Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +11 °C
Skaidrs
Otrdiena, 14. aprīlis
Strauja, Gudrīte

Agnese Margēviča

Bordāna un Staķa "fiksie" pseidorisinājumi

Tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) ideja rīkot referendumu, lai it kā noskaidrotu sabiedrības viedokli par padomju "atbrīvotājiem" veltītā monumenta demontāžu Pārdaugavā, ir nekas vairāk kā izmisušās, savu identitāti izšķērdējušās Jaunās konservatīvās partijas (JKP) kārtējais mēģinājums ar tukšiem saukļiem radīt darbīguma un drosmes iespaidu.

Mēs slikti saprotam Krievijas propagandu

Redzot entuziasmu, ar kādu tiek mēģināts aizklauvēties līdz līdzpilsoņu apziņai, aiznest visu patiesību par Krievijas agresiju pret Ukrainas tautu, nākas secināt, ka priekšstati par Krievijas propagandu ir pārāk vienkāršoti.

Mums vajadzētu demonstrēt, ka "jūs esat mūsu krievi"

Saskaņa kopš kara Ukrainā izskatās izsista no sliedēm, tās līderi kādreizējo sadarbības partneri Krieviju sauc par agresoru, reitingi rāda, ka aug atbalsts radikālajai Latvijas Krievu savienībai, – par to visu Jānis Urbanovičs intervijā Agnesei Margēvičai.

Saeimas lēmums ar nezināmu iznākumu

Saeima 7. aprīlī ar reti lielu atbalstu – 76 deputātiem, tostarp pat teju pusei Saskaņas frakcijas, balsojot par – šī gada 9. maiju pasludināja par Ukrainas cietušo un bojāgājušo upuru piemiņas dienu, aizliedzot jebkādus pasākumus, kas nesakrīt ar šajā piemiņas dienā ietverto vēstījumu. Likums būs spēkā tikai līdz šā gada 11. maijam.

Krievijas naratīvs Latvijas sabiedriskajos medijos?

Tēma par sabiedrisko mediju darba kvalitāti ir samilzusi, komplicēta, un tās samešana vienā katlā, paužot pielādētus vispārinājumus, būtu labākais pakalpojums tiem, kuri vēlas nokaut iespējamo sabiedrisko diskusiju par šī snieguma problēmām un uzlabošanu, vēl pirms tā ir sākusies

Latvijas sabiedrība nav traģiski sašķelta

Par Krievijas agresijas Ukrainā radītajiem izaicinājumiem Latvijas sabiedrībai, arī iespējamiem attīstības scenārijiem Kremlī Agneses Margēvičas intervija ar Valsts prezidenta kancelejas vadītāju, bijušo vēstnieku Maskavā Andri Teikmani.

Latvija var spēlēt tālejošu lomu

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā mūsu valsts humānu apsvērumu dēļ izsniegusi vairāk nekā pusotra simta vīzu, tostarp cilvēkiem, kuru vārdam un līdz ar to teiktajam Krievijā ir svars. Latvija varētu to izmantot, lai spēlētu ne tikai humanitāru lomu Ukrainas karā, bet arī lomu post-Putina Krievijas arhitektūrā, palīdzot veidot brīvu diskusiju telpu, kurā ietekmīgi krievu intelektuāļi no jautājuma "kā krievi tiktāl nonāca?" tiktu līdz atbildei "kā veidot Krieviju, kas nebūs bieds kaimiņiem un izstumtais pasaulei?".

Par lielkrievu šovinisma bīstamību

Latvijas drošība un pat pastāvēšana ne vairs tikai ilgtermiņā ir atkarīga no tā, vai blakus esošā Krievija pēc neizbēgamās sakāves Ukrainā atteiksies no bīstamā lielkrievu šovinisma pret kaimiņu tautām. Tas attiecas arī uz vietējo, ar krievu kultūrtelpu sevi asociējošo sabiedrības daļu, tādēļ mums šīs Krievijas intelektuālajā elitē jau aizsākušās debates nebūtu jākušina kaut kāda realitāti ignorējoša politkorektuma vārdā.

