Mazāk kviešu
Stratēģiska nozīme kopējās lauksaimniecības produkcijas cenās ir labībai. Ir jārēķinās, ka līdz ar sausumu Eiropā, kas izvērties plašāks, nekā sākotnēji šķita, dažādiem labības produktiem, sākot no miltiem un putraimiem, beidzot ar lopbarību, varētu augt cenas. Agroresursu un ekonomikas institūta Ekonomikas nodaļas vadošā pētniece Ingūna Gulbe stāsta, ka graudu ražas apjomi pasaulē šogad sarukuši par 1,4%. Tajā pašā laikā krājumu apjoms ir samazinājies par 23%, taču patēriņš sasniedzis visu laiku augstāko punktu – 2129 miljonus tonnu.
Lauksaimniecības eksperte piebilst, ka pirmo reizi sešu gadu laikā Eiropas Savienībā un NVS valstīs samazinājušies kviešu ražošanas apjomi. Latvijā graudaugu raža salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir sarukusi par 24%. Tomēr, runājot par cenām, situācija nav vērtējama kā viennozīmīgi kritiska. Gulbe zina teikt, ka cenas kviešiem ir par 10–30% augstākas nekā pērn, bet tās atrodas zem pēdējo desmit gadu vidējā līmeņa. Lauksaimniecības tirgus eksperte atzīst, ka šis gads lauksaimniecības nozarē nav uzskatāms par labu, taču tas vēl nenozīmē tūlītēju strauju pārtikas produktu cenu celšanos. Kamēr potenciālās ražas uzskaite vēl atradās procesā, vērtējumi par šā gada meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz cenām bija visai pretrunīgi, taču situācija vedina domāt, ka dažādās produktu grupās cenu dinamika tuvākajos mēnešos varētu būt atšķirīga. Pēc Gulbes domām, cenu kāpums ir gaidāms ar graudaugiem saistītiem pārtikas produktiem – miltiem, putraimiem –, tāpat lopbarības sadārdzināšanās veicināšot putnu gaļas un olu cenu pieaugumu, jo ražošanas pašizmaksā ir augsts lopbarības īpatsvars. Taču uz būtisku cenu pieaugumu nepretendē cūkgaļa. Tās ražošanas apjomi Eiropas Savienībā pieaug, taču patēriņš gan ne. Arī Latvijā nokauto cūku skaits šogad palielinājies par 10%.
Politiskie faktori
Pārtikas produktu cenas var ietekmēt arī politiskie faktori. Šogad ievērojams cenas samazinājums pasaulē ir cukuram, kas kļuvis par 30% lētāks. Tomēr situācija var arī mainīties.
Kā atzīst Gulbe, ja notiks straujš naftas cenas kāpums, lielāka cukura daļa var tikt novirzīta etilspirta ražošanai.
Tādējādi, ja ģeopolitiskie konflikti saasināsies un melnais zelts kļūs dārgāks, pastāv iespēja, ka arī cukura cena varētu palielināties. Politisko faktoru iespaidā cenas jūtīga lauksaimniecības kultūra ir kakao.
Savulaik ir pat dzirdēti izteicieni, ka šokolādes tāfelītes cenas pieaugums ir atkarīgs no izšauto ložu skaita Kotdivuārā. Valsts, kura kādreiz tika dēvēta par Ziloņkaula Krastu, ar augstu politisko jūtīgumu un valdošās elites spēju ietekmēt kakao pupiņu piegādes pasaules tirgum izceļas arī patlaban.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 4. oktobra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!