Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +11 °C
Skaidrs
Otrdiena, 14. aprīlis
Strauja, Gudrīte

Agnese Margēviča

Sagaidāms krīžu pārbagātības gads

Sirreāls brīdis – atvadoties no, daudzuprāt, neveiksmīgākā gada vairāku pēckara paaudžu dzīvē, mēs skaidri apzināmies, ka sagaidām jaunu gadu ar krīzes kulmināciju un pārdzīvojumiem, kas diez vai šķitīs vieglāki tikai tāpēc, ka neizbēgami tuvinās krīzes atrisinājumam.

Millers: daļa protesta vēlētāju pie mums atgriezīsies

Par to, kam tad īsti pieder vara partijā KPV LV un kuram premjerministrs var piezvanīt, lai pārliecinātos, vai valdībai vēl ir 10 KPV LV balsu Saeimā, ar šīs partijas jaunievēlēto valdes priekšsēdētāju uzņēmēju Rolandu Milleru sarunājas Agnese Margēviča.

Kam lai uzticas spriestspējīgie skeptiķi?

Populārais lozungs šobrīd ''uzticies zinātnei, neizplati viltus ziņas'', kuru daudzi piesprauž savai profila bildei sociālajos tīklos, lai pozitīvi ietekmētu līdzcilvēku uzvedību, diemžēl balstās realitātē, kāda tā bija pirmspandēmijas laikmetā. Tie, kuri kopš gada sākuma cītīgi sekojuši līdzi starptautiskajiem un pašmāju zinātnieku secinājumiem un ieteikumiem, labi zina, cik lielu transformāciju daudzi no tiem ir piedzīvojuši.

Neizdevušies mēģinājumi uzrunāt

Sestdienas protesta akcijas, lai arī, visticamāk, bija daudzskaitlīgākas, nekā tās centās pasniegt vairums oficiālo avotu, pagaidām liecina tikai par to, kas jau līdz tam bija skaidrs, – valdības sniegtās atbildes uz krīzi neapmierina vērā ņemamu sabiedrības daļu. Par to, ka politiķi pret to izturas ar lielāku piesardzību nekā tikai augstprātīga smīkņāšana par aprobežotiem ''kovidiotiem'', liecināja vairāki ne visai veiksmīgi mēģinājumi protesta priekšvakarā uzrunāt sabiedrību.

Sajūta, ka partneri sabotē Kariņu

Pirmajā nedēļā kopš Covid-19 krīzes vadības pārņemšanas savās rokās mūsu valdības vadītājam Krišjānim Kariņam (JV) tas ir izdevies tieši līdz pirmajam līkumam. Valdības lēmumi saprotamāki, loģiskāki un uzticību raisošāki nekļuva. Kas ir pievienojies? Šķiet, koalīcijas partneru vēl izteiktāka sava premjerministra pozīcijas zāģēšana.

Kariņš un Viņķele komentē runas par demisiju

"Pienāks laiks, kad varēsim vērtēt katra ministra padarīto un atbildību, šobrīd ir jāstrādā," bija premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) atbilde uz Dienas jautājumu, vai viņš šobrīd uzticas un paļaujas uz veselības ministres Ilze Viņķeles (A/P) darbu. Arī pati veselības ministre, atbildot uz jautājumu, cik stabili šobrīd jūtas savā amatā, uzsvēra nepieciešamību koncentrēties krīzes risināšanai, nevis domām par sava amata stabilitāti.

Ko lobē veselības ministre Viņķele?

Apstākļos, kad Covid-19 inficēšanās skaitļi kāpj debesīs un valsts maksā miljonus privātām laboratorijām par vīrusa testēšanu, veselības ministre Ilze Viņķele (A/P) pēc būtības noraidījusi Latvijas biotehnoloģiju uzņēmuma MGI Latvia, kas ir daļa no Honkongā bāzētā pasaulē lielākā DNS gēnu sekvenēšanas koncerna BGI Group, piedāvājumu bez maksas papildus nodrošināt 10 000 testu jaudu dienā, bez maksas valstij izīrējot pašu ražoto laboratoriju aprīkojumu.

Kariņam jāturpina bez Viņķeles

Esam tajā Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes fāzē, kad milzīga loma vīrusa ietekmes savaldīšanā ir sabiedrības uzticībai lēmumiem un to pieņēmējiem. Valdības autoritātei un saliedētspējai. Pārliecināšanai. Neviens no šiem īpašības un darbības vārdiem neraksturo veselības ministri Ilzi Viņķeli (AP). Tieši pretēji. Tāpēc premjerministram ir pienācis laiks izlemt par neatliekamām izmaiņām valdības sastāvā.