Informatīvā telpa jāaizsargā gudrāk

Mūsu mediju uzrauga Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmums slēgt piekļuvi 71 tīmekļa vietnei, jo tajās izplatītais saturs rada apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai, neizceļas ne ar labu argumentāciju, ne ar ilgtermiņa redzējumu, kā atrisināt valstij patiesi bīstamo smadzeņu skalošanu.

Tā dēvēto margināļu problēma ir jārisina

Latvijas amatpersonu aktīvi uzturētais stāsts, kā Krievijas propagandas kanālu bloķēšana novedīs pie šīs informatīvās telpas saindēto prātu detoksa, ir nekas vairāk kā pašsuģestija. Jau kovids parādīja, ka pietiekoši liela sabiedrības daļa arī milzīgā pieejamās informācijas apjomā izknābās savam viedoklim ērtāko, bet diskomfortu raisoša informācija atlēks kā no teflona.

Šādā veidā Ukrainu iekarot nav iespējams

Par ko liecina Krievijas armijas neveiksmes Ukrainā, vai jau sākusies vainīgo meklēšana un cik liels ir kodolkara apdraudējums, NBS atvaļinātais pulkvedis Igors Rajevs skaidro intervijā Agnesei Margēvičai.

Krievija var izlemt: "tagad vai nekad"

Ko NATO tālāka iesaistīšanās karā Ukrainā nozīmētu Latvijas drošībai, intervijā Agnesei Margēvičai skaidro starptautisko attiecību un drošības eksperts Toms Rostoks.

Sabiedrība nav izturējusi stresa testu

Nacionālās apvienības (NA) un Attīstībai/Par (A/P) kā divu starp tā sauktajām latviskajām partijām pretēji radikālāko spēku pozicionēšanās tēmā par Krievijas sākto karu Ukrainā ir tikai mēģinājumi apsedlot Krievijas agresijas izraisītās emocijas, tās konvertējot visvieglāk iegūstamajās vēlētāju balsīs. Tas atbilst viņu elektorāta nišai, bet nesatur nekādu piedāvājumu, ko darīt ar sabiedrības problemātisko daļu, kas ir mūsu valsts patiesās galvassāpes.

Sarkanā līnija ir atbalsts karam

Kā palīdzēt Ukrainai informatīvajā karā un kā neļaut šim karam sašķelt Latvijas sabiedrību, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts skaidro intervijā Agnesei Margēvičai.

Karš liek atcerēties par principiem

Putina iebrukums Ukrainā latviešiem ir personisks gan cilvēciski ētisku, gan eksistenciālu iemeslu dēļ. Ukraiņi šobrīd karo par to, lai mēs nebūtu nākamie. Un mēs nedrīkstam atļauties būt relatīvi savā attieksmē ne politiķu, ne pilsoņu līmenī. Mums ir jāizdara mājasdarbs, lai mēs nebūtu nākamie, un finansējuma palielinājums aizsardzībai ir tikai obligātais minimums. Mums jāaug gan kolektīvi, gan katram kā indivīdam.

Ikstens: tiesu vara mēģina kļūt par mazo saeimu

Par to, kā Saeimas balsojums pret Sanitas Osipovas apstiprināšanu Augstākās tiesas tiesneses amatā atspoguļo sabiedrības un politikas ideoloģiskās frontes līnijas, Agnese Margēviča sarunājas ar politikas zinātnes profesoru Jāni Ikstenu.

5000 nāvēs izmērāma bezdarbība

Ceļot apsūdzību bijušajai veselības ministrei no Attīstībai/Par! (A/P) Ilzei Viņķelei par amatpersonas bezdarbību vakcīnu iepirkumā, Ģenerālprokuratūra, protams, būs izdarījusi labu darbu, iejaucoties tajā tiesiskajā nihilismā, ko pēdējos pāris gadus mums demonstrē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), tajā skaitā atsakoties ierosināt kriminālprocesu par šo iepirkumu, jo neesot atrasti pierādījumi korupcijai.

Nepareizā tiesnese vai nepareizā ideoloģija?

