Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -2 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Dienvidkarolīnas balsojums

Pagājušajā sestdienā, 24. februārī, Dienvidkarolīnas pavalstī ASV notika, iespējams, pašas svarīgākās ASV republikāņu priekšvēlēšanas pirms novembrī gaidāmajām valsts prezidenta vēlēšanām.

Par to uzvarētāju paredzami kļuva ASV eksprezidents Donalds Tramps, saņemot 59,8% balsu un iegūstot 47 no 50 pavalsts delegātiem partijas nacionālajā konventā, kas notiks jūlijā un kura laikā tiks nosaukti republikāņu prezidenta un viceprezidenta amata kandidāti. Vienīgā atlikusī Trampa konkurente – bijusī tieši Dienvidkarolīnas gubernatore – Nikija Heilija saņēma 39,5% balsu un trīs delegātus, spējot iegūt lielāku atbalstu nekā Tramps vienā no pavalsts Kongresa vēlēšanu apgabaliem. (Dienvidkarolīnā 39 delegātus saņem visas pavalsts republikāņu priekšvēlēšanu uzvarētājs, bet vēl pa trim delegātiem nāk no katra no septiņiem Kongresa vēlēšanu apgabaliem.)

Šāds iznākums nepārsteidz, jo jau iepriekš bija skaidrs, ka vienīgā intriga ir – vai Heilija spēs iegūt kaut vai trīs konventa delegātus no savas dzimtās pavalsts. Turklāt tik pieticīga intriga pastāvēja situācijā, kad Heilijai uzvara Dienvidkarolīnā bija vienīgā iespēja turpināt reālu cīņu par nomināciju un nepavisam ne matemātisku apsvērumu dēļ.

ASV pastāv nerakstīts likums, ka tie lielo partiju kandidāti, kuri nespēj uzvarēt priekšvēlēšanās savās pavalstīs, par nomināciju prezidenta amatam var aizmirst. Kopš 1972. gada (kopš ASV pastāv esošā priekšvēlēšanu kārtība) nedz republikāņi, nedz demokrāti nekad nav nominējuši kandidātu, kurš nebūtu uzvarējis priekšvēlēšanās savā mītnes pavalstī. Zaudējums savās mājās vienmēr arī ir nozīmējis kā vēlētāju un sponsoru novēršanos, tā kandidāta izstāšanos no cīņas. Līdz beigām priekšvēlēšanu cīņu, pat bez izredzēm iegūt nomināciju, turpina vienīgi politiķi, kuri spējuši iegūt savas pavalsts konkrētās partijas vēlētāju atbalstu. (Republikāņu gadījumā Teds Krūzs 2016. gadā uzvarēja Teksasā, Maiks Hakabi 2008. gadā – Ārkanzasā u. c.)

Rezultātā, lai ko arī teiktu Heilija (ka viņa turpinās cīņu, jo vēlētājiem ir nepieciešama alternatīva), pēc zaudējuma Dienvidkarolīnā politiķes izredzes uz nomināciju ir tuvas nullei. Pat ja Tramps juridisku iemeslu dēļ nevarēs kandidēt uz prezidenta amatu (kas ir maz ticami), konvents, kurā pārliecinošā vairākumā būs Trampa atbalstītāji, ar ļoti augstu ticamības pakāpi nominēs nevis «zaudētāju» Heiliju, bet kādu trešo kandidātu no Trampa redzamāko līdzgaitnieku vidus. Apmēram tāda ir zaudējuma vienās priekšvēlēšanās cena.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē