Braucot pa Normandiju, prātā paliek Lamanša paisumi un bēgumi, baltās govis leknajās ganībās un šķietami nebeidzamie ābeļdārzi. Normandija lepojas ar šiem dārziem. Statistika rāda, ka pagājušā gadsimta 20. gados teritorijā starp Parīzi un Lamanša šaurumu auga pāri par 20 miljoniem ābeļu. Lai arī tie laiki ir pagājuši, tomēr ābeles tiešām raksturo Normandiju, it sevišķi ziedēšanas laikā.
Vasara un atvaļinājums ir kokteiļu laiks. Viens no populārākajiem vasaras kokteiļiem ir mohito (mojito). Kā teica gardēde un pavārgrāmatu autore Ilze Jurkāne: "Kad dzeru šo kokteili, zinu, ka ir vasara! Tas jābauda Vecrīgā āra kafejnīcā vai laukos. Pat siena kaudzē! Galvenā ir tā vasaras izjūta. Šis ir īsts "garais" dzēriens ar daudz ledus, un tas jādzer lēnā garā, ar salmiņu pastampājot piparmētras lapiņas un laima gabaliņus."
Tuvojas Ziemassvētki un Jaunais gads, kad daudzi no mums svētku tostus vēlēsies uzsaukt ar glāzi dzirkstoša dzēriena. Tie, kas grib atstāt iespaidu, iespējams, to darīs ar īsto, bet dārgo franču šampanieti. Taču vairākums visdrīzāk vakariņas sāks un tostus laimīgam 2022. gadam uzsauks ar prosecco – demokrātisko, svaigi augļaino dzērienu no Veneto provinces Ziemeļitālijā. Tam ir pavisam neliela salduma deva un viegli burbuļi. Tieši prosecco Latvijā pēdējos gados kļuvis populārākais no dzirkstošo vīnu klasikas. Arī es savās slejās daudz esmu par to rakstījis.
Iepriekšējās slejās aprakstīju slavenākos vīnogu spiedpalieku destilātus – itāļu grapu un franču marku. Taču savi drabiņu brendiji, lai gan nav guvuši starptautisku atzinību, ir visām zemēm, kurās tiek darīts vīns. Vācijā tas ir tresterbrands
Gribi vai negribi, vasara tuvojas izskaņai un arī alus sezona – noslēgumam. Ar šo rakstu noslēdzu šīs vasaras ieskatu pasaules alus stilos un vēsturē, kas iesniedzas vēl pirms mūsu ēras un teju visos kontinentos.