Rīgas domes Pieminekļu padome (kas par trešdaļu sastāv no politiķiem) atbalstīja Saeimas Ārlietu komisijas rosinājumu gluži vienkārši pārdēvēt Pārdaugavā esošo "pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem". Saprotams, ka Ārlietu komisijas rosinājums jāuztver kontekstā ar mēģinājumu skaidrot šī pieminekļa vēsturisko kontekstu, bet tas šo priekšlikumu nepadara mazāk muļķīgu un mīkstčaulīgu.
Nu, iedomāsimies absurdu versiju, ka šis objekts tiek pārdēvēts par "pieminekli okupācijas varu maiņai Latvijā"! Ko tieši šis mainītu to apziņā, kuriem šis ir piemineklis okupācijai un tās varas darbiem, kuri latviešu tautu nostādīja eksistences briesmās? Un ko tieši tas mainītu to apziņā, kuriem šis piemineklis ir vieta, kur kaut reizi gadā parādīt bēdīgi slaveno "mēs varam atkārtot"?
Tikmēr demokrātijas un liberālo vērtību sardzei šajā atpalikušajā Eiropas nostūrī – Latvijā – sevi upurējušais pasaules pilsonis Leonīds Ragozins sociālajā tīklā Twitter raizējās, lai tas, ar ko Krievija šobrīd nodarbojas Ukrainā un, bez šaubām, nekavētos nodarboties arī Latvijā, nekādā ziņā netiktu dēvēts par "rašismu", bet tikai un vienīgi par "putinismu". Šīs spazmas izraisīja pasaulē cienītā Centrālās un Austrumeiropas vēstures pētnieka Timotija Snaidera raksts The New York Times Magazine, kurā viņš analizē šī Ukrainas kara popularizētā jaunā termina izcelsmi un jēgu. "Rašisma" pieminēšana no tik autoritatīva avota, lai gan pats par sevi nav nekas jauns, sacēla kājās tos, kuriem šķiet svarīgi rūpēties par krievu nācijas emocionālo labsajūtu, proti, mesties palīgā Krievijas Ārlietu ministrijas ruporam Marijai Zaharovai cīņā pret vispasaules "rusofobiju". Darot to brīdī, kad krievu nācijas intelektuālajai elitei patiesi piederīgie nodarbojas ar pilnīgi pretējo – atbilžu meklēšanu, kā izārstēt savu sabiedrību no krievu pārākuma idejas, bez kuras nebūtu Putina kara Ukrainā. Jo atliek tikai iedomāties, pēc cik gadiem Ukrainas karam līdzīgs scenārijs atkārtosies, ja no rašisma neizārstētai nācijai vienkārši tiks pārdēvēts līderis.
Noderīgie problēmu pārdēvētāji
Vēsturiskais brīdis ar vārdos
neaprakstāmo varonību, ko ik
dienu mums rāda ukraiņi, ļoti
izceļ muļķības un gļēvuma
piemērus, kuri citādi uz mazāk
spilgta fona paslīdētu garām
vai izpelnītos tikai pavīpsnāšanu. Pēdējās
dienās acīs visasāk iekrita pāris – ar pirmo
izcēlās pašmāju politiķi, kas šoreiz kļūdaini
deva priekšroku enerģiskai muļķībai, nevis
klusai neko nedarīšanai, ar otro – pasaules
pilsonis Leonīds Ragozins, kurš kārtējo reizi
metās uz ambrazūras, lai mācītu politkorektumu valstī, kas viņam devusi patvērumu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.