Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Aviobiznesa atjaunošanās ilgs gadiem

Lai Eiropas lidsabiedrības un lidostas atgūtos no Covid-19 pandēmijas radītā smagā trieciena, var būt nepieciešama pat desmitgade.


56,2 miljardi zaudētu eiro

Atbilstīgi Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas (European Organisation for the Safety of Air Navigation jeb Eurocontrol) pētījumam 2020. gadā Eiropas lidsabiedrības, lidostas un aeronavigācijas aģentūras (ANSP) koronavīrusa SARS-CoV-2 izraisītās slimības Covid-19 pandēmijas rezultātā cietušas zaudējumus 56,2 miljardu eiro apmērā. Turklāt Eiropas aviācijas industrija pandēmijas dēļ zaudējusi 191 tūkstoti tiešo darbvietu. Eurocontrol dalībvalstis ir 41 valsts, galvenokārt Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas valstis (izņemot Islandi), kā arī Balkānu valstis, Turcija, vairākas bijušās PSRS republikas un vēl dažas citas Eiropas kaimiņvalstis.

Kā norādīts pētījumā, 2020. gadā Eiropas lidsabiedrības pārvadājušas par 1,7 miljardiem pasažieru mazāk nekā 2019. gadā. 

Atbilstīgi Eiropas Starptautiskās lidostu padomes (Airports Council International Europe) aplēsēm pasažieru skaita samazinājums Eiropas lidostām radījis zaudējumus 33,6 miljardu eiro gadā apmērā. Vēl 4,9 miljardu eiro apmērā tiek lēsti aeronavigācijas dispečeru zaudējumi. Eiropas lidsabiedrības pērn veikušas par 6,1 miljonu jeb par 55% mazāk avioreisu (pacelšanās/nosēšanās) nekā gadu iepriekš – piecus miljonus 2020. gadā, salīdzinot ar 11,1 miljonu avioreisu 2019. gadā. 

Eiropas iekšējo avioreisu skaits 2020. gadā samazinājies par 54%, bet avioreisu skaits starp Eiropu un pārējo pasauli – par 59%. Tāpat par 59% sarucis Eiropas lidsabiedrību apkalpoto regulāro maršrutu skaits. Rezultātā 4118 no Eiropas aviopārvadātāju rīcībā kopumā esošajām 8048 lidmašīnām jeb 51% 2020. gada beigās atradušās iekonservētas stāvvietās. (Kritērijs ir, ka lidmašīna nav pacēlusies gaisā septiņas vai vairāk dienu pēc kārtas, turklāt 2020. gada aprīlī šis rādītājs bija 87%.)

Eurocontrol arī norāda, ka 2020. gada janvārī un februārī Eiropas lidsabiedrību īstenoto reisu skaits pieauga par 0,4% un 0,9%, salīdzinot ar attiecīgiem mēnešiem 2019. gadā. Dramatisks kritums savukārt tika piedzīvots martā – par 86,1%, bet iepriekšējā gada antirekords uzstādīts 12. aprīlī, kad Eiropas lidsabiedrības veica tikai 2099 avioreisus jeb par 92,8% mazāk nekā tādā pašā datumā gadu iepriekš. Pēc tam gan sākās ļoti lēns atjaunošanās process, tomēr noteikto ierobežojumu dēļ avioreisiem bija zems piepildījums, kas tikai gada otrajā pusē sasniedza 50–60%.

Kopējais lidojumu skaita kritums atspoguļojas arī Eiropas lielāko lidostu vidēji dienā apkalpoto avioreisu statistikā.

Vadošā šajā ziņā ir Amsterdamas Shipholas lidosta, kas pērn apkalpoja vidēji 644 lidojumus dienā (mīnus 54%, salīdzinot ar 2019. gadu). Tālāk seko Parīzes Šarla de Golla lidosta – 603 lidojumi (mīnus 56%), kā arī Vācijas Frankfurtes lidosta – 580 lidojumu vidēji dienā (mīnus 59%). Jāpiebilst, ka pārskatā nav iekļauta Krievijas lidostu statistika, jo šī valsts nav Eurocontrol dalībniece.


