Intervijas / Diena / Intervijas / Diena

Intervijas

Elektriskās dzīves priekšvakarā. Saruna ar autosportistu Jāni Baumani © DIENA

Vēl tikai 2019. gadā latviešu rallijkrosa braucējs Jānis Baumanis divreiz kāpa uz goda pjedestāla pasaules čempionāta posmos, turklāt pirms pagājušās sezonas noslēdza ļoti izdevīgu līgumu ar spēcīgu un ambiciozu komandu, bet Covid-19 krīze apturēja viņa atbalstītājus un lika šo vietu zaudēt. Šomēnes Biķerniekos atkal pulcēsies pasaules spēcīgākie rallijkrosa braucēji, bet meistarsacīkšu nākotne ir neskaidra, jo jau nākamajā sezonā trasē būtu jādodas tikai elektromašīnām. Vai tiešām Latvijā populārais čempionāts piedzīvo savu gulbja dziesmu?

Turpmāk bez Kovalčikas. Intervija ar Latvijas vadošo slēpotāju Patrīciju Eiduku © DIENA

2020. gada Latvijas labākajai sportistei Patrīcijai Eidukai iepriekšējā sezona principā ilga tikai mēnesi, jo pēc vairāku mūsu valsts vēsturē augstāko rezultātu sasniegšanas jau janvāra vidū jaunajai slēpotājai spēki izbeidzās. Kaut arī pašlaik viņa turpina trenēties ar Polijas izlasi, sportistes trenere vairs nav slavenā Justina Kovalčika, kas arī radījis izmaiņas treniņu plānā. Nākamajā sezonā galvenais būs panākt, lai sportiskā forma saglabājas līdz pat tās beigām, jo februārī gaidāmas Pekinas olimpiskās spēles un tajās, pateicoties Patrīcijas sasniegtajiem rezultātiem, Latvijas dāmām būs iespēja pirmoreiz vēsturē sacensties ar stafetes komandu.

Nestrādāt ne minūti © DIENA

No Aiviekstes nākošais hokeja uzbrucējs Andris Džeriņš palīdzējis Latvijas valstsvienībai desmit pasaules čempionātos, bet vēl ne reizi viņam nav bijusi iespēja pārbaudīt savus spēkus olimpiskajās spēlēs. Iespējams, tas mainīsies jau nākamā gada sākumā Pekinā, bet pirms tam no 26. līdz 29. augustam izlasi vēl sagaidīs cīņa par vietu tajās.

Trešā latviešu haizivs. Intervija ar NHL hokejistu Rūdolfu Balceru © DIENA

Viens no spilgtākajiem jaunās paaudzes latviešu hokejistiem Rūdolfs Balcers šogad kļuva par trešo mūsu spēlētāju, kurš Nacionālās Hokeja līgas (NHL) laukumos devies ar Sanhosē Sharks kreklu mugurā. Liepājniekam ir iespēja sekot leģendāro Artūra Irbes un Sanda Ozoliņa pēdās - viņi deviņdesmito gadu sākumā dibinātajam klubam lika pamatus ceļam uz šodienu. Jau pēc intervijas Balcers, tieši kā bija vēlējies, pagarināja līgumu ar Sharks vēl uz diviem gadiem, līdz ar to viņam nevajadzētu rasties problēmām palīdzēt Latvijas izlasei olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā, kurā valstsvienību Boba Hārtlija vietā jau vadīs Harijs Vītoliņš.

Čempions pensijā. Saruna ar divkārtējo olimpisko zelta medaļnieku Māri Štrombergu © DIENA

Pirmo reizi kopš 2008. gada olimpiskās spēles skatītāja lomā aizvada bijušais BMX riteņbraucējs Māris Štrombergs. Lai gan valmierietis ir atvērts iniciatīvām ar savu vārdu un statusu palīdzēt attīstīt sportu Latvijā, viņš neslēpj, ka ikdienas darbā pašmāju sporta dzīves sakārtošanā sevi neredz. Vismaz ne šobrīd. Pēc sportista karjeras beigām Māris pāršķīris lapu dzīvē, audzina dēlu Rio, spēlē golfu un priecājas, ka saulainajā Kalifornijā viņā neviens nesazīmē divkārtēju olimpisko čempionu. Ar Štrombergu tiekamies Valmierā, kur ar viņa vārdā nosauktā kausa izcīņu tika atklāta Latvijas BMX riteņbraukšanas sacensību sezona.

Nebaidoties neviena. Intervija ar olimpisko debitantu, šķēpmetēju Gati Čakšu © DIENA

Jūnijā par patīkamu pārsteigumu parūpējās šķēpmetējs Gatis Čakšs, kurš Austrijas pilsētiņā Eizenštatē šķēpu raidīja tālāk par 87 metriem. Visu laiku labāko Latvijas metēju sarakstā viņš tagad atpaliek tikai no olimpiskā medaļnieka Vadima Vasiļevska, kurš 2007. gadā ar 90,73 metriem uzstādīja nacionālo rekordu. Šovasar Čakšs debitēs olimpiskajās spēlēs, un stabilus rezultātus uzrādošais vieglatlēts būs viena no mūsu cerībām.

Pirmais karognesējs. Saruna ar olimpieti Raimondu Bergmani © DIENA

Vasaras olimpisko spēļu apritē pēc neatkarības atjaunošanas Latvija atgriezās 1992. gada 25. jūlijā, kā pirmajam Barselonas stadionā iesoļojot mūsu valsts karogu nesošajam svarcēlājam Raimondam Bergmanim. Vien divus gadus iepriekš viņa dzīvība karājās mata galā pēc saduršanas, un arī pēc tam atraktīvās personības dzīve bijusi spilgta. Šogad Bergmanis pieņēmis jaunu izaicinājumu un kļuvis par Latvijas Šaušanas federācijas prezidentu.

Kaut šobrīd nacionālajā izlasē aizvadījis tikai 11 spēļu, jau divus sabraukumus tās kapteinis bijis plašākai publikai maz pazīstamais Antonijs Černomordijs. Sagaidot Eiropas čempionāta finālturnīru, Latvijas valstsvienības kapteinis uzsver, ka arī viņa sapnis ir kādudien spēlēt šādā turnīrā. "To būs ļoti grūti paveikt, bet tas, kurš neticēs, to noteikti nesasniegs," ambiciozi saka daugavpilietis.

Tūkstošgades sākumā cerējām, ka Staņislavs Olijars kļūs par pirmo baltādaino barjersprinteri , kurš 110 metru distanci noskrējis ātrāk par 13 sekundēm, tomēr šis vēsturiskais sasniegums palika astoņu simtdaļu attālumā. Citi viņu vairāk atceras ar sportiskās karjeras neveiksmēm vai skandāliem, tomēr jau drīz pēc skrējēja nagleņu kāršanas pie sienas Olijars kļuva par atzītu fiziskās sagatavotības treneri un pat pastrādājis Latvijas nacionālajā futbola valstsvienībā. Šobrīd kādreizējais sprinteris palīdz savam dēlam Jegoram kļūt par arvien labāku futbola uzbrucēju.

Piedaloties ikvienā pasaules čempionātā no 1993. līdz 2007. gadam, Leonīds Tambijevs kļuva par Latvijas hokeja izlases visu laiku rezultatīvāko spēlētāju, un šobrīd aktīvie hokejisti joprojām ir tālu no viņa rādītāja, kas liek domāt, ka šis rekords vēl kādu laiku pārspēts netiks. Karjeras norietā rīdzinieks jau laikus saprata, ka vēlas kļūt par treneri, un šobrīd ir viens no mūsu valsts visvairāk titulētajiem speciālistiem, jo divas reizes pēc kārtas ar divām dažādām komandām spēja uzvarēt Krievijas Augstākās līgas (VHL) turnīrā, turklāt arī pārējos gados sasniedzis augstvērtīgus rezultātus. Pirms gada Tambijevs jau bija noslēdzis līgumu par Vladivostokas Admiral trenēšanu, tomēr pandēmijas dēļ komanda izstājās no Kontinentālās Hokeja līgas (KHL), un šobrīd speciālists joprojām turpina gaidīt, kad viņam beidzot tiks dota iespēja izmēģināt spēkus Eiropas spēcīgākajā līgā.

Šodien