesi.
Konflikta noregulējums iespējams, ja abas puses to grib(8)
Par iekšpolitisko krīzi Izraēlā, valsts attiecībām ar Palestīnas pašpārvaldi, kā arī attiecībām ar Latviju un ebreju īpašumu restitūcijas jautājumu – ar Izraēlas vēstnieces Latvijā vietnieci Adi Ophiru Maozi sarunājas Andis Sedlenieks.
Neviennozīmīga nākotne(7)
Honkongā notikušajās rajonu padomju vēlēšanās pārliecinošu uzvaru guvuši jau pusgadu ilgstošo protestu pret Ķīnas varu pār šo administratīvo rajonu dalībnieki. Par vēlēšanu iznākumu ar sajūsmu vēsta daudzu demokrātisko valstu plašsaziņas līdzekļi, tomēr situācija nepavisam nav vērtējama viennozīmīgi.
Elektroniskās vīzas ietekmē tūrismu un transportu
Elektronisko vīzu jeb e-vīzu ieviešana jūtami palielinājusi Krievijas kaimiņvalstu iedzīvotāju interesi par ceļojumiem uz Kaļiņingradu, kā arī uz Sanktpēterburgu, un ļoti ticams, ka šī e-vīzu lietošanas pieredze nākotnē tiks izmantota pat visas Krievijas mērogā.
Ukraina atrodas ceļa sākumā. Pēc 20 gadu "zudušā perioda"(31)
Par Ukrainas likumu pielāgošanu Eiropas Savienības (ES) normām, gāzes tranzītu un valsts iespējām kļūt par ES dalībvalsti – ar Eiropas Komisijas (EK) Atbalsta grupas Ukrainai vadītāju Pēteru Vāgneru sarunājas Andis Sedlenieks.
Divas ļoti atšķirīgās Eiropas(21)
Iepriekšējās nedēļas nogalē bez īpašas ievērības tika atstāts ar tā dēvētās Samta revolūcijas kādreizējā Čehoslovākijā trīsdesmito gadadienu saistīts notikums – Ungārijas prezidenta Viktora Orbana uzruna par godu šai gadskārtai.
Makšķeres un zivis(2)
Nelielajā Dienvidamerikas valstī Bolīvijā vēršas plašumā sadursmes starp demisionējušā un valsti pametušā eksprezidenta Evo Moralesa piekritējiem un pretiniekiem, kā rezultātā situācija valstī draud kļūt nekontrolējama.
Militārie noslēpumi pret zinātniekiem(9)
Krievijas zinātnieku vidū plašu rezonansi izraisījusi policijas un drošības spēku veiktā kratīšana Krievijas Zinātņu akadēmijas (KZA) Pjotra Ļebedeva vārdā nosauktā Fizikas institūta direktora KZA korespondētājlocekļa Nikolaja Kolačevska darba kabinetā un dzīvesvietā. Kā norāda virkne preses izdevumu, oktobra beigu notikumi tā dēvētajā Ļebedeva institūtā ir uzskatāms piemērs, kā drošības iestāžu pārmērīgais aizdomīgums, it īpaši pret zinātniekiem, apvienots ar likumdošanas trūkumiem, bremzē valsts ekonomisko attīstību.
Bēgļi kā Dāmokla zobens pār Eiropu(17)
Turcija šonedēļ sāka tās cietumos esošo džihādistu grupējuma Islāma valsts kaujinieku izsūtīšanu uz valstīm, kuru pilsoņi ir šie radikālie islāmisti. Vairākumā gadījumu tās ir vai būs Eiropas Savienības (ES) valstis, kurās nav vienotas izpratnes, ko iesākt ar šiem cilvēkiem.
Vai eirozonai būs pašai sava bankas karte?(2)
Tiek pieļauts, ka 20 lielas Eiropas bankas, galvenokārt vadošie Francijas finanšu institūti un Vācijas Deutsche Bank, intensīvi apspriež vienotas Eiropas maksājumu sistēmas un arī maksājumu kartes izveides un ieviešanas iespējas. Par to vēsta ziņu aģentūra AFP, atsaucoties uz tās rīcībā esošo informāciju.
Ar atklātām kārtīm(8)
Cīņa par nomināciju kandidēšanai uz ASV prezidenta amatu no demokrātu rindām ir piedzīvojusi pēkšņu – lai arī nevar teikt, ka negaidītu, – pavērsienu, jo par tās dalībnieku oficiāli kļuva bijušais Ņujorkas mērs, multimiljardieris Maikls Blumbergs.
Pārmērīgas atkarības problēma(8)
Ukrainas jaunieceltais ģenerālprokurors Ruslans Rjabošapka nupat oficiāli paziņojis, ka "nekādas Burisma lietas nav". Šis paziņojums nozīmē Kijevas atteikšanos atjaunot izmeklēšanu par bijušā ASV viceprezidenta demokrāta Džo Baidena un viņa dēla Hantera iespējamām nelikumīgām darbībām Ukrainā.