Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Ziņas

Cer uz bezdarba samazināšanos © DIENA(9)

Covid-19 izraisītie satricinājumi ekonomikā pagaidām nav tik postoši kā iepriekšējās finanšu krīzes jeb 2008./2009. gada krīzes laikā. Arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) oficiāli reģistrētais bezdarba līmenis, lai gan strauji pieaudzis, tomēr ir vien 8,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, kas nav maz, bet tomēr ir aptuveni divtik mazāk kā dižķibeles sliktākajā punktā pagājušās desmitgades izskaņā.

Banknotes vēl turas apritē © DIENA(15)

Gan Latvijā, gan arī citur pasaulē, apzinoties nepieciešamību mazināt Covid-19 izplatības riskus, tiek rekomendēts izmantot bezskaidras naudas norēķinus, to vidū arī bezkontakta maksājumu kartes.

Ar PVN kritumu pret krīzi © DIENA

Par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu Latvijā runājuši gan restorānu īpašnieki, pat izmantojot kastroļu skaļu dauzīšanu, gan tirgotāji, gan pārtikas ražotāji, ar matemātiskāku precizitāti norādot, ka PVN būtu jāsamazina iztikai svarīgākajām pārtikas precēm.

Eksportā viss nav apstājies © DIENA

Ekonomikas ''nolikšana'' uz pauzes dažādu pārvietošanās ierobežojumu dēļ saistībā ar koronavīrusa izplatību nav metusi līkumu arī Latvijas ārējai tirdzniecībai, strauji rūkot gan valstī ievesto, gan no tās izvesto preču vērtībai. Vairāk gan tas skāris importu, kurš šāgada maijā ir bijis par 29,6% mazāks nekā gadu iepriekš, savukārt eksports, par laimi, krities ievērojami mazāk, gada laikā sarūkot par 16,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ekonomika, kas paslēpusies aiz tā dēvētās vieglās naudas © DIENA(4)

Pasaulē pastāv dažādas azartspēļu definīcijas, teju katrā valstī ir sava, un vienoti noteikumi nav pat Eiropas Savienības (ES) līmenī. Tas nozīmē, ka ikviena valsts nosaka savu definīciju un regulējumu, savukārt azartspēļu rīkotājiem katrā valstī, kurā vēlas darboties, jāseko līdzi likumdošanai un jāpiemērojas tai.

Ar skaistām frāzēm vien ir par maz. Vajadzīga rīcība © DIENA(4)

Nesen – jūlija sākumā – Saeima apstiprināja Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027. gadam (NAP 2027). Līdz ar citām tēmām šajā plānā pievērsta uzmanība arī uzņēmējdarbībai un ir lasāms: "Valstij jākoncentrē ierobežotie attīstības resursi tajās zināšanu jomās, kurās uzņēmējiem ir augstākais potenciāls attīstīt zināšanu un tehnoloģiju ietilpīgus un eksportspējīgus produktus un pakalpojumus, tai skaitā attīstot apstrādes rūpniecību un sekmējot augsto tehnoloģiju izplatību tradicionālajās nozarēs, kā arī drošības un aizsardzības nozarē."

Pandēmija maina investīciju vidi © DIENA

Pagājušais gads Eiropai bijis viens no veiksmīgākajiem ārvalstu tiešo investīciju piesaistes ziņā, secināts kompānijas EY šovasar veiktajā pētījumā par Eiropas valstu investicionālo pievilcību. 2019. gadā ārvalstu investori ir ieguldījuši līdzekļus 6412 jaunos projektos 47 Eiropas valstīs.

Bažas par patērētāju aktivitāti © DIENA

Neraugoties uz to, ka daudzās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs Covid-19 uzliesmojums nedaudz pierimis, zaudējumi, kas saistībā ar cilvēku aktivitāšu ierobežošanu radušies tautsaimniecībai, var slēpt ļoti daudz risku. Protams, ir arī atsevišķas pozitīvas nianses, piemēram, straujāka digitalizācijas attīstība, tomēr šos pozitīvos notikumus krietni vien aizēno dažādas ekonomiskās blaknes, kas galu galā var veicināt sabiedrības maksātspējas kritumu

Deflācija varētu apstāties © DIENA(1)

Ekonomikas vismaz šķietamā stabilizācija pasaulē un arī Latvijā pēc Covid-19 ienestajām blaknēm ir nesusi izmaiņas patēriņa cenu indeksu līknēs. Proti, temps, ar kādu samazinājās inflācija, atnākot Covid-19, līdz ar patēriņa pieaugumu sāk zaudēt spēku. Tāpēc nevar izslēgt iespēju, ka jau tuvāko mēnešu laikā Latvijas tautsaimniecībā sāks atgriezties inflācija, ja rēķinām cenu pārmaiņas pret atbilstošu laika periodu iepriekšējā gadā.

Daudzviet Latvijā šovasar dzirdama lietuviešu valoda © DIENA(2)

Nepilni divi mēneši, kas pagājuši, kopš maija vidū atsākās ceļošana Baltijas mērogā un Latvijā sāka ierasties ceļotāji no Lietuvas un Igaunijas, mūsu valsts tūrisma industrijai ļāvuši cerēt, ka visa šī vasara tomēr nebūs jāpavada pilnībā bez ārvalstu viesiem. Baltijas kaimiņvalstu tūristiem sekojuši arī ceļotāji no citām, tālākām zemēm, un, lai arī lēni un piesardzīgi, tomēr tūrisms pamazām atkal sācis uzņemt apgriezienus. Jāuzsver gan, ka precīzi prognozēt situācijas attīstību patlaban nevar neviens eksperts, jo Covid-19 izplatības riski joprojām nav zuduši.

Vērtē potenciālos scenārijus © DIENA(2)

Parādoties pirmajiem ekonomiskās stabilizācijas aizmetņiem pēc Covid-19 uzliesmojuma izraisītajiem ekonomikas satricinājumiem, ekonomisti izteica prognozēs par to, kādi varētu būt tautsaimniecības atgūšanās scenāriji.

Covid-19 pandēmija grauj gāzes patēriņu © DIENA(6)

Atbilstīgi Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (International Energy Agency, IEA) jūnijā publiskotajam ziņojumam Fuel Report 2020 pasaulē kopumā šogad tiks piedzīvots līdz šim lielākais ikgadējais gāzes patēriņa kritums – par 150 miljardiem kubikmetru jeb 4% gadā. Pagājušajā gadā gāzes patēriņš pasaulē kopumā pieauga par 1,8% jeb 70 miljardiem kubikmetru.

Jūnijā patēriņa cenas Latvijā gada laikā samazinājušās par 0,7%

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā pieaugušas par 0,2%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2019.gada jūniju - patēriņa cenas sarukušas par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 1,6%.