Kossovičs: Sagaidām, ka Ijabs nenomuļļās lēmumus

Par tālākās sadarbības iespējām ar ētikas un partijas finansēšanas skandālos ierauto partiju Latvijas attīstībai (LA) un Kustība Par! (Par!) veidoto apvienību Attīstībai/Par! (A/P) – Agneses Margēvičas intervija ar partijas Progresīvie līderi, A/P un Progresīvo Rīgas domes frakcijas vadītāju Mārtiņu Kossoviču.

Pūces kaunināšanas politiskie zemteksti

Ceturtdien akurāt puse Saeimas deputātu nolēma ar skaļu ūjināšanu sagaidīt atgriežamies darbā parlamentā kaunā jau tā kritušo eksministru Juri Pūci (AP). Nepiedaloties balsojumā, netika sasniegts nepieciešamais kvorums, lai viņam ļautu strādāt divās Saeimas komisijās – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un Publisko izdevumu un revīzijas komisijā.

Par! nolemj grimt kopā ar Attīstību

Tie, kuri bažījās, ka "zirnekļu cīņas" vēl nesen valdības ietekmīgākajā partiju apvienībā Attīstībai/Par! (A/P) tūlīt tūlīt novedīs pie šī veidojuma sašķelšanās un aiz pašattīrīšanās un restarta lozunga tiks norakstītas šī politiski saimnieciskā veidojuma ietekmē sastrādātās rebes, var uzelpot – pēc ilgām debatēm nedēļas nogalē vairākums no Kustības Par! ir vienojies, ka šis vis nav grimstošs kuģis, no kura jābēg, bet sile ar sūci, kura kopīgiem spēkiem jāaizdrīvē.

Pūce melo arī par demisijas iemeslu?

Ikreiz, kad Juris Pūce saka: "Man ir kauns", viņa mentors Edgars Jaunups kaut kur saka "nē" kādam sponsoram. Tieši tik neticama ir šāda reakcija un "kauns" kā Pūces motivācija demisionēt no saimnieciski ietekmīgā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra (VARAM) amata. Tamdēļ atliek aplūkot citas – ticamākas – versijas par Pūces negaidīto demisiju, atzīstot, ka esot melojis par bezmaksas caurlaides izkārtošanu.

Valdības gāšana ar tirgus elementiem

Ceturtdienas rītā pirms piektdien gaidāmās valdības sēdes par ārkārtējās situācijas ieviešanu Krišjāņa Kariņa valdība izskatījās savā līdz šim ļodzīgākajā punktā. Premjers beidzot bija vārdos noformulējis pretenzijas pret veselības ministres Ilzes Viņķeles (A/P) darbu un atzinis, ka tādas vispār eksistē, Attīstībai/Par (A/P) "sejas" kā pēc grafika publicēja daiļrunīgus citātus savas veselības ministres aizstāvībai.

Kādēļ tāda cīņa par Satversmes tiesu?

Divu valdības partiju – Jaunās Vienotības (JV) un Attīstībai/Par (A/P) – konkurence par Satversmes tiesas (ST) tiesneša kandidatūru ir diezgan neparasta parādība Latvijas politiskajā dzīvē, kas liek uzdot jautājumus un apspriest versijas par sacīkstes patiesajiem iemesliem un iespējamām sekām.

Infekciozi bīstama politikas maiņa

Lēcienveidīgi pieaugot ik dienu atklātajam ar Covid-19 jeb kroņvīrusu inficēto skaitam, veselības ministre Ilze Viņķele (A/P) pēkšņi paziņojusi par pāriešanu uz testēšanu ar ārsta nosūtījumu, kuru cilvēks saņems pie slimības simptomiem.

Kādēļ Gobzemam politikā nesanāk

Nedēļa, kas pagājusi kopš dažu sevi politikā līdz galam nerealizējušu Saeimas deputātu, pirmkārt jau Alda Gobzema, organizētās protesta akcijas, ir pietiekami ilgs laiks, lai viedoklis par to netiktu pieskaitīts ne atbalstītāju, ne noliedzēju nometnei. Lai gan būtu tikai godīgi notikušo vērtēt kā izgāšanos, tas diez vai ļauj teikt, ka sabiedrībā nav pieprasījuma pēc alternatīva viedokļa.

Valdībā – nekompetence un rīvēšanās

Kopš Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, bet patiesībā jau senāk, partiju objektīvā politiskā ietekme ir krietni mainījusies salīdzinājumā ar to mandātu skaitu, kas tika iegūts Saeimas vēlēšanās. Bezgalīgi šis disbalanss turpināties nevarēs, un mūžsenais jautājums ''kad kritīs valdība'' vismaz maigākā formā ''kad valdība tiks restartēta'' no klusām aizkulisēm nonāks publiskā apspriešanā.

Egils Levits: dialogs ar Krieviju nenotiks uz mūsu rēķina

Par to, kā tulkot Francijas prezidenta Emanuela Makrona nesenās vizītes vēstījumu Rīgā, kā sarunāties ar Krieviju un noturēt ASV uzmanību uz Eiropu, kā arī rāpšanos no grāvja, kurā esam iebraukuši, kapitāli remontējot Latvijas finanšu sistēmu, ar Valsts prezidentu Egilu Levitu sarunājas Agnese Margēviča.

Tikpat atkarīgi, bet ar lielāku budžetu

Izbeigtais kriminālprocess, kas tā arī ne pierādīja, ne noņēma aizdomas par bijušās ekonomikas un finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas iespējamo kukuļņemšanu par uzņēmējam Mārim Martinsonam izdevīgu valsts uzņēmuma Latvenergo valdes locekļu apstiprināšanu, kā arī citas partiju atkarības pazīmes liek domāt, ka, seškārtīgi palielinot partiju finansējumu no valsts budžeta, ir noticis varbūt labi domāts, bet neefektīvs mēģinājums samazināt atkarību no legālajiem ziedojumiem, kamēr īstais ļaunums – pirtīs un citās pažobelēs sarunātie kukuļi, kas garām partiju kasēm ieslīd konkrētās kabatās, – ar miljonu finansējumu no nodokļu maksātāju makiem nav izskaužams.

Iespējams, lielākā politiskās korupcijas lieta

Pēc svētdienas vakarā LTV raidījumā De facto izskanējušajiem faktiem par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) neveiksmīgo izmeklēšanu par bijušās ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) iespējamo kukuļa saņemšanu un tikšanos ar vairākās korupcijas lietās iesaistīto uzņēmēju Māri Martinsonu šodien būtu jāsākas reakcijai un izmaiņām daudzos līmeņos. Notikušais liek uzdot vairākus jautājumus, kas paceļami visaugstākajā līmenī, nepieļaujot, ka neiestājas ne kriminālās, ne politiskās sekas, jo runa ir par lielāko korupcijas lietu kopš Ilmāra Rimšēviča un Uģa Magoņa aizturēšanas.

Kārtējais neobligātais ierobežojums

Latvija ir izlaidusi gaisu Baltijas burbulim, nepievienojoties Lietuvai un Igaunijai un nepalielinot ar Covid-19 inficēto slieksni, no kura stājas spēkā ierobežojumi iebraucējiem. Epidemiologu un veselības ministres argumenti vēl aizvien valstī ņem virsroku pār uzņēmēju un ekonomikas ministra argumentiem. Varbūt tā ir pareizi un Latvija, ejot pa otru ceļu, tik un tā riskētu nonākt pie ekonomiskās krīzes, tomēr ierobežojumu īstenošana dzīvē atkal un atkal tos liek uztvert kā dekoratīvus, līdz ar to riskējot, ka daudzi tos neuztvers kā sev saistošus.

Kad pārcentība izprovocē paviršību

Redzot sabiedrības šūmēšanos par dažādu Covid-19 ierobežojumu pamatotību un loģiskumu, īpaši, atsākoties mācībām izglītības iestādēs, gribas teikt dažus konstruktīvus aizstāvības vārdus par "citādi domājošajiem", kuri dažkārt nepamatoti tiek automātiski pieskaitīti "alternatīvo faktu" cienītājiem vai vienkārši bezatbildīgiem ļaudīm. Ierobežojumu politikas ieviesējiem izdotos daudz racionālāk panākt tās ievērošanu, ja aiz katras kritikas un apšaubīšanas netiktu saskatīti politiskās opozīcijas vai bezatbildīgu populistu intrigas.

Vicemēru kaunināšana aizēno varas pārdali

Galvaspilsētas vicemēru skaita palielināšana līdz trim ir patiesi mazākā bēda, ko tiktāl nolasīt no Rīgas domes vēlēšanu uzvarētāju koalīcijas sarunu procesa. Ja nu par varītēm ir vēlme izdarīt kādus secinājumus no šī nepopulārā lēmuma, tad varbūt attiecībā uz tiem diviem koalīcijas spēkiem, kuri uz vicemēra amata rēķina izlēma kompensēt to, ka bija spiesti samierināties tikai ar vienas komitejas vadību divu vietā.

Vēstnieks Baltkrievijā neprognozē ātru atrisinājumu

Par tālākajiem situācijas attīstības scenārijiem mums ekonomiski tik svarīgajā Baltkrievijā ar Latvijas vēstnieku Einaru Semani sarunājas Agnese Margēviča. Pirms sākt interviju, vēstnieks aizver sava kabineta logus, lai netraucētu Minskas ielu troksnis, bet uzreiz piebilst, ka pie ēkas esot mierīgi, jo skaļākās protesta demonstrācijas noritot nedaudz attālākās ielās.

Ko restartēs – Rīgu vai vecās shēmas?

Rīgas domes (RD) ārkārtas vēlēšanu rezultāti ir nesuši ne tikai prognozēto varas pārņemšanu no tā dēvēto latviešu partiju puses, bet arī dažas ne tik prognozētas nianses, kurām būs ietekme gan uz galvaspilsētas koalīcijas sastādīšanu un tālāko saimniekošanu, gan, visticamāk, attiecībām valdības koalīcijā un tālāko politiskās ietekmes pārdali.

Bruknas muiža kā miljonāru rotaļlieta

Bruknas muižas kopienā atklātā vardarbība pret pusaudžiem ir labs iemesls, lai parunātu par privāti finansētām iniciatīvām, kuras citādi pieklājīgā sabiedrībā ir tabu tēma. Visticamāk, skandāls neattīstīsies tālāk par kopienas vadītāja priestera Andreja Mediņa rakstura un metožu izvērtēšanu, lai gan ne mazāk svarīgi šķiet saprast, kas ir tā priestera "spēcīgā aizmugure", par kuru sociālajos tīklos dod mājienus no kopienas reiz aizgājušie. Varbūt tieslietu ministra Jāņa Bordāna partijai 45 000 eiro ziedojušais ekscentriskais miljonārs Gints Dandzbergs?

Baltkrievijas mācība latviešu reālpolitiķiem

Latvijas ārpolitikas un politiķu acīmredzamas neērtības un apjukuma pilnā reakcija uz pēkšņo tautas atmodu kaimiņvalstī Baltkrievijā prasa vismaz mēģinājumu izskaidrot, lai mūsu politiķi nākotnē izvērtētu savas reālpolitikas prasmes, bet sabiedrība un mediji ne tik nekritiski pieņemtu pēkšņas politikas maiņas.

Rimšēvičs atbrīvojies no piejūras zemes kāpu zonā

Korupcijā apsūdzētais bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs īpatnējā darījumu ķēdē atbrīvojies no sev piederējušajiem astoņiem hektāriem zemes Baltijas jūras kāpu zonā Jūrkalnē, izpētot publiskos reģistrus, noskaidroja Diena. Prokurore Viorika Jirgena, kas tiesā uztur apsūdzību pret Rimšēviču un viņa korupcijas lietā iesaistīto uzņēmēju Māri Martinsonu, Dienai uzsver, ka lietā arests uzlikts vēl citiem vērtīgiem īpašumiem, tādēļ notikušais neizslēdz iespēju Rimšēvičam notiesājoša sprieduma gadījumā kā papildu sodu piemērot mantas konfiskāciju.

Priekšvēlēšanu solījumi šķeļ valdību

Kampaņa Rīgas domes (RD) ārkārtas vēlēšanām kļuvusi par partiju vairāksolīšanu ne tikai galvaspilsētas, bet arī visas valsts mērogā. Sākuši ar jauniestādāmo koku skaitu un frāzēm par Rīgas draudzīgumu, partijas no ēteriskiem solījumiem ķērušās pie smagās artilērijas, kam ar rīdzinieku ērtībām vien maz sakara. Mediķu algām pievienojušies solījumi par nekustamā īpašuma nodokli un nu jau arī vecuma pensiju palielināšanu. Vienlaikus ir skaidrs, ka visam naudas nepietiek un RD vēlēšanas ietekmēs dažu valdības partiju iespējas panākt tieši savu solījumu izpildi.