Skaidrs, ka viļņveidīgajiem deflācijas uzplūdiem, kuri Latviju piemeklēja no 2013.gada, ir pienācis gals. Augustā cenas vēl gada griezumā bija nemainīgas, bet septembrī pieauga par 0,6%. Mēneša griezumā cenas septembrī auga par pusprocentu.
Septembrī izmaiņas patēriņa cenās lielas novirzes no prognozētā neuzrādīja un, salīdzinot ar 2016. gada augustu, pieauga par 0,5%. Galvenās tendences, līdzīgi kā augustā, noteica sezonālie faktori, kuru ietekmē pieauga cenas apģērbam un apaviem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupai.Cenas saruka alkoholam un tabakai, kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem. Rezultātā gada inflācija ir sasniegusi 0,6%. To lielā mērā virza pakalpojumu cenu kāpums (+2,8%), kamēr preču cenu kāpums ir vien 0,3%.
Augustā vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,7%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām augustā bija cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam un apaviem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, kā arī cenu kāpumam atpūtai un kultūrai.
Latvijā šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju patēriņa cenas samazinājušās par 0,7%, bet gada laikā - šā gada augustā salīdzinājumā ar 2015.gada augustu - patēriņa cenas nav mainījušās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Jūnijā, salīdzinot ar maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Taču gada laikā vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājies par 0,5%. Šajā laika posmā turpināja kristies preču cenas (-1,2%), bet pieaugt cenas pakalpojumiem (+1,2). Lielākā ietekme uz inflāciju bija cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, degvielai, kā arī cenu kāpumam alkoholam un tabakai, veselības aprūpei, apģērbiem un apaviem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.
Cenu līmenis martā pret februāri pieauga diezgan krasi, par 0,7%. Kā jau ierasts, sezonālu faktoru dēļ šajā laikā kāpj pārtikas un apģērbu cenas. Apģērbu sadārdzinājums pat ir bijis neparasti liels šim mēnesim, par 9,9%. Naftas cenu nelielas atgūšanās dēļ par 0,6% pieauga transporta izmaksas. Akcīzes likmju dēļ dārgāks kļuva alkohols.
Janvārī patēriņa cenas samazinājās par 0,6%, kas ir negaidīti liela mēneša deflācija. Mēneša cenu dinamikā gan bija vērojama ierastā sezonalitāte – apģērbi un apavi bija lētāki par 6,4% (kas ir līdzvērtīgs samazinājums pēdējo gadu vidējam cenu kritumam janvāra izpārdošanu laikā), taču mazāks nekā gaidīts bija sezonālais pieaugums pārtikas cenās, tās kopumā pieauga vien par 0,3%.
Globālā investīciju banka Goldman Sachs jau ir paziņojusi, ka piecas no tās sešām galvenajām investīciju rekomendācijām 2016.gadam ir izgāzušās, kaut aizritējis tikai nedaudz vairāk kā mēnesis kopš gadu mijas. Gada sākums pasaules ekonomikā ir bijis izcili dinamisks.Janvāra patēriņa cenu dati jau liek rūpīgi pārdomāt šī gada inflācijas prognozes mūsu valstij.
Vidējais patēriņa cenu līmenis 2015.gada decembrī, salīdzinot ar 2014.gada decembri, palielinājās par 0,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Precēm cenas samazinājās par 0,3%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,1%.2015.gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,3%.
Neraugoties uz to, ka pēdējā laikā Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi uzrāda, lai arī nelielu, tomēr palielināšanos, to pašu nevar teikt par kopējām cenu izmaiņām. 2015. gada novembrī salīdzinājumā ar 2014. gada novembri dzīves dārdzība Latvijā nav pieaugusi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
