“Šāds solis negatīvi ietekmētu konkurenci un rezultētos mazākā pārtikas produktu sortimentā, jo īpaši, mazo un vidējo veikalu plauktos, jo tirgotāji būtu spiesti izvēlēties to preci, kuru var pārdot par noteiktos rāmjos paredzētām cenām,” skaidro. R. Okmanis.
Pēc viņa vārdiem, piegādātāju cenas lielajiem veikaliem var būt zemākas, ņemot vērā piegāžu apjomu. Savukārt mazajos un vidējos, tostarp reģionu veikalos, piegādes ir mazākas un dārgākas, kas attiecīgi ietekmē arī mazumtirdzniecības cenu.
“Jāņem vērā arī tas, ka, mainoties pircēju paradumiem, mazie un vidējie veikali jau tagad izjūt grūtības izdzīvot konkurences cīņā ar trīs galvenajiem lielveikalu tīkliem. Tas nozīmē, ka mazākās tirdzniecības vietās, tostarp “LaTS” tīklā, kopējais cenu līmenis jau šobrīd ir zemāks. Citiem vārdiem, mazie un vidējie veikali jau tagad piemēro minimālu uzcenojumu,” uzsver R. Okmanis.
“Vēlreiz uzsvēršu, ka spekulācijas par zemu konkurenci neatbilst patiesībai. Konkurence starp mazumtirgotājiem ir ļoti asa, turklāt lielākās iespējas tajā zaudēt ir maziem un vidējiem veikaliem, kas pārsvarā pieder vietējiem uzņēmējiem,” rezumē R. Okmanis.
Papildu ierobežojumi varētu nozīmēt to, ka daļa reģionu veikalu būs spiesti pārtraukt darbību. “Bet vietējiem veikaliem joprojām ir svarīga funkcija mazumtirdzniecībā – ne visi iedzīvotāji var regulāri apmeklēt lielveikalus vai iepirkties tiešsaistē,” piebilst R. Okmanis.
Lai pircēji mazāk izjust pārtikas produktu cenu kāpumu atsevišķos segmentos, viņš aicina cilvēkus mācīties iepirkties, izpētot cenas arī mazākos veikalos, kur ikdienas pirkumi bieži kopumā izmaksātu lētāk. “Pirms kāda laika no valdības puses izskanēja laba doma par cenu salīdzināšanas rīka izveidošanu, lai pircēji varētu cenas salīdzināt paši, nevis paļauties uz masīvām reklāmām televīzijā un citos medijos,” atzīst R. Okmanis.
Runājot par likumprojektā paredzētajiem izņēmumiem attiecībā uz veikalu apvienībām un kooperācijām, R. Okmanis vērtē, ka šāds izņēmums, ja likumprojekts par cenu izlīdzināšanu tiktu pieņemts, būtu attiecināms uz tirgotājiem ar apgrozījumu vismaz 20 miljonu eiro gadā, nevis divu miljonu apgrozījumu, kā tas tiek piedāvāts šobrīd. “Jāsaprot, ka divu miljonu eiro apgrozījums gadā būtu, piemēram, diviem lauku veikaliem – tātad šis skaitlis ir ļoti mazs. Tāpat būtu nepieciešams paredzēt regulāru šo apgrozījuma griestu indeksāciju, ņemot vērā vismaz inflācijas rādītājus.”
Ekonomikas ministrijas (EM) rosinātie grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā paredz “noteikt mazumtirgotājam pienākumu nodrošināt vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem, tostarp uzcenojumus, lauksaimniecības un pārtikas preču viena piegādātāja vai piegādātāju grupas precēm, salīdzinot ar līdzvērtīgām citu piegādātāju precēm.”
“LaTS” dibināts 2007. gadā kā SIA “Latvijas tirgotāju savienība”, kas apvieno mazos un vidējos Latvijas pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumus ar mērķi samazināt to izmaksas, uzlabot konkurētspēju vietējā tirgū un veikt kopējus mārketinga pasākumus. Tīklā šobrīd apvienojušies 260 uzņēmumi ar vairāk nekā 500 tirdzniecības vietām visā Latvijā.