Sabiedrības vairākums pozitīvi uztvēra Saeimas vakar (intervija notika piektdien, 13. maijā, dienu pēc Saeimas pieņemtajiem likuma grozījumiem – red.), kas apturēja 90. gados parakstīto apņemšanos nodrošināt Krievijas memoriālo būvju saglabāšanu Latvijā. Rīgas dome šodien ārkārtas sēdē jau uzdeva Rīgas pieminekļu aģentūrai veikt darbus Pārdaugavas pieminekļa darbības objekta demontāžai. Tomēr vai jums kā praktiķim ir skaidrs, kā šis Saeimas lēmums ir piemērojams attiecībā uz citiem Padomju armiju un ideoloģiju slavinošiem objektiem?
Galvenais akcents šobrīd tiek likts uz šo Uzvaras pieminekli vai uzvaras stabu – kā nu kurš viņu sauc – Pārdaugavā, bet runa noteikti nav tikai par šo objektu. Praktiskā situācija ir tāda, ka saraksti, kuras piemiņas vietas būtu jāsaglabā, šobrīd sastādīti nav. Tie aptuveni 300 objekti, kurus Brāļu kapu komiteja ir apzinājusi, nav jāuztver kā absolūtais skaits, tas ir vairāk tāds pārskats. Es saprotu, ka īsti skaidrības nav, ko definēt kā padomju laika pieminekļus un tā tālāk un tā joprojām. Un skaidrība īsti neradās arī šodien pēc ekspertu tikšanās ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem, kur paralēli ir sākts darbs pie vēl viena likumprojekta attiecībā uz šīm piemiņas vietām. No šodienas diskusijas izrietēja, ka tiks organizēta tikšanās ar vēsturniekiem un tiks sastādīts kaut kāds saraksts, no kuriem pieminekļiem būtu vēlams atbrīvoties, ka acīmredzot būs jāsastāda kaut kādi saraksti, kuras piemiņas zīmes tiks demontētas, nojauktas utt., un tad šo sarakstu piestādīs attiecīgajām pašvaldībām, kuru teritorijās ir šie objekti. Un pašvaldībām tad būtu jāizvērtē, ko tās uzskata par svarīgu saglabāt savā publiskajā ārtelpā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 16.maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!