Intervijas / Diena / Intervijas / Diena

Intervijas

Izaicināt pašam sevi. Saruna ar Emīlu Cipuli © DIENA

"Sportā brīnumu nav," Emīls Cipulis ir pārliecināts, ka sasniegtais rezultāts tieši atkarīgs no paša ieguldītā darba. Un darba viņš nebaidās, ko pierāda arī sekmes. No hobija līmeņa motokrosa braucēja limbažnieks pāris gadu laikā kļuvis par Latvijas bobsleja izlases vadošo pilotu un pērn pārsteidza daudzus ar pasaules vicečempiona titulu četrinieku konkurencē. Emīls neslēpj, ka vēlā ienākšana šajā sporta veidā viņam joprojām liek daudz mācīties, taču vienlaikus kā no izlases pirmā pilota tiek prasīta lielākā atbildība par rezultātu. Viņa pilotētais četrinieks pagājušajā sezonā pārsteidza ar izcīnītu sudraba medaļu pasaules čempionātā Sanktmoricā, taču šosezon Cipulis apliecina, ka sasniegums nebija nejaušība – ar savu komandu vairākas reizes kāpis uz goda pjedestāla arī Pasaules kausa posmos. "Būt bobslejistam nav viegli, taču man patīk sevi izaicināt," ar platu smaidu apgalvo Cipulis, kuru pārtvērām, vēl esot Sanktomoricā pirms atgriešanās Siguldā, kur februāra pirmajā nedēļas nogalē Pasaules kausa posmā tika dalītas arī Eiropas čempionāta godalgas divniekiem.

Laurai viss ir kārtībā © DIENA

Cik gan daudz pārbaudījumu viens cilvēks var izturēt? – gribas jautāt, domājot par Lauru Ikaunieci. Latvijas rekordistei septiņcīņā un divkārtējai valsts labākajai sportistei kopš 2020. gada veiktas piecas, bet kopš 2018. gada – pat sešas operācijas, turklāt trīs no tām atzītas par neveiksmīgām. Tomēr Laura rokas nenolaiž un atzīst, ka ir laimīgāka nekā jebkad agrāk un arī karjeru joprojām nav noslēgusi, kaut gan pagaidām ir neiespējami prognozēt, vai viņai izdosies pilnvērtīgi atgriezties sacensību apritē.

Kopā tiešām stiprāki © DIENA

Par iespējamu Latvijas vadošo sporta organizāciju apvienošanu tiek runāts laiku pa laikam. Tomēr iepriekš līdz reālam rezultātam nav nonākts. Viss mainījies pēc Jāņa Buka stāšanās Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidenta amatā pagājušajā vasarā, viņam šo izvirzot kā vienu no saviem prioritārajiem uzdevumiem. Šobrīd process jau ieguvis taustāmas aprises, un Buks vēlas, lai apvienotā organizācija kļūtu par ļoti spēcīgu visas sporta nozares balsi un ruporu.

Pieradis pie lielām kurpēm. Intervija ar Artūru Žagaru © DIENA

Piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem bagāts aizvadītais gads izvērtās vienam no tā spilgtākajiem varoņiem Latvijas sportā – Artūram Žagaram (23). Basketbola valstsvienības debijā Pasaules kausā jaunatnes izlašu zvaigzne ne tikai uzņēmās atbildību par trauslo saspēles vadītāja pozīciju, bet pat kļuva par vienu no visa turnīra spilgtākajiem atklājumiem komandas ceļā uz piekto vietu. Turpinājums izvērtās galvu reibinošs – ar cilvēku tūkstošiem plašā sagaidīšana Rīgā pie Brīvības pieminekļa, trīs gadu līgums ar Eirolīgas smagsvaru Fenerbahce, nokļūšana īrē ambiciozajā Lietuvas basketbola projektā Viļņas Wolves un... diemžēl smags savainojums, kura dēļ atspēriena punkts jau atkal jāpārkārto. Labā ziņa – talantīgais basketbolists nokļuvis vietā, kur par atveseļošanās kvalitāti domā, un viņam ir pārliecība, ka ar vienu kāju pavērtās durvis uz augstāko līmeni neaizcirtīsies.

Ledus princis. Saruna ar daiļslidotāju Denisu Vasiļjevu © DIENA

Nu jau vairākus gadus viņš ir viens no populārākajiem Latvijas ziemas sporta veidu pārstāvjiem pasaulē. Pirmajā brīdī tas varētu likties pārspīlēti, jo mums taču ir Martins Dukurs, Teodors Bļugers, brāļi Šici un citi, tomēr domājams, ka daiļslidotājs Deniss Vasiļjevs starptautiskās atpazīstamības ziņā atrodas krietni priekšā citām mūsu sporta zvaigznēm. Skeletona, kamaniņu sporta un pat hokeja popularitāte pārsvarā sākas un beidzas ar to valstu sarakstu, kur ir sniegotas ziemas, savukārt daiļslidošanas uzmanības robežas ir plašākas. It īpaši tas attiecināms uz Āzijas un sevišķi Japānas līdzjutējiem. Popularitāti palīdz veidot arī sporta veida specifika, jo lielas arēnas un milzīgas televīzijas auditorijas priekšā daiļslidotājs vairākas minūtes ir viens pats. Te neko nevar noslēpt – vai nu viņš spēj piesaistīt publiku, vai ne. Un Denisam tas izdodas par visiem 100%.

