EM norāda, ka iepriekš energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus slāpēja iedzīvotāju pasivitāte, taču šobrīd aktuālāka problēma ir finansējuma pieejamība un izmaksas.
VK veiktās lietderības revīzijas "Vai ieguldījumi siltumapgādes un ēku energoefektivitātes uzlabošanā nodrošina ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu siltumapgādi?" laikā sagatavotajā starpziņojumā "Neizmantotās iespējas mājokļu siltināšanā" uzsvērts, ka daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanā Latvija pamatā balstās uz Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem, bet tie ir nepietiekami Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021-2030 gadam noteikto mērķu sasniegšanai.
Latvijā kopumā ir apmēram 39 000 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku, no kurām puse celta padomju laikos. EM min, ka ekonomiski pamatoti renovēt būtu lielāko daļu no visām daudzdzīvokļu mājām - apmēram 26 000 ēku. Pēc VK aprēķiniem, visu dzīvojamo ēku renovācijai līdz 2050. gadam Latvijā būtu nepieciešami vairāk nekā 20 miljardi eiro.
EM valsts sekretārs Raivis Bremšmits atzīmē, ka ēku energoefektivitātes veicināšana nav īsā laika periodā īstenojams process, jo tas prasa lielus ieguldījumus, ko nevar uzlikt tikai uz iedzīvotāju pleciem. Ir būtiski, lai šis būtu pastāvīgs, valstiska mēroga mērķis, jo savlaicīgas investīcijas ēku uzturēšanā un energoefektivitātes uzlabošanā perspektīvā ļaus samazināt izdevumus un ietaupīt miljardus.
VK revīzijas starpziņojumā konstatēts, ka ēku atjaunošanas procesā kritiska ir profesionāla projektu vadība no pašiem pirmajiem soļiem.
Ministrijā norāda, ka revīzijā sniegti ieteikumi pasākumu īstenošanai, lai ierobežotu izmaksu kāpumu, efektīvāk izmantotu esošo finansējumu un palielinātu renovācijas pasākumiem pieejamo atbalstu. EM ir īstenojusi virkni informēšanas pasākumu, kā arī pilnveidojusi atbalsta nosacījumus, kas rezultējies ar lielu interesi pēdējā daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes programmā.
Īstenoto pasākumu rezultātā veicināta visu iesaistīto pušu - pašvaldību, namu pārvaldnieku, māju kopību - izpratne par energoefektivitātes nozīmi.
EM atzīmē, ka izstrādājot 2021-2027. gada ES fondu atbalsta programmu, tā ņēmusi vērā iepriekšējās programmās gūto pieredzi, ekspertu un iesaistīto institūciju ieteikumus, kā rezultātā 2025. gadā AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" mājokļu renovācijas programmā pieejamais finansējums 173 miljonu eiro apmērā tika rezervēts mazāk nekā pusotra mēneša laikā.
Šobrīd EM sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju strādā pie tā, lai ar Sociālā klimata fonda līdzekļiem varētu turpināt veicināt investīcijas ēku energoefektivitātē. Fonda mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu mazāk aizsargātiem iedzīvotājiem, kuri varētu saskarties ar finansiālām grūtībām ES sāktās zaļās pārkārtošanās politikas dēļ.
LETA jau vēstīja, ka revīzijas starpziņojumā Valsts kontrole secinājusi, ka Latvijā atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4% no tām, bet atbildīgās ministrijas nav izmantojušas visas iespējas renovācijas atbalsta finansējuma pieejamības veicināšanai.
Valsts kontrole aplēsusi, ka dzīvokļu iemītnieki ik gadu par siltumenerģiju samaksā 360-390 miljonus eiro, un ar šādām cenām nākamo 20 gadu laikā izmaksas pārsniegs 10 miljardus eiro. Savlaicīga ēku atjaunošana ļautu šīs izmaksas būtiski samazināt, vienlaikus uzlabojot dzīves kvalitāti un mājokļu vērtību. Tajā pašā laikā revīzija atklāj, ka renovācijas izmaksu straujā kāpuma un nepietiekamā finansējuma dēļ pat motivēti iedzīvotāji nereti spiesti atlikt renovācijas lēmumu, jo saskaras ar izmaksu neprognozējamību un nepietiekamu atbalstu.
Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš norāda, ka Latvijā vairāk nekā puse daudzdzīvokļu māju ir būvētas pirms 40-50 gadiem, un tajās nav veikti pietiekami ieguldījumi atjaunošanā. "Rezultātā ēku stāvoklis pakāpeniski pasliktinās, savukārt augstais enerģijas patēriņš rada nesamērīgi lielus rēķinus par siltumenerģiju," viņš atzīmē.
Āboliņš uzsver, ka renovācija nav tikai skaistāka fasāde - tā ir būtiska, lai mājokļi būtu kvalitatīvi, energoefektīvi un ekonomiski uzturami. "Jo ilgāk tiek atlikts lēmums par atjaunošanu, jo dārgāka tā kļūst. Tomēr šodien Latvijā renovēti ir tikai aptuveni 4% mājokļu, kas skaidri parāda, ka jāmeklē risinājumi, lai padarītu renovāciju vienkāršāku un pieejamāku," pauž Valsts kontroles padomes loceklis.
Tomēr esot redzams, ka iedzīvotāju interese par siltināšanu ir augusi. Piemēram, šogad "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") renovācijas programmas finansējums tika rezervēts mazāk nekā pusotra mēneša laikā, kas nozīmē, ka cilvēki ir gatavi rīkoties, ja ir pieejams atbalsta finansējums, uzskata Āboliņš.
Vienlaikus revīzijā Valsts kontrole secina, ka Ekonomikas ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija nav izmantojušas visas iespējas renovācijas atbalsta finansējuma pieejamības veicināšanai.
Revīzijā konstatēts, ka dzīvokļu īpašnieku informētība joprojām ir nepietiekama un bieži vien kļūst par būtisku šķērsli renovācijas sākšanai. Valsts kontroles veiktās dzīvokļu īpašnieku aptaujas rezultāti rāda, ka 39,5% ir informēti par iespēju veikt energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus vai ēkas pilno renovāciju, savukārt 29,8% ir daļēji informēti. Tajā pašā laikā 8% ir zināmas renovācijas aptuvenās izmaksas.
Valsts kontrole arī secinājusi, ka liela daļa iedzīvotāju netiek mērķtiecīgi informēti par renovācijas iespējām - 57,8% respondentu norādījuši, ka viņi nav nekad uzrunāti par iespējām atjaunot ēku.
Pēc valsts kontrolē paustā, būtiskākie šķēršļi lēmuma pieņemšanai par renovācijas veikšanu ir bažas par izmaksām (30,2%), būvdarbu kvalitāti (22,7%) un procedūru sarežģītību (15,6%).
Savukārt profesionāls projekta vadības atbalsts šobrīd ir pieejams tikai pēc aizdevuma saņemšanas, lai gan sarežģītākie uzdevumi - sagatavot dokumentus, apkopot tehnisko informāciju un pārliecināt iedzīvotājus - jāveic jau pirms tam. Valsts kontrole atklājusi, ka šajā posmā dzīvokļu īpašnieki nereti paliek bez atbalsta, un tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc projekti kavējas vai sadārdzinās.