Jau kopš senatnes saldie vīni ik pa laikam nāk modē. Siltajās dienvidu zemēs radītas vairākas metodes, kā dabiski saldās vīnogas pārvērst vēl saldākos vīnos.
Laikā, kad svaigās bērzu sulas jau izdzertas, kad sazaļo zāle un saplaukst pumpuri, no zemes sāk līst laukā arī pirmās nezāles – tas ir otrs dabas sveiciens, ko pavasarī vajag izmantot pārtikā.
Glāze viegli dzirkstoša vīna, prosecco, sausa baltvīna, uz džina vai vermuta bāzes radīta kokteiļa pirms maltītes – tā ir tradīcija, kas izsenis izplatīta Vidusjūras reģiona valstīs – Francijā, Itālijā, Spānijā.
Uzbudinošs skurbums, halucinogēna un erotiska iedarbība – šie ir mīti, kas vairāku gadsimtu garumā ir uzturējuši leģendu par absintu, dzērienu, kura sastāvā iekļauta arī vērmele.
Šonedēļ beidzot ir sajūta, ka pavasaris tomēr atnāks arī šajā gadā – sniegi ir beigušies, un siltums atgriezies. Kuru katru brīdi sāks tecēt arī bērzu sulas.
Iepriekšējā reizē stāstīju par vācu vīndarīšanas vizītkarti – rīslingu. Slavenākais no rīslingiem tiek darīts Mozeles ielejā. Taču Vācijā ir vēl citi slaveni vīna apgabali. Šoreiz pastāstīšu par diviem no tiem.