Bremzējas cenu kāpums

Tirgus piesātināts

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka ražotāju cenu kopējais līmenis Latvijas apstrādes rūpniecībā šā gada septembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi pieaudzis par 3,7%. Šāds pieaugums vērtējams kā samērā solīds un liecina par labvēlīgu tirgus konjunktūru, tomēr temps patlaban ir lēnākais kopš pagājušā gada jūnija. Tempa samazināšanās varētu liecināt par tirgus piesātinājuma palielināšanos un to, ka konkurence aug, taču vienlaikus arī par patērētāju gatavību maksāt vairāk. Vienlaikus uzņēmumu neto ieguvuma izvērtēšana kļūst grūtāka, jo līdz ar lielāku patērētāju maksātspēju ir kāpušas arī izejvielu cenas un darbaspēka izmaksas. Līdz ar to daudzsološāki peļņas rādītāji varētu būt kompānijām ar augstāku pievienoto vērtību, pie nosacījuma, ka pašreizējā tirgus situācija arī tām ir ļāvusi kāpināt produkcijas realizācijas cenas.

Lai arī kopumā ražotāju cenas ir plusos, virknei apstrādes rūpniecības apakšnozaru tās gada izteiksmē ir ar mīnusa zīmi. No 20 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm, par kurām CSP sniedz datus, sešām šā gada septembrī salīdzinājumā ar atbilstošu mēnesi iepriekšējā gadā ražotāju cenas bija samazinājušās. Salīdzinājumam, pirms pusgada – šā gada martā – apakšnozares, kurām ražotāju cenu līmenis gada laikā ir sarucis, bija četras. Arī kopējais apstrādes rūpniecības nozaru produkcijas cenas kāpums tad sasniedza 4% kāpumu jeb par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā septembrī. 

Lielākais ražotāju cenu samazinājums gada izteiksmē septembrī piemeklējis elektrisko iekārtu ražošanu un gatavo metālizstrādājumu (izņemot mašīnas un iekārtas) ražošanu, cenām sarūkot attiecīgi par 2,5% un 2,1%. Savukārt ar visstraujāko ražotāju cenu kāpumu sevi pieteikusi kokapstrāde, kuras produkcija gada laikā kļuvusi vidēji par 10,4% dārgāka. Otrā vietā ierindojas tā dēvētā citu transporta līdzekļu ražošana, kas statistiķu izpratnē ietver kuģu, laivu un lokomotīvju ražošanu, kā arī ritošā sastāva remontu, un te ražotāju cenu kāpums sasniedza 8,4%.