Par pašvaldību gatavību dzīvei jaunajos novados, ES Atveseļošanas fonda līdzekļu apguvi un bažām par investīciju nevienlīdzīgu sadali Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāju Gintu Kaminski iztaujā Agnese Margēviča.
Ziņa, ka valsts tērēs kārtējo lielo summu, lai pētītu, kādēļ tieši vēlētāju aktivitāte nesenajās pašvaldību vēlēšanās ir bijusi rekordzema, uz vispārējā fona tomēr šķiet tāda īpaši izsmalcināta ņirgāšanās par nodokļu maksātāju, kuram nu vēl jāpiemaksā, lai varas partijas noskaidrotu… ko tieši? To, ka vēlētāji bija vīlušies vai bez motivācijas, vai sev tīkamāko, ka pie vainas bija jaukais laiks un briesmīgais Covid?
Finanšu ministra Jāņa Reira (JV) sociālo iemaksu reforma un jaunā labklājības ministra Gata Eglīša (JKP) idejas par pensiju iemaksu 2. līmeņa reformēšanu no pirmā acu uzmetiena ir pretrunīgas, tomēr izgaismo vienu kopēju fundamentālu valdības problēmu – pat ja it kā tiek pareizi identificēta problēma vai vismaz saskatīta tās virspuse, zāles šīs problēmas ārstēšanai tiek piemeklētas aplamas.
Par pašvaldību vēlēšanu rezultātiem, rekordzemās līdzdalības iemesliem, kā arī to, cik lielā mērā šie rezultāti rāda, kas sagaidāms Saeimas vēlēšanās, sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītāju Arni Kaktiņu iztaujā Agnese Margēviča.
Par birku karināšanu, partiju ideoloģisko tīrību, sekām konservatīvo koķetēšanai ar populismu, kā arī Satversmes tiesas izraisīto šķelšanos Agneses Margēvičas saruna ar politologu Andi Kudoru.
Bez atbalsta reģionos varu Rīgā grūti iekarot, tādēļ pašvaldību vēlēšanu rezultāti, kas neļāva pārkrāsot Latvijas reģionu politisko karti, kā to varbūt bija iecerējušas dažas varas partijas, liek paraudzīties, kā tas ietekmēs partiju gatavošanos 14. Saeimas vēlēšanām nākamā gada rudenī. Jau tagad no politiķu teiktā izriet, ka 8. jūnija pašvaldību vēlēšanas ir izraisījušas tādus pēcgrūdienus, ka dienaskārtībā ir gan iepriekš kuluāru sarunās vērtētā politisko spēku konsolidāciju pārvērtēšana, gan bažas, ka agresīvākie spēlētāji centīsies izmantot administratīvos resursus, lai "pārrakstītu" šo vēlēšanu rezultātus.
Par izmeklēšanām pret augstām iekšlietu sistēmas amatpersonām un šo pārkāpumu sistēmiskajiem iemesliem Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības biroja priekšnieku Valteru Mūrnieku iztaujā Agnese Margēviča.
Svarīgāki par jaunā labklājības ministra Gata Eglīša (JKP) cinisko atklātību, piedraudot "nepareizi balsojušajām" pašvaldībām, ka ne jau sestdien notikušo vēlēšanu uzvarētājas Latvijas Reģionu apvienība (LRA) un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un tās dalīborganizācijas, bet četras valdības partijas, kurām salīdzinoši nav klājies tik labi (ar izņēmumiem), būs tās, kas kontrolēs valsts budžeta un Eiropas fondu naudas plūsmas, bija Valsts prezidenta Egila Levita mēģinājumi situāciju kušināt. Prezidents nākamajā rītā sabiedriskās televīzijas ēterā pamācīja Eglīti, kā no situācijas ir jāizmelojas, proti, jāpaskaidro, ka tas tā nebija domāts, ka ne partija, ne valdība tā nerīkošoties.
Pāris valdības portfeļu maiņas ir tikušas nepietiekami analizētas no tādiem aspektiem kā partiju un partiju apvienību iekšējās attiecības un politiskā ētika. Runa ir par Jaunās konservatīvās partijas (JKP) izrīkošanos ar savu "sievieti Latgali" – izglītības ministri Ilgu Šuplinsku – un Attīstībai/Par (A/P) iegūto iekšlietu ministra amatu "paristei" Marijai Golubevai.
I zrādās, vēl pirms sākusies Latvijas tiesāšanās Starptautiskajā arbitrāžas tiesā ar tagad maksātnespējīgās PNB bankas (toreiz Norvik banka) bijušajiem akcionāriem, valsts jau paguvusi slepus iztērēt pāris miljonu eiro dārgam Parīzes advokātu birojam, pāris pašmāju advokātu birojiem, kā arī bariņa Valsts kancelejas (VK) un Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) ierēdņu komandējumiem uz Parīzi un Hāgu.
Par to, cik kvalitatīvi izmeklēta krimināllieta par būvnieku iespējamajiem kukuļiem Latvijas augstākajām amatpersonām, Agnese Margēviča iztaujā virsprokuroru Māri Leju.
Piektdien apritēja desmit gadu, kopš Valdis Zatlers izziņoja rīkojumu par 10. Saeimas atlaišanu. Pa šiem gadiem esot sākušās pārmaiņas politiskajā kultūrā, intervijā radio apgalvoja toreizējais prezidents, savukārt korumpantu un korumpētāju profesionālā šķirotāja sliktajos un saudzējamajos Iveta Kažoka eksaltēti tvītoja, ka kopš 2011. gada vairs nekad neesot izjutusi bezcerību par Latviju kā nozagtu valsti.
Ārlietu ministrs, Jaunās Vienotības (JV) politiķis Edgars Rinkēvičs piektdienas vakarā demonstrēja reiz tikai Solvitas Āboltiņas "ūjināšanas" sasniegtas cinisma virsotnes, baudot pasaules hokeja čempionāta atklāšanas spēli kopā ar krāšņu publiku, starp kuriem arī divi pēdējo gadu šokējošāko korupcijas lietu figuranti: kukuļa starpnieks Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča lietā Māris Martinsons un ar pusmiljonu auto bagāžniekā aizturētais, pirmās instances tiesas attaisnotais bijušais Latvijas dzelzceļa prezidents Uģis Magonis. Tomēr šajā cinisma aktā bija arī dziļš simbolisms, kuram varam pateikt paldies. Paskaidrošu, kāpēc.
Par partiju taktiku valdības krīzē un gaidāmajā ministru amatu pārdalē ar politikas ekspertu, sabiedrisko attiecību firmas Mediju tilts līdzīpašnieku Filipu Rajevski sarunājas Agnese Margēviča.
Flegmatiskais temps, kādā tiek risināta valdības krīze, politiķu neloģiskie izteikumi un partiju intereses rada iespaidu, ka, pirmkārt, krīzes risinājumu dažiem ir izdevīgi novilkt līdz pašvaldību vēlēšanām, lai iegūtu iespēju sev pieprasīt lielāku kumosu valdībā saskaņā ar vēlēšanu rezultātu nesto ietekmes pieaugumu, otrkārt, patiesie krīzes menedžeri ir nevis agresīvi spēlējošā Nacionālā apvienība (NA) un haotiskā KPV LV, bet gan Attīstībai/Par (A/P) un Jaunā konservatīvā partija (JKP), kuras vēlas daudz lielāku ietekmi valdībā.
Brīdī, kad visus interesē atbildes, vai Krišjānis Kariņš saglabās premjera amatu un kāda amatu pārdale gaida valdību, ir grūti, bet nepieciešams pievērst uzmanību procesam, kā un kādēļ valdība līdz šādai krīzei nonāca. Atbildes uz diviem pirmajiem jautājumiem, iespējams, sniegs šodien plānotās partiju sarunas, bet attiecībā uz trešo jautājumu droši var teikt, ka ne amorfā KPV LV, ne valdības pastarītis Nacionālā apvienība (NA) Kariņa valdību šādi līdz de facto krišanai nesašūpotu bez iedrošinājuma no ārpuses. Līdz ar to nākamajās dienās svarīgi skatīties uz pirkstiem koalīcijas partneriem, kuriem ir vēl lielāka apetīte un prasme nepievilcīgo valdības gāšanu izveikt ar svešām rokām.
Laikam ne jau velti izsenis tiek uzskatīts, ka, lai problēmai piemeklētu īstās zāles, tai vispirms jānosaka pareiza diagnoze. Ar to kā reiz mums ir problēma, jo no virsrakstiem un politiķu un amatpersonu citātiem ik dienu skan visai apbrīnojami domu gājieni. Varbūt tā arī ir vismaz viena no atbildēm uz jautājumu, kādēļ vērojama tāda stagnācija daudzu aktuālu problēmu risināšanā un valstī kopumā, – mēs hroniski nosakām kļūdainas diagnozes, kaišu cēloņus atstājot neārstētus.
Ģenerālprokurors Juris Stukāns nepiekrīt, ka Tukuma traģēdijas sakarā viņa vadītā iestāde sniegusi no ierastās prakses atšķirīgu, pārāk plašu informācijas apjomu, publiskojot sensitīvus datus par personu. Intervijā Dienai ģenerālprokurors kategoriski aizstāvēja iestādes rīcību, kritizējot mediju un arī augstu valsts amatpersonu pārsteidzību komentējot notikušo pirms policijai dots laiks noskaidrot neskaidros faktus.
Par kriminālās situācijas izraisīto spriedzi sabiedrībā, KNAB neveiksmēm, kā arī izredzēm atklāt skaļās slepkavību lietas ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu sarunājas Agnese Margēviča.
Ilgi gaidītās un piesauktās izmaiņas valdībā, pie kurām pēdējās nedēļas laikā cītīgi piestrādājusi Jaunā konservatīvā partija (JKP), var arī neiestāties, kamēr nav skaidrs saceltās turbulences mērķis – tiešām pretendēt uz vēl vienu ministra amatu, aiz lielākām pārmaiņām paslēpt pašiem savu ministru rotāciju vai vēl banālāk – izmantot ultimātu metodi, lai panāktu piekāpšanos pavisam citos jautājumos.
Par to, kā Tukuma traģēdija varētu izskatīties no policijas skatpunkta, un citām aktualitātēm Agneses Margēvičas saruna ar bijušo Valsts policijas priekšnieku Juri Rekšņu.
Galvenais, kas jāzina par 20. aprīļa naktī Tukumā notikušo noziegumu, kurā viens jauns vīrietis guva visa ķermeņa apdegumus un otrs, viņu glābdams, cieta, ir tas, vai policija iepriekš ir darījusi visu šī nozieguma novēršanai un vai šobrīd dara visu tā atklāšanai. Šis arī būtu gadījums, kad izmeklēšanā būtu jāiesaista neitrāli papildspēki no Rīgas.
8. aprīļa rītā pirms muitnieku nomaiņas Terehovas muitas kontroles punktā sākās kratīšanas un aizturēts apkaunojoši liels korupcijas shēmā iesaistītu muitnieku skaits – 29. Kopš tās dienas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme vairākās intervijās ir centusies marginalizēt notikušā nozīmi, pretojoties muitas vadības atstādināšanai un Terehovā pieķerto kukuļdošanu saucot par "piecīšu ņemšanas tradīciju". Patiesībā Terehovas muitnieku organizētajam grupējumam bijis pakalpojumu izcenojums, izstrādāta shēma kukuļu slēpšanai un sadalei, kas katram muitniekam mēnesī pie algas nodrošināja 2000 līdz 3000 eiro no "obščaka", kas pārmaiņus slēpts muitas punkta virtuvē, tualetē vai garderobēs, naudu sametot cepurē vai kastē, Diena uzzināja no oficiāla avota, kas ieņemamā amata dēļ ir informēts par izmeklēšanas detaļām.
Par vakcinācijas reālijām, veselības ministru nemediķu kompetenci un antivakcīnu kampaņu kā hibrīdkara sastāvdaļu ar Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētāju Māri Andersonu sarunājas Agnese Margēviča.
Par spīti 5. jūnijā gaidāmajām vēlēšanām pieskaņotajai un pārzīmētajai jauno novadu kartei, to iznākuma un ietekmes prognozēšana šobrīd šķiet riskants pasākums, lai gan šis ir ilgi gaidīts brīdis, kad daudzi centīsies nomērīt uzticību valdības partijām un valdībai kopumā.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmums izbeigt kriminālprocesu, jo nav atrasti pierādījumi ne amerikāņu apgalvojumiem par ABLV bankas vadības iesaisti kukuļdošanā, ne bankas apgalvojumiem, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs amerikāņiem piegādājis melīgu informāciju, nav vienkārši kārtējais jau ierastais biroja izmeklēšanas mazspējas piemērs.
Runā, ka divreiz vienā upē neiekāpsi, toties bijusī veselības ministre Ilze Viņķele (A/P) mums demonstrē, ka divreiz ir iespējams izviļāties vienos – Jūrmalgeitas cienīgos – dubļos, aizvadītajā nedēļā metoties azartiskās interpretācijās, kā saprast viņas īsziņu Zāļu valsts aģentūras direktoram Svenam Henkuzenam, kas bija viens no posmiem noziedzīgu lēmumu ķēdē, novedot Latviju pie akūta vakcīnu deficīta un cilvēku nāves
Eiropas Komisija (EK) akceptējusi tikai trīs no Latvijas priekšlikumiem, kā apgūt 1,8 miljardus eiro ANM fonda naudas. Vai tā ir izgāšanās, ar finanšu ministra padomnieku Intu Dālderi sarunājas Agnese Margēviča.
Par to, kā pārdalīta novada liktenis izgaismo aizkulišu politiskās un saimnieciskās shēmas, ar Inčukalna novada mēru Aivaru Nalivaiko (LZS) sarunājas Agnese Margēviča.
Lai saprastu, kādēļ valdība ir tik nestabila un tās aizkulisēs tiek perināti plāni par atsevišķu ministru, premjera vai visas valdības nomaiņu, nepietiek ar sekošanu Covid līknei un nenotiekošajai vakcinācijai. Tīra politika vai sabiedrības atbalsts ļoti reti ir pietiekams iemesls, lai gāztu valdību. Tam visbiežāk pamatā ir saimnieciskas intereses un liela nauda – visas šīs komponentes mēs redzam, ja paveramies uz konfliktu, kas nu jau mēnešiem norit starp finanšu ministru Jāni Reiru (JV) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi.
