Politiķiem un sabiedrībai jāvienojas par mērķiem © DIENA
Latvijas ekonomikas normāla izaugsme ir 1–1,5% gadā. Cerēt uz daudz straujāku izaugsmi nav pamata.
Ziņas
Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķis nav sasniedzams © DIENA
Centieni sasniegt tādu labklājības līmeni, kāds ir vidēji Eiropas Savienībā, patlaban nav reāli.
Mērķis – plašāk attīstīt uzņēmuma produkcijas eksportu © DIENA
Baldones tuvumā no dabīgām izejvielām tiek ražoti videi draudzīgi kosmētikas līdzekļi, kas pazīstami Latvijā un citur pasaulē.
Valsts drošības jautājums © DIENA
Viena no bīstamākajām izpausmēm finanšu krāpnieku shēmās ir mākslīgā intelekta (MI) ienākšana mūsu saziņā – gan rakstos, gan cita veida komunikācijā.
Bez bērniem mūsu valstij nav nākotnes © DIENA
Latvijā politiskās mahinācijas ir skārušas pat ģimenes valsts pabalstu.
Jāapzinās, kādu valstu tūristus iespējams piesaistīt © DIENA
Lai atgūtos pēc Covid-19 pandēmijas, ceļojumu nozarei ir svarīgi definēt savu mērķauditoriju.
Mainās gan tērēšanas, gan krāšanas paradumi © DIENA
Pēdējā laikā Latvijas iedzīvotāji retāk liek naudu zeķē, bet biežāk iegulda vērtspapīros.
Valstij jākļūst atvērtākai un jāizmanto viss digitalizācijas potenciāls
Svarīgi saprast, ka jaunas IT sistēmas ir nepieciešams ieviest, nevis tāpēc ka tas ir “moderni” un “visur attīstītajā pasaulē tā dara”, vai apgūt pieejamo IT budžetu, bet tāpēc ka valstij ieguldījumi digitalizācijā ir kritiski svarīgi, lai Latvija spētu saglabāt globālo konkurētspēju, un lai Latvijas cilvēkiem būtu droša un pārtikusi nākotne.
Labāk investēt Rietumos nekā Ķīnā © DIENA
Šis gads varētu būt veiksmīgs ieguldījumiem akciju tirgos.
Atliek uz pēdējo brīdi © DIENA
Akciju sabiedrības īpašniekus reģistrē ļoti lēni.
Darbinieku labklājība – uzņēmuma atbildība
Darbinieku labklājība ir sarežģīts vienādojums ar daudz mainīgajiem lielumiem, kur tieši vadītājs ir atbildīgs par to, vai cilvēki konkrētajā amatā un ar noteiktajiem pienākumiem jūtas labi un ir apmierināti. Taču, kā panākt to, ka darbinieks jūtas novērtēts, droši, mierīgi, strādā produktīvi un neskrien “pēc zaļākas zāles” kādā citā kompānijā? Kā saprast, kas var uzlabot viņa ikdienu – sporta zāles abonements vai ērtāks krēsls?
Skaistumkopšana un patentmaksa © DIENA
Skaistumkopšana ir joma, kurā ir augsta pakalpojumu pašizmaksa. Lai pakalpojumu sniedzējs varētu izmantot labas kvalitātes materiālus, drošu un sertificētu tehniku, kā arī ievērot ilgtspējas prasības un godprātīgi maksāt visus nodokļus, pakalpojumu cenai jābūt pietiekami augstai, taču rodas jautājums – vai Latvijas patērētājs varēs atļauties un iegādāsies šādus pakalpojumus?
Pašvaldību piešķirtie bērnu pabalsti ir ļoti atšķirīgi © DIENA
Dzimstības veicināšanā pirmajā vietā Latvijā ierindojas Gulbenes novads.
Samazinās atomelektrostaciju daļa globālajā enerģētikā © DIENA
Kodolenerģētikas īpatsvars 2022. gadā sarucis līdz 9,2% pretstatā 1996. gada 17,5%.
Personāla vadībā šogad dominēs pieejamā darbaspēka maksimāli efektīva izmantošana
Dažos pēdējos gados piedzīvotās izmaiņas uzņēmumu darba organizēšanā kombinācijā ar izaicinājumiem darba tirgū ievieš būtiskas korekcijas cilvēkresursu vadībā. Šogad jau iezīmējušās vairākas tendences, kas gada gaitā tikai pieņemsies spēkā. Tās skar kā darba procesu organizēšanu, tā vadības un darbinieku attiecības.
Polijā patlaban sākas kodolenerģijas ēra © DIENA
Arī Igaunijā apsver atomenerģijas attīstības plānus, lai aizstātu fosilos resursus.
Aicina pētīt preču cenas
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 2023. gada nogalē veica pārtikas produktu monitoringu, vērtējot mērvienības cenu norādīšanu dažādiem iepakojumiem un pievēršot uzmanību tam, vai, piedāvājot vizuāli līdzīga izmēra iepakojumu, kurā fasēts atšķirīgs produkcijas daudzums, patērētājiem nerodas maldīgs priekšstats par produkta patieso daudzumu un izdevīgumu.
Aizvadīts vētrains gads © DIENA
2022. gadā divi galvenie apdrošinātāju izaicinājumi bija atlīdzību inflācijas lēciens un vērtspapīru pārvērtēšanas zaudējumi naudas cenas pieauguma dēļ, bet 2023. gadā atlīdzību inflācijai kā vienam no lielākajiem izaicinājumiem pievienojas nekontrolējams aspekts – dabas kaprīzes jeb vētras. Papildus pagājušā gada spēcīgākajai vētrai 7. augustā, saistībā ar kuru atlīdzību izmaksu summa sasniedz 4,4 miljonus eiro, piedzīvojām vēl trīs vētras, par kurām izmaksu apjoms veido pusmiljonu eiro vai pat vairāk.
Par vadlīnijām apsaimniekošanā © DIENA
Valstij pieder vairāk nekā 15 tūkstoši dažādu nekustamo īpašumu, par kuriem ikdienā rūpējas vismaz septiņi specializētie uzņēmumi. Nozare ir sadrumstalota. Darba efektivitāti mazina arī fakts, ka tajā strādājošie apsaimniekotāji neizmanto vienotus vai vismaz līdzīgus pakalpojumu sniegšanas standartus
Arī tiešā tirdzniecība patlaban digitāli transformējas © DIENA
Mūsu valstī 65% iedzīvotāju vismaz reizi dzīvē ir iegādājušies preces tiešās pārdošanas ceļā.