) panākta vienošanās par neatmaksājamu atbalstu līdz 50% no kopējiem nama siltināšanas izdevumiem, un tas ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalsts. Savukārt iepriekš šāda iegūstamā dāvinājuma jeb granta apmērs varēja sasniegt arī 60%. Kā skaidro Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko, šajā reizē Eiropas Komisija (EK) iesaistījās līdz šim netipiski detalizētā diskusijā par jaunās programmas nosacījumiem, kas bija par iemeslu programmas pārrāvumam divu gadu garumā.Galvenais strīdus ābols bija tieši maksimāli iespējamā granta apjoms, ko EK piedāvāja 35–40% apmērā. Nu jautājums ir atrisināts. Plānots, ka vienā no tuvākajām sēdēm valdība apstiprinās noteikumus jaunajai daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes programmai, kuru īstenos AS Attīstības finanšu institūcija Altum sadarbībā ar komercbankām.
Programmas kopējais apjoms ir 166 miljoni eiro, no kā 130 miljoni eiro ir dāvinājums jeb grants, bet ap 30 miljoniem - finanšu instrumentu atbalsts, piemēram, aizdevums no Altum, ja kaut kāda iemesla pēc nav spēts piesaistīt finansējumu no komercbankām. Pēc EM prognozēm, tiks nosiltinātas ap 1800 ēku, kas, lai arī izklausās daudz, ir vien neliela daļa no kopējās nepieciešamības. Visu valsts daudzdzīvokļu ēku renovācijai nepieciešamo līdzekļu apmērs mērāms miljardos eiro.
Cerība, ka atsevišķas mājas varētu siltināt jau šogad. Pēc optimistiskākā scenārija pirmie līgumi ar iedzīvotājiem par konkrētām ēkām tiks noslēgti jūnijā vai jūlijā, tālāko atvēlot būvniecības darbiem. Puse vai vairāk no siltināšanas izdevumiem būs jāsedz pašiem iedzīvotājiem, un arī tādu līdzekļu dzīvokļu māju uzkrājumos parasti nav. Uz pašu pleciem vispirms jāiznes tehniskā projekta izmaksas, ko Ēku saglabāšanas un energotaupības biroja līdzdirektors Kristaps Zvaigznītis lēš ap 15 tūkstošiem eiro. Kopējās renovācijas izmaksas var sasniegt pārsimts tūkstošu eiro. Finansējuma pieejamībai galvenais piedāvātais atbalsta veids ir komercbanku aizdevums bez ķīlas uz 10 līdz 20 gadiem.
EM prognozē, ka iedzīvotāji nebūt nedrūzmēsies pēc šī atbalsta, kaut arī valstī ir lērums nenosiltinātu ēku. Tikai 6% daudzdzīvokļu ēku ir energoefektīvas, bet renovējamas vairāk nekā 23 tūkstoši. Gluži pretēji – viņi vispirms būs jāpārliecina, ka tā pašu ēka vien ir un projekts jāpiesaka. Tāpat ir virkne citu problēmu. Piemēram, jo lielāka māja, jo iedzīvotāju starpā grūtāk panākt jelkādu vienošanos.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 14. marta, avīzē Dienas Bizness!