Pirms desmit gadiem notikusī eiro ieviešana skaidras naudas norēķinos nav piepildījusi cerības uz Eiropas Monetārās savienības (EMS) ekonomikas pieaugumu, lai gan kopējā valūta ir ļāvusi iegrožot inflāciju un noturēt to aptuveni 2% līmenī, raksta aģentūra AFP, atsaucoties uz ekspertu viedokli.
Šis gads bijis piepildīts gan ausis sildošiem saukļiem, ka visapkārt redzama viena vienīga augšupeja un Latvija ir pat ekonomikas praksē nebijis brīnums, paraugs citām valstīm, gan skeptiķu norādes, ka augšupeju ciparos, ja tāda ir, veicina tikai to nepareiza izpratne un mūs sagaida ja ne kritiens atpakaļ, tad stagnēšana tajā pat bedrē, kur jau esam.
Eiropas vienotā valūta 1.janvārī svinēs pirmo lielo jubileju, jo tieši pirms desmit gadiem, 2002.gada 1.janvārī, miljoniem eiropiešu maciņos ierastos guldeņus, frankus un pesetas nomainīja eiro monētas un banknotes. Taču eiro jubileja netiek gaidīta priecīgā noskaņojumā, jo jautājumu par Eiropas valūtas nākotni pašlaik ir daudz vairāk nekā atbilžu.
Eiropas Savienības (ES) starpvaldību līguma mērķis ir radīt tādu uzticību tirgos attiecībā uz eirozonas valstīm, ka tām var izsniegt aizdevumus, kurus tās atdos, kā arī izveidot pārliecību, ka eirozonas valstis ir spējīgas risināt problēmas, piektdien žurnālistiem skaidroja premjers Valdis Dombrovskis (V).
Saņemu arvien vairāk jautājumu par to, kas notiek eirozonā, ar ko tas beigsies un kā šis bagātais, gudrais kontinents varēja tik tālu nodzīvoties. Tas mudina aizdomāties par lietu dziļākajiem cēloņiem un runāt par globāliem procesiem sadzīviskās analoģijās.
Teju deviņi no desmit zviedriem negrib pievienoties eirozonai, kas iezīmē līdz šim lielāko eiroskepticismu valstī. Sabiedriskās domas aptaujas rezultāti vēsta, ka 87,6% no 1000 aptaujātajiem Zviedrijas iedzīvotājiem vēlas saglabāt kronu, kamēr tikai 9,7% atbalsta eiro ieviešanu. Viedokli formulēt nespēj 2,7% zviedru.
Polijas policija ceturtdien paziņoja, ka reida laikā pie kāda 65 gadus veca vīrieša uzgājusi vairāk nekā vienu miljonu viltotu eiro, kurus, visticamāk, bija plānots realizēt 2012. gada Eiropas futbola čempionāta laikā, kas nākamgad norisināsies Polijā un Ukrainā.
Vācijas valdībai ir jāuzņemas vadošā loma eiro zonas parādu krīzes risināšanā, lai nepieļautu Eiropas Monetārās savienības (EMS) sabrukumu, trešdien paziņoja Vācijas banku federācijas BdB vadītājs Andreass Šmics.
Ejot uz eiro, ir gan plusi, gan mīnusi. Taču citu valstu pieredze liecina, ka var aizmirst par eiro kā par kaut kādu debesmannas nesēju, intervijā laikrakstam Neatkarīgā atzīst Eiropas parlamenta deputāts, ekspremjers Ivars Godmanis.“Pluss ir viens. Ja mēs būtu eirozonā, tad 2008.gadā, kad pa burbuli gāja Parex banka, būtu pavisam cita situācija.
Pašreizējais cenu kāpums un pastāvošie riski gan globālajā tirgū, gan arī pašmāju nodokļu politikā var samazināt Latvijas izredzes izpildīt Māstrihtas inflācijas kritēriju, lai 2014.gadā pievienotos eirozonai, norāda komercbanku eksperti.