Lidsabiedrības un valstis

Lielāko vidēji dienā veikto lidojumu skaita kritumu pašsaprotami ir piedzīvojušas Eiropas lielākās lidsabiedrības. Tā Vācijas nacionālais aviopārvadātājs Lufthansa Group, kas (ieskaitot Vācijas uzņēmuma meitaskompānijas Austrijā un Šveicē) 2019. gadā veica vidēji 3295 lidojumus dienā, bet pagājušajā gadā tikai 1102, kas ir lielākais kritums Eiropā – par 67%. Tikai nedaudz mazāku kritumu – par 65% – piedzīvoja korporācijas IAG (apvieno British Airways un Iberia) īstenoto lidojumu skaits – no 2342 līdz 825. Air France-KLM Group veikto lidojumu skaits tikmēr samazinājās par 55% – no 2053 līdz 920.

Kā atsevišķa lidsabiedrība pirmo vietu Eiropā vidēji dienā veikto lidojumu skaita ziņā arī 2020. gadā saglabāja zemo cenu aviokompānija Ryanair, kura veica 951 lidojumu dienā, kas ir par 59% mazāk nekā 2019. gadā, kad šis rādītājs bija 2323 lidojumi vidēji dienā. 2019. gadā šajā ziņā otrs lielākais aviopārvadātājs Eiropā, cita zemo cenu lidsabiedrība easyJet, tikmēr ir piedzīvojusi vidēji dienā veikta lidojumu skaita samazināšanos par 67% – no 1671 līdz 547 – un noslīdējusi uz trešo vietu kopējā sarakstā, piekāpjoties Turkish Airlines (kritums par 53%, no 1331 līdz 646 lidojumiem vidēji dienā). Savukārt divas citas zemo cenu lidsabiedrības – Eurowings (mīnus 69%) un Norwegian Air Shuttle (mīnus 73%) – ir izkritušas no Eiropas lielāko aviopārvadātāju pirmā desmita (pēc vidēji dienā veikto lidojumu skaita). 

Tiesa, vietā ir nākušas divas citas zemo cenu lidsabiedrības – Wizz Air (mīnus 47%) un Turcijas Pegasus Airlines (mīnus 45%, salīdzinot ar 2019. gadā vidēji dienā veikto lidojumu skaitu) –, galvenokārt pateicoties augstajam saglabāto iekšzemes lidojumu skaitam.

Zemo cenu pasažieru aviopārvadājumi ir arī pagājušajā gadā visvairāk cietušais Eiropas civilās aviācijas segments – veikto lidojumu skaits tajā pērn samazinājās par 63%. Vienlaikus Eurocontrol norāda, ka gada otrajā pusē zemo cenu aviopārvadājumi atguvušies ātrāk nekā klasiskās lidsabiedrības, kuras pērn piedzīvoja lidojumu skaita samazināšanos par 60%, un par 43% pērn ir samazinājies neregulāro avioreisu (non-scheduled flights) jeb čarterreisu skaits. 

Kas attiecas uz regulāro avioreisu attālumiem, šajā ziņā vismazāko kritumu (par 43%) pērn piedzīvoja īsās distances (līdz 500 km) lidojumi, kas skaidrojams galvenokārt ar to, ka ievērojama daļa šādu aviopārvadājumu notiek vienas valsts robežās. Vislielākais samazinājums bija tālo lidojumu (2000–4000 km) kategorijā, kamēr vidējās distances (500–2000 km) regulāro lidojumu jeb pašas lielākās lidojumu grupas, kas veido gandrīz pusi visu lidojumu (5,5 miljoni 2019. gada un 2,3 miljoni pērn), skaits samazinājās par 58%, bet ultratālo lidojumu (4000+ km) skaits – par 52%.

Eurocontrol dalībvalstu līmenī absolūtos skaitļos gadā kopumā lielāko lidojumu skaita samazināšanos savukārt piedzīvojusi Lielbritānija – par 1,3 miljoniem lidojumu jeb 61%, Vācija – par 1,16 miljoniem lidojumu jeb 56%, kā arī Spānija – par 1,02 miljoniem lidojumu jeb 61%, salīdzinot ar 2019. gadu. Procentuāli tikmēr lielākās cietējas ir Gruzija (mīnus 73%), Izraēla (mīnus 68%) un Maroka (mīnus 65%). Atbilstīgi pētījumā iekļautajiem datiem Latvija pērn piedzīvojusi lidojumu skaita samazināšanos par 52 tūkstošiem jeb 59%, Lietuva par 33 tūkstošiem jeb 52%, kamēr Igaunija – par 25 tūkstošiem lidojumu jeb 55%. Procentuāli vismazāk krities lidojumu skaits Norvēģijā (par 40%), Albānijā (par 46%) un Luksemburgā (par 47%).


Ne agrāk par 2024. gadu

Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija ir piesardzīga arī attiecībā uz nozares atjaunošanās perspektīvām un norāda, ka tās atkarīgas gan no epidemioloģiskās situācijas, gan nacionālajām vakcinācijas programmām. Vienlaikus tiek atzīts, ka atjaunošanās būs lēnāka, nekā tika gaidīts pagājušā gada pirmajā pusē, un līdz brīdim, kamēr kļūs redzami pirmie atjaunošanās rezultāti, gaidāmi lidsabiedrību bankroti un to būs vairāk nekā 2020. gadā, kad pārvadātāji varēja izdzīvot, pateicoties nacionālo valdību sniegtajam atbalstam. Regulāro lidojumu apjomu 2021. gada pirmajos mēnešos Eurocontrol prognozē par 50–60% zemāku, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu 2019. gadā.

Šī prognoze ir jūtami sliktāka nekā organizācijas pagājušā gada aprīļa prognoze, kas paredzēja, ka pēc gada samazinājums būs tikai 20% apmērā.

Optimistiskais ilgtermiņa scenārijs paredz atgriešanos pie 2019. gada lidojumu skaita 2024. gadā ar nosacījumu, ka vakcīnas pret Covid-19 un vakcinācijas programmas būs efektīvas un pandēmija beigsies jau 2021. gadā. Ja pandēmijas beigas atvirzīsies uz 2022. gada vasaru, atjaunošanās tiek gaidīta 2026. gadā, savukārt pesimistiskais scenārijs sola atgriešanos pie 2019. gada rādītājiem tikai 2029. gadā. Turklāt tiek norādīts, ka Eiropas aviācijas nozarei pat optimistiskā scenārija gadījumā būs nepieciešama aptuveni desmitgade, lai kompensētu 2020. gadā ciestos zaudējumus, un arī tad tas ne vienmēr izdosies pilnā apmērā. Tā aeronavigācijas dispečeriem desmit gadu laikā tiek prognozēta tikai 4,5 miljardu eiro atgūšana no pērn zaudētajiem 4,9 miljardiem eiro.

Vienlaikus Eurocontrol visā iepriekš minētajā ir atradusi vietu nelielam optimismam, norādot: lidojumu skaita samazināšanās ir novedusi pie aviācijas nozares radīto atmosfēru piesārņojošo oglekļa dioksīda izmešu apjomu samazināšanās, dažu valstu gadījumā pat vairāk nekā par 70%. Latvijas gadījumā šis rādītājs ir samazinājies par 60%, Igaunijas – par 59,1%, bet Lietuvas – par 52%. Tiesa, aviopārvadājumu industrijai šis fakts ir vājš mierinājums.

Top komentāri

edisons
e
Nevajag rēķināt to naudu, kura nav paņemta, nevis zaudēta,kā visu laiku mums stāsta masu mediji. Bet gan strādājiet un nopelnīsiet naudu to, kas pienākas par padarīto darbu, nevis par nepadarīto.
Toms
T
edisons tu tiešam nesaproti, ka ir vesels parazītu slānis, kas dzīvo no tā ka rēķina nenopelnīto naudu !
kad nu vienreiz aizrītos
k
nauda, nauda, nauda..........................
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses