Runa ir par Irānas parlamenta spīkera Mohamada Bagera Halibafa vizīti Maskavā, kuras laikā viņš tikās ar Krievijas parlamenta abu palātu priekšsēdētājiem, tostarp nododot Valsts domes spīkeram Vjačeslavam Volodinam Irānas augstākā garīgā līdera ajatollas Alī Hāmenejī vēstuli, adresētu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Neko vairāk kā īsus paziņojumus apmēram pēc principa ''atbrauca, parunāja, nodeva'' šis notikumus neizpelnījās.
Tieši tāpat ievērība netika pievērsta arī Halibafa paziņojumam pēc atgriešanās dzimtenē, kuru publiskoja Irānas valdības ''pusoficiālā'' ziņu aģentūra Fars News. Aģentūrai Halibafs paziņoja, ka Irāna ir sākusi sarunas par valsts ''pilnvērtīgu dalību'' Krievijas vadītajā Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā (EES). Nevis par jauniem savstarpējās tirdzniecības atvieglojumiem, ekonomisko sakaru padziļināšanu u. c., bet tieši par pilnvērtīgu dalību.
Ņemot vērā, ka Irānas parlamenta spīkers vismaz oficiāli ir trešais nozīmīgākais cilvēks, bet Fars News – otrs svarīgākais oficiālais informācijas publiskotājs valstī, šāds paziņojums nav nedz kļūda, nedz nejaušība.
Vēl jo vairāk tāpēc, ka neviens šos vārdus atsaukt negrasās.
Protams, sarunu sākšana nav sinonīms arī to veiksmīgai norisei un noslēgšanai, vēl jo vairāk tāpēc, ka gan Maskavai, gan Teherānai ir pārpārēm savu vēlmju un ambīciju, pie kam ļoti bieži ievērojami atšķirīgu. Tāpat var gadīties, ka šī ziņa ir tikai likmju paaugstināšana ģeopolitiskajās spēlēs, kamēr patiesībā iespēja netiek uzskatīta par reālu. Arī motivācijas paaugstināt likmes un blefot abām pusēm netrūkst.
Tajā pašā laikā netrūkst arī ekonomisku un ģeopolitisku iemeslu apvienot potenciālus. Krievijas gadījumā tas lielā mērā atrisina vienu no valsts būtiskajām problēmām – iedzīvotāju skaita ziņā pieticīgos garantētos tirgus, jo Irāna ir ne tikai 85 miljoni iedzīvotāju, bet arī vēl tā saucamais šiītu pusmēness.
Savukārt Irāna kopā ar EES iegūs arī dalību aizsardzības līgumos jeb patvērumu zem Krievijas kodolvairoga.
Ka runas par Irānas pievienošanos EES varētu pārtapt par reāliem soļiem liecina arī abu šo valstu pieaugošās sadarbības apjomi, kas tiek palielināti bez lieka trokšņa, taču ar apskaužamu neatlaidību. Rezultāts tikmēr bez pārspīlējuma var kļūt par ievērojamāko notikumu pasaules ģeopolitikā vismaz šajā desmitgadē, ja ne vēl ilgākā laika posmā.