Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +11 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 10. maijs
Maija, Paija

Inflācija

Ekonomiste: Latvijā pakāpeniski pieaug iekšzemes faktoru spiediens uz cenām

Inflācija saglabājas ļoti pieticīga. Maijā patēriņa cenas samazinājās par 0,1% salīdzinājumā ar aprīli un gada inflācija palēninājās līdz 0,6%. Maijā eirozonā saskaņotais patēriņa cenu indekss pieauga par 0,5%, līdz ar to Latvijā cenu pieaugums saglabājas ļoti līdzīgs cenu kāpumam eirozonā vidēji. Tas pat ņemot vērā, ka Latvijā gada sākumā līdz ar eiro ieviešanu cenas atsevišķiem pakalpojumiem manāmi auga.   

Swedbank: Cenu kāpums martā niecīgs

Martā patēriņa cenas pieauga par nieka 0,3% salīdzinājumā ar februāri, un gada inflācija palēninājās līdz 0,3% no 0,5% februārī. Patēriņa cenu kāpums martā ir bijis ļoti neliels, pateicoties martam netipiskajam pārtikas cenu kritumam. Salīdzinājumā ar februāri pārtikas cenas kritās par 0,7%, pēdējo reizi pārtikas cenas mēneša griezumā martā krita vien 2009.

Swedbank: Nākamgad cenu kāpums būs jūtamāks

Februārī inflācija bija nedaudz zemāka nekā gaidīts, proti, mēneša laikā patēriņa cenas saglabājās stabilas, līdz ar to gada inflācija bija 0,5%. Tādējādi, šķiet, eiro efekts lielāko pulveri bija izšāvis jau janvārī un uz šo brīdi izskatās, ka bažas par ievērojamu cenu celšanu/noapaļošanu uz augšu dēļ eiro ieviešanas ir bijušas pārspīlētas. Lai gan manāmāku kāpumu janvārī un nedaudz arī februārī piedzīvoja pakalpojumu cenas, to īpatsvars patēriņa grozā ir salīdzinoši neliels.

FM prognoze: Visvairāk cenas šogad kāps elektrības tarifu dēļ

Šogad spēcīgākais cenu ietekmējošais faktors būs elektroenerģijas tarifu kāpums, kura prognozētā ietekme uz inflāciju būs ap 0,5 procentpunktiem, prognozē Finanšu ministrija (FM). Diena.lv jau rakstīja, ka Saeima ir pieņēmusi grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, paredzot elektroenerģijas tirgus pilnīgu atvēršanu no 2014.gada aprīļa, kad Latvijas mājsaimniecībām elektroenerģija būs jāpērk brīvajā tirgū. Tādējādi elektrības cena atsevišķām mājsaimniecībām pieaugs pat par 40%.

SEB banka: Janvārī atgriežas inflācija

Pēc gada nogalē vērojamās deflācijas janvāris iezīmējās ar inflācijas atgriešanos. Visticamāk, ka paliekoši. Tā janvārī, mēneša laikā, patēriņa cenas palielinājās par 0,6% - precēm par 0,5%, bet pakalpojumiem par 1,1%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenām bija pārtikas preču cenu kāpumam par 1,7% un ar mājokļa uzturēšanu saistītām precēm un pakalpojumiem par 0,9%, kā arī cenu kritumam apģērbiem un apaviem par 6,5%.

Janvārī patēriņa cenas pieaugušas par 0,4%

Janvārī patēriņa cenas gada laikā augušas par 0,4%. Precēm cenas samazinājās par 0,3%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,3%. Janvārī salīdzinājumā ar decembri pieaugums par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni šajā janvārī, salīdzinot ar pagājušo janvāri, bija cenu kāpumam personīgās aprūpes precēm un pakalpojumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Swedbank: Patēriņa cenas šogad mēreni pieaugs

Kā jau mēs gaidījām, pērnā gada decembrī mēneša laikā patēriņa cenas saglabājās stabilas un gada griezumā cenas samazinājās par 0,4%. Pērn kopumā vidējā inflācija bija 0%. Nav nekāds noslēpums, ka daļēji par pērn neesošo inflāciju varam pateikties vārgajām pasaules izejvielu cenām. Pērnais gads iezīmējās ar manāmu pārtikas un metālu cenu kritumu, arī jēlnaftas (Brent) cenas samazinājās.

Gašpuitis: Inflācija - 2013.gads pa nullēm

Decembrī, salīdzinot ar novembri, patēriņa cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām mēneša laikā bija cenu kāpumam pārtikai, degvielai, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem. Rezultātā, gada laikā (2013.gada decembri salīdzinot ar 2012.gada decembri) cenu līmenis ir krities par 0,4%.

SEB banka: Un atkal deflācija

Pretēji gaidītajai inflācijai, kas gan šogad ir bijusi visai bieža viešņa, novembrī atgriezās deflācija. Tā novembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenas kritās par 0,5%. Lielākā ietekme bija cenu kritumam pārtikai, alkoholam un tabakai, transporta precēm un pakalpojumiem, kā arī apģērbam un apaviem.

Strautiņš: Gada nogalē inflācija, visdrīzāk, pieaugs

Ziņa, ka oktobrī vidējais cenu līmenis bijis tāds pats kā pirms gada, varbūt nevairos statistiķu popularitāti tautā, bet nav nekāda pamata šo ziņu apšaubīt. Cilvēkiem ar stipru iekšējo pārliecību vienmēr ir iespēja atrast piemērus plēsonīgai cenu paaugstināšanai, taču ir arī nozīmīgi izdevumu posteņi, kas sarūk, piemēram, siltums oktobrī siltums maksāja par 7,4% mazāk nekā pirms gada, sakari bija par 3,5% lētāki.

SEB banka: inflācija kļūs nedaudz spriganāka

Oktobrī patēriņa cenas uzrādīja kāpumu 0,3% apmērā. Preču cenu līmenis palielinājās par 0,4%, pakalpojumu par 0,2%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām oktobrī bija cenu kāpumam apģērbam un apaviem, un dārzeņiem, kā arī cenu kritumam degvielai.

FM: inflācija saglabāsies netipiski zema salīdzinoši spēcīgi augošai ekonomikai

Arī šā gada septembrī turpinājās deflācija. Gada griezumā patēriņa cenas samazinājās par 0,4%, savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, cenas ir kāpušas par 0,3%. Mēneša griezumā patēriņa cenu dinamika virzās ļoti paredzami un atbilst jau daudzus gadus novērotajai sezonalitātes struktūrai. Ir sākusies rudens sezona apģērbiem un apaviem, kas attiecīgajā kategorijā cenas kāpināja par 5,6%, salīdzinot ar augustu, kad savai izskaņai tuvojās vasaras sezonas preču izpārdošanas. Savukārt, pakāpeniski noslēdzoties ražas sezonai, dārzeņu  cenas samazinājās par 5,5%, bet augļu cenas - par 6%.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide