Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Inflācija

Swedbank: Patēriņa cenas šogad mēreni pieaugs

Kā jau mēs gaidījām, pērnā gada decembrī mēneša laikā patēriņa cenas saglabājās stabilas un gada griezumā cenas samazinājās par 0,4%. Pērn kopumā vidējā inflācija bija 0%. Nav nekāds noslēpums, ka daļēji par pērn neesošo inflāciju varam pateikties vārgajām pasaules izejvielu cenām. Pērnais gads iezīmējās ar manāmu pārtikas un metālu cenu kritumu, arī jēlnaftas (Brent) cenas samazinājās.

Gašpuitis: Inflācija - 2013.gads pa nullēm

Decembrī, salīdzinot ar novembri, patēriņa cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām mēneša laikā bija cenu kāpumam pārtikai, degvielai, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem. Rezultātā, gada laikā (2013.gada decembri salīdzinot ar 2012.gada decembri) cenu līmenis ir krities par 0,4%.

SEB banka: Un atkal deflācija

Pretēji gaidītajai inflācijai, kas gan šogad ir bijusi visai bieža viešņa, novembrī atgriezās deflācija. Tā novembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenas kritās par 0,5%. Lielākā ietekme bija cenu kritumam pārtikai, alkoholam un tabakai, transporta precēm un pakalpojumiem, kā arī apģērbam un apaviem.

Strautiņš: Gada nogalē inflācija, visdrīzāk, pieaugs

Ziņa, ka oktobrī vidējais cenu līmenis bijis tāds pats kā pirms gada, varbūt nevairos statistiķu popularitāti tautā, bet nav nekāda pamata šo ziņu apšaubīt. Cilvēkiem ar stipru iekšējo pārliecību vienmēr ir iespēja atrast piemērus plēsonīgai cenu paaugstināšanai, taču ir arī nozīmīgi izdevumu posteņi, kas sarūk, piemēram, siltums oktobrī siltums maksāja par 7,4% mazāk nekā pirms gada, sakari bija par 3,5% lētāki.

SEB banka: inflācija kļūs nedaudz spriganāka

Oktobrī patēriņa cenas uzrādīja kāpumu 0,3% apmērā. Preču cenu līmenis palielinājās par 0,4%, pakalpojumu par 0,2%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām oktobrī bija cenu kāpumam apģērbam un apaviem, un dārzeņiem, kā arī cenu kritumam degvielai.

FM: inflācija saglabāsies netipiski zema salīdzinoši spēcīgi augošai ekonomikai

Arī šā gada septembrī turpinājās deflācija. Gada griezumā patēriņa cenas samazinājās par 0,4%, savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, cenas ir kāpušas par 0,3%. Mēneša griezumā patēriņa cenu dinamika virzās ļoti paredzami un atbilst jau daudzus gadus novērotajai sezonalitātes struktūrai. Ir sākusies rudens sezona apģērbiem un apaviem, kas attiecīgajā kategorijā cenas kāpināja par 5,6%, salīdzinot ar augustu, kad savai izskaņai tuvojās vasaras sezonas preču izpārdošanas. Savukārt, pakāpeniski noslēdzoties ražas sezonai, dārzeņu  cenas samazinājās par 5,5%, bet augļu cenas - par 6%.

EM gada vidējo inflāciju prognozē 0,1% apmērā

Šī gada septembrī, salīdzinot ar augustu, patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,3%. Tajā pašā laikā gada vidējā inflācija turpināja samazināties un septembrī bija 0,4 procenti.

Strautiņš: Patēriņa grozs kļūst lētāks, bet veikali drusku dārgāki

Jaunākās statistiķu ziņas par cenu izmaiņām daļa sabiedrības noteikti uztvers kā uzbrukumu tautas tiesībām veidot savus suverēnos priekšstatus par ekonomikā notiekošo un patstāvīgas domāšanas tiesībām vispār. Sociālie tīkli taču ir pārpildīti ar briesmu stāstiem par cenu palielinājumiem, kas tālu iziet no jebkuras apaļošanas rāmjiem! Taču izrādās, ka kopējais cenu līmenis septembrī bijis par 0,4% zemāks nekā pirms gada. Savukārt cenu pieaugums pret iepriekšējo mēnesi (0,3%) ir mazāks nekā tas mēdz būt šajā laikā.

Strazds: "cenu stagnācijas" tendence varētu turpināties

Latvijā bieži vien kopējo inflāciju vai deflāciju mēneša griezumā var skaidrot ar būtiskām izmaiņām kādas vienas preču vai pakalpojumu grupas cenās. Arī septembris nebija izņēmums - kopējo cenu pieaugumu par 0,3% var pilnībā izskaidrot ar sezonālu apģērbu un apavu cenu pieaugumu, beidzoties vasaras preču izpārdošanai un veikalos nonākot rudens un ziemas sezonas precēm. Pārējās preču grupas cenu izmaiņas bija salīdzinoši nelielas, ja neskaita viesnīcu cenu sezonālu samazinājumu, kas ari bijis ievērojams.

Strautiņš: Inflācijas gaidas aug, bet cenas samazinās

Cenu kritums augustā pret jūliju ir bijis paliels, bet ne neparasts - par 0,8%. Vidēji mēneša deflācija augustā, kas galvenokārt saistīta ar svaigās pārtikas palētināšanos vasaras nogalē, ir bijusi ap pusprocentu, taču ir gadījušies arī vēl lielāki cenu kritumi. Neparasta turpretim ir deflācijas atgriešanās pie tik straujas ekonomikas izaugsmes kā šobrīd Latvijā vērojamā.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide