Kāpēc maksā dārgi
Ogu destilāti ir vieni no populārākajiem un arī dārgākajiem destilātiem pasaulē. Dārgi tie ir tāpēc, ka diezgan sarežģīti pagatavojami. Lai gan ogām ir intensīvi aromāti un garša, no destilētāja prasa tās pieredzi un meistarību, jau sākot ar ražas novākšanu.
Viens iemesls ir meža ogas, kurām ir visspēcīgākais aromāts – savvaļā mežos tās ir grūti pieejamas, turklāt Centrāleiropas un Rietumeiropas mežos nemaz nav tik viegli salasāmas, jo gluži vienkārši kļuvušas par retumu. Tātad jau pati izejviela, piemēram, meža zemenes, meža avenes, kazenes vai citas meža ogas, ir ļoti dārgas.
Tāpēc, ja vērīgāk lielveikalos izpētīsiet brendiju etiķetes, uz kurām uzzīmēti meža zemeņu vai aveņu ķekari, rūpīgāk izlasiet maziem burtiņiem rakstīto. Ir gadījumi, kad brendijam ir tikai mākslīgi pievienots meža ogu aromāts, pārējais ir izteiksmīgi mārketinga saukļi.
Šo meža ogu aromātu pārbagātība ir mānīga, taču daudzi pircēji tai ļaujas, jo viņu garšas izjūta mūsdienās jau ir sagrozīta un pieradināta pie mākslīgi pievienotām aromātvielām, piemēram, augļu un ogu jogurtos, ievārījumos.
Dabiska meža zemeņu garša pārtikas industrijā ir diezgan liels retums.
Otrs iemesls, kāpēc ogu brendiji ir dārgi – ogu daudzums, kāds ir vajadzīgs, lai pagatavotu kvalitatīvu destilātu.
Piemēram, no 100 kilogramu zemeņu misas labākajā gadījumā var iegūt divus litrus destilāta. Pieskaitot ražošanas izmaksas un nodokļus, veidojas arī lielā summa, kas jāmaksā par šādu brendiju.
Gaistoši aromāti
Destilācijas procesā ļoti grūti arī notvert it kā intensīvos, taču ātri gaistošos ogu aromātus. Pat no ļoti liela daudzuma rūpīgi apstrādātu ogu reizēm var iegūt tikai pliekanu destilātu.
Ir ogas, piemēram, meža mellenes un plūškoka ogas, kas nav pietiekami skābas, lai destilācijas procesā aizkavētu nevēlamo etiķskābes, pienskābes un sviestskābes baktēriju veidošanos. Jābūt prasmīgam meistaram, lai plūškoka ogas pārtaptu piesātinātā, pikantā brendijā. Šim nolūkam ogas rūpīgi jāattīra no kātiņiem, stublājiem un smalki jāsamaļ. Vēl jāievēro citas tehniskās prasības
Rūgšanas process var ilgt četras nedēļas, un destilācijas procesā no 100 litriem misas var iegūt ne vairāk kā 2–3 litrus tīra alkohola. Tāpēc kopumā plūškoka ogas destilē diezgan reti.
Vieglāk no upenēm, jāņogām
Daudz vieglāk destilācijai padodas upenes un jāņogas, it īpaši baltās jāņogas.
Šo ogu intensīvie miziņu aromāti nonāk un saglabājas arī brendijā. Turklāt tur tiem pievienojas viegli savelkošās lapu nianses. Baltajām jāņogām destilātā raksturīgs patīkams augļainums un elegants skābums.
Lieliskus ogu brendijus var iegūt tikai pieredzējuši meistari. Ideāli, ja viņiem ir arī pieejamas vismodernākās tehnoloģijas. Tāpēc šādi brendiji parādījās diezgan vēlu – tikai pagājušā gadsimta 90. gados. Tikai kopš tā laika, pateicoties jaunai izpratnei par kvalitāti un modernām tehnoloģijām, destilēšanas meistariem izdodas iegūt kvalitatīvus, pārliecinošus destilātus no tādām ogām kā meža kazenes un jāņogas.
Izņēmums ir avenes – tās jau agrāk deva labus rezultātus, iepriekš izmērcējot tās alkoholā un destilējot kopā ar alkoholu. Līdz pat šai dienai tā ir ļoti izplatīta metode.
Uz diviem litriem 96% tilp. alkohola nepieciešams apmēram seši kilogrami ogu. Destilēšanas laikā zudumā iet ļoti neliels daudzums alkohola, pēc destilāta atšķaidīšanas tādā stiprumā, kādā to var dzert, iegūst attiecīgi vairāk aveņu destilāta.
Tomēr daži ražotāji rīkojas citādi – viņi vispirms avenes saraudzē misā. Ar šo metodi līdzīga alkohola daudzuma iegūšanai nepieciešami 100 kilogrami aveņu ogu.
Tādā veidā iegūt tīru meža kazeņu vai zileņu destilātu vēl pirms gadiem 25–30 šķita neiespējami. Tagad, pateicoties tehnoloģiju iespējām, piedāvājumā ir plaša izvēle piesātinātu, sarežģītu brendiju, kuriem katram ir savs individuāls, destilācijas meistara veidots raksturs.