Dzelzs vīra pēctecis. Intervija ar hokeja izlases aizsargu Kristapu Zīli © DIENA

Viņam nepatīk definējums Dzelzs vīrs, jo tāds Latvijas hokejā uz mūžiem būs tikai viens, tomēr visas septiņdesmit septītā numura pazīmes liecina par Kārļa Skrastiņa spēles manieri. Bronzas čempionātā bloķētais metiens ar seju Kristapam Zīlem bija sīkums, jo žoklī jau ir seši metāli. Tomēr par visu vairāk viņš sezonas laikā gaida brīdi, kad varēs iziet pirts rituālu pie tēta.

Savus lēmumus nenožēlo. Atklāta saruna ar Andri Biedriņu © DIENA

Viņš bija pirmais draftētais latvietis Nacionālajā basketbolā asociācijā (NBA) un pirmais mūsu sportists, kurš noslēdzis finansiāli tik iespaidīgu līgumu. Vairākas sezonas Andris Biedriņš atradās starp NBA labākajiem, bet traumas un motivācijas problēmas viņu aizdzina pa lejupejošu līkni. Pirmajā intervijā vairāk nekā septiņu gadu laikā sportists izsaka nožēlu, ka līdzjutēji šobrīd labāk atceras neveiksmīgo viņa karjeras beigu nogriezni nekā sākuma daļā sasniegto, un atklāj, ka paspējis sailgoties pēc basketbola – spēles, ko joprojām ļoti mīl.

Spēcīgas konkurences apstākļos nenolaist rokas, bet atrotīt piedurknes, iet un izcīnīt savu vietu laukumā - tā jaunos futbolistus mudina visu laiku rezultatīvākais Latvijas valstsvienības futbolists Māris Verpakovskis. Viņa precīzie sitieni pirms divdesmit gadiem bija starp izšķirošajiem faktoriem Latvijas izlases vēsturiskajā ceļā uz Eiropas čempionāta finālturnīru, kur tolaik par zelta puisēnu iedēvētais liepājnieks arī guva vārtus - vienus no saviem 29 sarkanbaltsarkanajā kreklā. Sarunā jaušama vilšanās par nacionālās komandas rezultātiem, sniegumu un tās pārstāvju attieksmi pret notiekošo. «No izlases jāprasa vairāk,» Verpakovskis negrib samierināties ar atrunām par spēku samēru uz papīra, jo viņš zina - arī 2003. gadā Latvijas izlase nebija starp favorītēm. Nu jau teju desmit gadu Māris futbola apavus kāris vadzī, taču sev mīļajā spēlē joprojām palicis. Arī jaunajā lomā viņš atrotījis piedurknes, lai ar RFS klubu izturētu lielu konkurenci ne tikai uz vietējās, bet arī Eiropas skatuves.

Tas bija kā iesoļot aiz priekškara, nezinot, kas sagaida otrā pusē. 2012. gadā Nacionālās hokeja līgas (NHL) drafta ceremonijā Pitsburgā Teodoru Bļugeru ar 52. numuru aizrunāja mājiniece Penguins komanda. Tik augsta izvēle nāca kā pārsteigums arī pašai topošanai NHL vērtībai, tomēr turpmākais ceļš līdz lielajai komandai izvērtās pārdomu un līkumu pilns. Iezagās pat domas mainīt komandu. Beigās gan tas notika vien 11 gadu pēc drafta ceremonijas. Līdzīgi, kā tas toreiz bija draftā Pitsburgā, arī šogad - negaidīti. Tomēr šis pavērsiens palīdzēja Bļugeram 28 gadu vecumā iegūt Stenlija kausu. Divi sapņi - spēlēšana NHL un Stenlija kausa iegūšana - piepildīti. Kas tālāk?

Divi gadi, kuros tika mēģināts pierādīt savu taisnību, lai izvairītos no diskvalifikācijas par antidopinga noteikumu pārkāpumiem, Latvijas labākajam biatlonistam Andrejam Rastorgujevam bijuši tik smagi, ka viņa ķermenis no uztraukumiem ievērojami novecojis. Kaut gan cīņā pret spēcīgām organizācijām uzvarēt tā arī neizdevās, sportists pagājušajā sezonā atgriezās trasē, gan sasniedzot savu visu laiku augstāko rezultātu pasaules čempionātos, gan pārī ar Baibu Bendiku izcīnot Latvijai pirmo medaļu Pasaules kausa stafetes sacensībās. Andrejs uzsver, ka visiem saviem pāridarītājiem ir piedevis un viņa dzīvē vairs mīnusu nav, jo smagāk par šiem diviem gadiem iet nevar pat teorētiski. Viņš aicina arī citus Latvijā domāt pozitīvi, baudīt dzīvi, priecāties un smaidīt.

Šodien