Rīgas pašvaldībā līdz 2030.gadam plāno nosiltināt 3000 ēku
Rīgas pašvaldībā līdz 2030.gadam plāno nosiltināt 3000 ēku, pirmdien konferencē Rīga - energoefektīva sacīja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Viesturs Zeps (LA).
Ēku siltināšana
Darbosies arī sankcijas
Daudzdzīvokļu māju siltināšanas lēmumi netiek pieņemti.
Arī bēniņi jāsiltina
Zinām, ka aukstā laikā, staigājot bez cepurītes, salst vairāk nekā tad, ja galva ir apsegta. Tieši tas pats notiek ar ēku – ja jumts nav kārtībā vai bēniņos svilpo vējš, telpās ir vēss, neskatoties uz to, ka mājas sienas ir siltinātas, logi jauni un kvalitatīvi…
Četru gadu laikā plāno nosiltināt 1030 daudzdzīvokļu ēku
Šajā plānošanas periodā, respektīvi, līdz 2020. gadam, Latvijai pieejams Eiropas Savienības (ES) finansējums teju 142 miljonu eiro apmērā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanai, kas, vienkāršiem vārdiem runājot, nozīmē māju siltināšanas pasākumus.
Sola jaunu siltināšanas vilni
Lai atsāktu daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmu, Ekonomikas ministrijai bija nepieciešami divi gadi strīdam ar Eiropas Komisiju Turklāt rezultāts nav pagājušā Eiropas Savienības (ES) plānošanas perioda (2007.–2013.) līmenī, pirmdien lasāms laikrakstā Dienas Bizness.Proti, patlaban (2014.–2020.
Lielajām pilsētām ēku siltināšanai tiek krietni vairāk nekā novadiem
Apmēram 37 miljoni eiro Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu naudas nākamajā periodā atvēlēti publisko ēku siltināšanas projektiem lielajās pilsētās. Pārējās pašvaldības, reģionālos attīstības centrus ieskaitot, šim mērķim varēs izmantot apmēram divas reizes mazāku summu – 18,5 miljonus eiro. Reģionālo attīstības centru apvienība (RACA) ar šādu situāciju ir nemierā.
Uzlabojuši arī mikroklimatu telpās
Realizējot notekūdeņu siltuma
atgūšanas tehnoloģijas ieviešanas projektu Rīgas Tehniskās
universitātes (RTU) dienesta viesnīcās Ķīpsalā, vienlaikus
tajās tika uzstādītas inovatīvas dzesēšanas iekārtas, kas
uzlabo telpu mikroklimatu. Ventilācijas un ēku dzesēšanas iekārtu
nozarē to dēvē par netiešo adiabatisko jeb iztvaikošanas
dzesēšanu. Parasti ar adiabatisko sistēmu saprot tiešu āra gaisa
dzesēšanu, izsmidzinot tajā ūdeni, taču ventilācijas iekārtā
izmanto netiešo, tas nozīmē, ka telpas relatīvais mitrums netiek
ietekmēts.
Tehnoloģijas palīdz regulēt un ietaupīt
Dzīvoklī, kurā siltumu pa caurulēm piegādā siltumapgādes
kompānija, iespējas to regulēt ir stipri minimālas. Parasti, ja ir
par karstu, tiek atvērts logs, bet, ja salst - ieslēgts
elektriskais sildītājs un lamāta valdība. Situācija ir labāka, ja
dzīvokļa radiatoriem ir uzstādītas t. s. termogalvas - regulējami
termostati, ar kuriem iespējams samazināt vai palielināt radiatora
temperatūru.
Lai siltums nebēg prom pa spraugām
Kurš gan nav lasījis pasaku par trīs sivēntiņiem un viņu
pieredzi namu celšanā! Gluži tāpat ir arī reālajā dzīvē - ātri un
lēti uzslietās ēkās drīz vien par siltumu jāmaksā dārgāk nekā
pagājušā gadsimta sākumā kapitāli būvētos namos. Siltumenerģijas
rēķinu samazināt var mājas siltināšana, taču jāsaprot, ar kādiem
materiāliem to darīt.