Pēc pirmajām pretrunīgajām reakcijām uz Saeimas konservatīvā vairākuma vakardienas balsojumu neapstiprināt Augstākās tiesas (AT) tiesneses amatā bijušo Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāju Sanitu Osipovu, kura pēdējā laikā publiskās intervijās kļuvusi par liberālās ideoloģijas karognesēju, aizstāvot arī pretrunīgi vērtēto ST lēmumu par viendzimuma pāru tiesībām, vērā ņemams šķiet tikai viens jautājums. Un, proti, vai ir atsevišķi balsojumi, kuros Saeimā ievēlētie politiķi nedrīkst lemt politiski un vadīties pēc savas ideoloģiskās nostājas, un vai un kā tas vispār ir iespējams, ja šos konkrētos balsojumus vispār atstāj Saeimas lemšanā?

Rajevs: Krievijas armija pēdējos gados ir intensīvi modernizēta

Laikā, kad prognozes par Krievijas radītā saspīlējuma attīstību ap Ukrainu mainās teju pa stundai, atvaļinātais Nacionālo bruņoto spēku pulkvedis Igors Rajevs intervijā Agnesei Margēvičai skaidro iespējamos karadarbības scenārijus.

Epidemiologiem laiks atgriezties kabinetos

Taisnība ir kaut kur pa vidu, gribas teikt par aizvadītajā valdības sēdē notikušo kārtējo saķeršanos starp epidemiologiem un ministriem, ko premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) maigākā un satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) smagākā formā pasniedza kā epidemiologa Ņikitas Trojanska kļūdainu prognozi par šoziem gaidāmajiem hospitalizējamo tūkstošiem, kuras pavadā gājuši nelaimīgie ministri.

Viņķeles un Kariņa atbildība pazudusi

Kāpēc Saeimas izmeklēšanas komisijas gala ziņojums par Covid-19 kļūdām un vainīgajiem sanācis bezzobains – Saeimas deputātu Viktoru Valaini (ZZS) iztaujā Agnese Margēviča.

Biedējot ar karu Ukrainā, Putins jau savācis Baltkrieviju

Par to, kas notiek Vladimira Putina galvā, un militārā konflikta iespējamību mūsu reģionā ar politologu, Krievijas un starptautiskās drošības politikas ekspertu Kārli Daukštu sarunājas Agnese Margēviča.

Koalīcija demonstrē politisko tuvredzību

Nebūtu īsti pareizi teikt, ka parlamentārā izmeklēšanas komisija nebūtu nosaukusi vainīgos, kas atbildīgi par sabiedrībai daudz izmaksājušajām kļūdām vakcinācijas procesā un visā Covid-19 pandēmijas vadībā, jo piektdien pieņemtajā galaziņojumā nav minēti konkrētu atbildīgo politiķu vārdi.

Pirms lemt cilvēku likteņus, politiķim jāgūst dzīves pieredze

Par to, kā pilienu pa pilienam brieda lēmums izstāties no Nacionālās apvienības (NA), par valdības nepieņemamajiem lēmumiem Covid-19 krīzē un partiju piedāvājuma trūkumu uzņēmējiem Saeimas deputātu, Valmieras Uzņēmēju kluba vadītāju Romānu Naudiņu iztaujā Agnese Margēviča.

Izvēle starp vienu vainīgo vai nevienu?

Parlamentāro izmeklēšanas komisiju darba rezultāts dažādos Saeimas sasaukumos allaž ir bijis vairāk mērķēts uz kāda skandāla notušēšanu, ne vainīgo personu un problēmu izgaismošanu, un, spriežot pēc Dienas rīcībā nonākušā galaziņojuma projekta, tāds ticis iecerēts arī gadījumā ar parlamentāro izmeklēšanas komisiju, kurai kopš aprīļa bija jāizmeklē valdības kļūdainā rīcība Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā.

Ārpolitikas debatēs apiet iekšpolitiku neizdosies

Militārais saspīlējums reģionā, kā arī Krievijas ģeopolitiskās spēles ar energoresursiem, visticamāk, ārpolitikas un drošības politikas jautājumiem piešķirs būtisku lomu gaidāmajā Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā. Ceturtdien parlamentā notikušās ikgadējās debates parādīja, ka partijas tam īsti nav gatavas, jo par šīm tēmām spēj jēgpilni debatēt ierobežots politiķu loks.