Inflācija Brazīlijā sasniegusi 12 gados augstāko līmeni
Gada inflācija Brazīlijā novembrī pieaugusi līdz 10,48%, salīdzinot ar 9,47% oktobrī, trešdien paziņoja valsts statistikas birojs.
Inflācija
Strautiņš: Inflācija sasniedz absolūto nulli
Kaut kas tāds vēl nav pieredzēts - patēriņa cenu indekss novembrī nav mainījies ne pret iepriekšējo mēnesi, ne pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi. Precizējot, pavisam neliels pieaugums gada laikā ir bijis, bet nepārsniedzot procenta desmitdaļas robežu. Arī decembrī mēneša inflācija varētu būt ļoti tuvu nullei, bet gada inflācija ievērojami pieaugs.
Semjonovs: Patēriņa cenas novembrī - stabilas
Novembrī vidējais patēriņu cenu līmenis nav mainījies gan attiecībā pret iepriekšējo mēnesi, gan iepriekšējo gadu. Mēneša griezumā cenas galvenokārt stutējis sezonāls kāpums dārzeņu cenās par 12,4%. Taču šo kāpumu kompensējuši lētāki tūrisma pakalpojumi (novembrī cenu samazinājums par 6,8%), apģērbs un apavi ( -1,1%), kā arī mājas uzkopšanas preces (-2,1%).
Gašpuitis: Inflācija novembrī – pa nullēm
Kā bija gaidāms, inflācija novembrī nekādus krasus pavērsienus neuzrādīja, un vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā saglabājās nemainīgs. Turklāt tāds tas saglabājās arī gada izteiksmē. Šāds iznākums gan veidojās galvenokārt preču cenu krituma ietekmē (-0,8%), jo pakalpojumu cenas gada laikā ir augušas par 2,2%.
Gašpuitis: Zema inflācija arī turpmāk
2015. gada septembrī patēriņa cenu līmenis ir sarucis par 0.1%. Rezultātā pēc sešu mēnešu pārtraukuma gada inflācija atkal ir atgriezusies negatīvajā teritorijā, tas ir, septembrī vidējais patēriņa cenu līmenis ir samazinājies par 0.5%. To galvenokārt diktē cenu sarukums precēm, kas gada laikā ir par 1.7% zemākas. Turpretim pakalpojumu cenas ir augušas par 2.5%, kaut pieauguma temps pēdējos mēnešos ir palēninājies.
Gašpuitis: Naftas cenas vājina jau tā knapās inflācijas perspektīvas
Augusts ir tradicionāls deflācijas mēnesis, kad cenu izmaiņu tendences ir izteikti pakļautas sezonālajai ietekmei. Augustā cenu līmenis augustā saruka par 0,5%. Precēm cenas samazinājās par 0,7%, bet pakalpojumiem par 0,1%. Lielāko ietekmi uz cenu līmeņa samazināšanos ir veidojis cenu kritums dārzeņiem, degvielai, personīgās aprūpes precēm, siltumenerģijai, kā arī piena produktiem. Savukārt no pieauguma puses to veicināja cenu kāpums alkoholiskajiem dzērieniem, gaļai un tās izstrādājumiem. Rezultātā gada inflācija ir bijusi minimāla - 0,1%.
Strautiņš: Tikumīgiem cilvēkiem dzīve kļūst lētāka
Cenu indekss augustā ir pietuvojies pie pašas deflācijas robežas. Cenas pret pērno augustu pieaugušas tikai par 0,1%, mēneša laikā samazinoties par 0,5%, kā jau šajā mēnesī ierasts. Ja no kopējā patēriņa groza atskaita alkoholu un tabaku, kuru kopējais devums gada inflācijā ir ap 0,2%, tad pārējām precēm un pakalpojumiem cenas vidēji ir samazinājušās.
Augustā reģistrēta deflācija, bet gada griezumā cenas augušas par 0,1%
Vidējais patēriņa cenu līmenis šogad augustā, salīdzinot ar 2014.gada augustu, palielinājās par 0,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.Precēm cenas samazinājās par 0,8%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,4%.Augustā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenas samazinājās par 0,5%.
Ekonomists: Inflācija atdzīvojas, tomēr tā vēl ilgi nebūs drauds pirktspējai
Maijā patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0.6%. Visai straujā kāpuma pamatā joprojām bija sezonālie faktori, tas ir, cenu pieaugums dārzeņiem un augļiem, apģērbam un gaļas produktiem. Tāpat to veicināja naftas cenas atgūšanās.
SEB banka: Aprīlī liela loma sezonālajam faktoram
Šā gada aprīlī patēriņa cenas palielinājās par 0,6%. Liela ietekme bija sezonālajam faktoram, respektīvi, cenu kāpumam apģērbiem un apaviem, jo veikalu plauktos turpināja parādīties jaunās kolekcijas, un pārtikai. Tāpat cenu kāpumu veicināja veselības aprūpes un ar transportu saistīto preču un pakalpojumu, kā arī alkohola un tabakas sadārdzināšanās.
Pieļauj nelielu cenu kāpumu
Latvijas iedzīvotāji, ja raugās uz statistikas datiem, pēdējā laikā dzīvojuši komforta zonā, proti, pērn vērojamajam vidējās darba samaksas pieaugumam inflācija gandrīz nav sekojusi, kam vajadzētu veicināt iedzīvotāju pirktspējas palielināšanos, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.Tas varētu nozīmēt iekšējā patēriņa kāpumu, veicinot dzīves dārdzības pieaugumu.
SEB banka: Februārī naftas, satiksmes tarifu un gurķu inflācija
Februārī cenas palielinājās par 0,3%, ko galvenokārt nodrošināja cenu pieaugums pakalpojumiem (+0,7%). Precēm cenas palielinājās par 0,1%. Cenu pieaugumu galvenie faktori mēneša laikā bija cenu pieaugums dārzeņiem – veikalu plauktos parādījās jaunā raža, Rīgas satiksmes palielinātie braukšanas tarifi un degvielas cenas pieaugums.