Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +12 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

Vai republikāņu renesanse?

Pagājušajā nedēļā Floridas pilsētā Orlando notika ikgadējā Konservatīvās politiskās rīcības konference (CPAC), kas tradicionāli ir viens no nozīmīgākajiem ASV republikāņu pasākumiem. Šoreiz CPAC īpašu uzmanību piesaistīja gan saspringtās ASV iekšpolitiskās situācijas dēļ, gan tādēļ, ka runa konferencē kļuva par ASV eksprezidenta Donalda Trampa pirmo publisko uzstāšanos pēc Baltā nama pamešanas. Trampa iekšpartijiskie oponenti CPAC nepiedalījās, kas nebija pārsteigums – republikāņu rindās viņiem nav liela atbalsta.

No Trampa viņa atbalstītāji savukārt gaidīja nākotnes plānu iezīmēšanu un pirmkārt jau atbildi, vai viņš plāno kandidēt 2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās. Skaidru atbildi Tramps gan nesniedza, aprobežojoties ar mājienu, ka neizslēdz iespēju "trešo reizi" sakaut demokrātus. Taču mājiens bija līdzvērtīgs paziņojumam, ka ASV eksprezidents ir gatavs turpināt cīņu. Ne mazāk svarīgs bija Trampa paziņojums, ka viņš neplāno dibināt jaunu partiju, bet ir pārliecināts, ka Republikāņu partija kļūs stiprāka un vienotāka. Tas nozīmē, ka Tramps ir gatavs vai vismaz gatavojas pārņemt arī tās sviras partijā, kas vēl atlikušas viņa iekšpartijisko oponentu rokās. Pēdējo turpmākā politiskā karjera savukārt atrodas zem lielas jautājuma zīmes.

Galvenais konservatīvo elektorālais mērķis šobrīd gan nav 2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas, bet gan 2022. gada starpvēlēšanas, kur viņiem ir labas izredzes atgūt kontroli pār Senātu, kā arī pacīnīties par apakšpalātu. Pat neraugoties uz iespaidīgo tā saucamās liberālās preses un lielo informācijas tehnoloģiju kompāniju atbalstu demokrātiem. Šeit gan pastāv būtisks "bet" – konservatīvo izredzes atgriezties ir labas tikai ar nosacījumu, ka netiek mainīti elektorālās spēles noteikumi. Par prezidenta Džo Baidena administrāciju tikmēr ir skaidrs, ka tā centīsies nodrošināt demokrātiem ilgtermiņa palikšanu pie varas, virzot virkni izmaiņu politiskajā sistēmā, kuru īstenošana visbiežāk gan nav gada vai divu jautājums.

Svarīgākie no punktiem ir pilsonības piešķiršana 11 miljoniem nelegālo imigrantu, ASV Augstākās tiesas tiesnešu skaita palielināšana, papildinot sastāvu ar demokrātu atbalstītājiem, pavalsts statusa piešķiršana Kolumbijas apgabalam un Puertoriko, kas, visticamāk, nozīmē papildu vietas demokrātiem Kongresa abās palātās u. c. Tālākās ieceres – normas atcelšana, ka svarīgu likumu apstiprināšanai ir nepieciešamas vismaz 60 senatoru balsis, atteikšanās no elektoru kolēģijas, prezidenta vēlēšanās pārejot uz vispārnacionālo balsojumu, u. c. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vairākums grib palikt

Neatkarīgi no tā, vai Lieldienas tiek uztvertas kā reliģiski svētki vai kā gadalaiku maiņa, šis ir pārdomu brīdis, kad prātojam arī par to, cik labi mēs jūtamies savā valstī.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē