Asiņainie avokado © DIENA(18)
Visā pasaulē populārā augļa kultivācija nodara neatgriežamus postījumus apkārtējai videi un vairo vardarbīgus noziegumus tā dzimtenē Meksikā.
Pasaule
Uzvar Kallasu ģimene © DIENA(20)
Ar opozīcijā esošās, pareizāk sakot, nu jau opozīcijā bijušās labēji liberālās Igaunijas Reformu partijas (Reformierakond) uzvaru noslēgušās 3. martā notikušās Igaunijas parlamenta jeb Rīgikogu vēlēšanas. Bijušā eirokomisāra no Igaunijas Sīma Kallasa meitas Kajas Kallasas vadīto reformistu uzvara daudziem kļuva par pārsteigumu
Vecumdienas aiz restēm © DIENA(5)
Japānā cietumi kļuvuši par sava veida drošības tīklu vientuļiem un trūcīgiem sirmgalvjiem, kuru skaits nākotnē tikai pieaugs.
Skeptiķiem nav cerību © DIENA(44)
Patlaban eiroskeptiķiem Eiropas Savienības (ES) iekšienē ir atvēlēta tāda kā meža sanitāru loma, ir pārliecināts Krievijas eksperts ES jautājumos Sergejs Utkins. Viņš piedāvā skatu no malas gan uz apvienoto Eiropu, gan tās iekšējām cīņām, attiecībām ar lielvalstīm un iespējām palielināt savu nozīmi pasaules arēnā.
Ar brīvbiļetēm pret sastrēgumiem © DIENA(7)
Nelielā, bet ārkārtīgi bagātā Luksemburga gatavojas kļūt par pirmo valsti pasaulē, kur ikviens būs tiesīgs bez maksas pārvietoties ar sabiedrisko transportu. Hercogistes valdība cer, ka tādējādi Luksemburgas galvaspilsētā, kas ir viens no Eiropas Savienības (ES) administratīvajiem centriem, būtiski samazināsies satiksmes sastrēgumi un līdz ar to arī videi kaitīgo izmešu daudzums. Iniciatīvai esot arī sociāli mērķi.
40 gadu pēc revolūcijas © DIENA(26)
Šā gada 11. februārī Irānā ar vērienu tika atzīmēta Islāma revolūcijas 40. gadadiena. Lai arī faktiski pret šaha režīmu vērsti protesti sākās vēl 1977. gada oktobrī un visu varu valstī islāmistiem vienpersoniski izdevās iegūt vien 1982. gadā, par Islāma revolūcijas sākuma datumu tradicionāli pieņemts uzskatīt 1978. gada 8. janvāri, kad notika pirmā patiešām vērienīgā protesta demonstrācija, bet par revolūcijas uzvaras dienu – 1979. gada 11. februāri (1357. gada 22. bahmanu pēc musulmaņu kalendāra), kad Irānas bruņoto spēku vadība atteicās no mēģinājumiem ar spēku vērsties pret neapmierinātajiem, kā arī paziņoja, ka turpmāk ievēros neitralitāti.
No buldozeriem līdz safrānam un svecēm - krāsainās revolūcijas pasaulē © DIENA(20)
Ar dažādiem mērķiem un paņēmieniem vairākās valstīs pēdējos gadu desmitos uzvirmojuši nevardarbīgi masu protesti. SestDiena pēta, kas īsti ir šīs krāsainās revolūcijas, kur sākas un beidzas to robežas un no kādiem faktoriem ir atkarīgas protestu dalībnieku iespējas panākt sev vēlamos rezultātus.
Ķīnas lepnums ielenkumā © DIENA
Pasaulē vadošais telekomunikāciju aprīkojuma un viens no lielākajiem viedtālruņu ražotājiem Huawei ir ķīniešu lepnums. Privātā uzņēmuma straujā izaugsme notikusi vienlaikus ar Ķīnas ekonomisko izrāvienu un lielvaras statusa nostiprināšanos. Taču uz kompānijas veiksmes stāstu ēnu met gadu gaitā Huawei izvirzītās apsūdzības par mēģinājumiem piesavināties citu idejas un aizdomas, ka kompānija veic spiegošanu Ķīnas valdības uzdevumā. Šī iemesla dēļ atsevišķās valstīs ir aizliegts izmantot noteiktas Huawei radītās tehnoloģijas.
Cīņa par iespēju pačurāt © DIENA(21)
Sievietēm sabiedriskās vietās ir jāgaida ilgāk, lai varētu nokļūt uz tualeti. Dāmu rindām uz labierīcībām ir vairāki iemesli, tomēr būtiskākais ir ačgārnais pieņēmums, ka vienāda izmēra tualetes veicina dzimumu vienlīdzību
Lellīte ar krāsotu aci © DIENA(2)
Daudziem tā šķiet tāda noslēpumaina civilizācija kaut kur zemeslodes otrā pusē, par kuru mēs patiesībā zinām ļoti maz. Kādas ir mūsdienu Japānas pretrunīgās tendences, kādu lomu tās attīstībā joprojām spēlē vēsture un ko no tā mācīties un izmantot Latvijai?
Bēgšanas maratona finišs © DIENA(1)
Uz mūžu notiesātais bijušais komunistu kaujinieks Čezāre Batisti pēc gandrīz 40 gadu ilgas bēguļošanas ir atgriezies Itālijā. Viņš ir dzīvs atgādinājums par vienu no asiņainākajiem posmiem mūsdienu Itālijas vēsturē.
Trampa iedomātā robežkrīze © DIENA(7)
Amerikas Savienotās Valstis piedzīvo to vēsturē ilgāko valdības iestāžu daļēju dīkstāvi, kuras dēļ kopš 22. decembra aptuveni 800 tūkstoši sabiedriskajā sektorā strādājošo ir spiesti atrasties bezalgas atvaļinājumā vai arī turpina strādāt, par to nesaņemot atalgojumu. Daudziem no viņiem nācies ķerties pie ietaupījumiem, lai varētu tikt galā ar ikdienas maksājumiem un norēķināties ar kredītiestādēm. Tūkstošiem valsts iestādēs strādājošo ir pieteikušies bezdarbnieka pabalstam.
Bosnijas sabrukuma sludinātājs © DIENA(21)
Viens no etniski sašķeltās Bosnijas un Hercegovinas jaunajiem prezidentiem Milorads Dodiks atklāti nicina savu valsti un atbalsta tās sadalīšanos. Viņa retorika apdraud pirms divdesmit gadiem panākto mieru un valsts iespējamo pievienošanos ES un NATO.
Aizkostais sapnis © DIENA(4)
Informācijas tehnoloģiju nozares eksperti arvien biežāk norāda uz problēmām visiem zināmās kompānijas Apple pašreizējā situācijā. Veiksmes stāsts ir izsapņots vai tikai uz brīdi piebremzējis savu straujo kāpumu? Viens no ieteiktajiem risinājumiem ir arī atgriešanās pie principiem, pēc kuriem uzņēmumu savulaik vadījis Stīvs Džobss.
Nestabilitātes triumfa gads? © DIENA(17)
Krāsu sistematizēšanas uzņēmuma Pantone eksperti par 2019. gada krāsu ir pasludinājuši rozīgi oranžo koraļļu krāsu, jo tā «simbolizē cilvēku vajadzību pēc optimisma un vēlmi priecāties». Turpretī globālo politisko un ekonomisko procesu vērotāju prognozes par to, kāds varētu izvērsties šis gads, ir iekrāsotas drūmākos toņos. Atslēgvārdi, kas dominē dažādos apskatos par 2019. gadu pasaulē, ir Brexit, Donalds Tramps, populisms, tirdzniecības kari un nestabilitāte. Savukārt pasaules gala gaidītāji apgalvo, ka šis nu reiz būs gads, kad mēs pieredzēsim pastardienu, jo Zemē ietriekšoties milzu asteroīds. Par laimi, ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas zinātnieki to kategoriski noraida.
Katram savi populisti © DIENA(28)
Ne tik sen Eiropa un Latvija dzīvoja šķietamā idilliskā miera ostā. Pēdējos desmit gados Eiropa ir
saskārusies ar dažādiem satricinājumiem, kas turpinājās arī 2018. gadā.
Līdzīgi kā citur pasaulē, arī Eiropā pastiprinājusies cīņa dažādu ideju starpā. Alternatīvo faktu pārdevēji, vienkāršu (bet nereālu) problēmu risinājumu solītāji cenšas sevi pretnostatīt pieredzējušajiem vecajiem un korumpētajiem politiķiem un ekspertiem. Liberālo un iekļaujošo, konservatīvo un izslēdzošo ideju aizstāvji arvien asāk cīnās par cilvēku sirdīm un prātiem.
Politiķu dinastijas vecākais © DIENA(3)
Šā gada 30. novembrī 94 gadu vecumā aizsaulē aizgājušais ASV eksprezidents Džordžs Bušs vecākais jau ir iegājis vēsturē kā aukstā kara uzvarētājs un kā pēdējais ASV prezidents, kurš piedalījies Otrajā pasaules karā. Lai arī ilgmūžības rekordu ASV prezidentu vidū uzstādījušā politiķa karjera ir pārbagāta dažādiem līkločiem, nejaušībām un apstākļu sakritībām, viņš vēl savas dzīves laikā bija kļuvis par leģendāru vēsturisku personību, un nešaubīgi var apgalvot, ka, laikam ritot, viņa vārds tiks pieminēts arvien biežāk.
Tualešu revolūcija © DIENA(13)
Miljardiem pasaules iedzīvotāju joprojām nav pieejamas veselībai drošas labierīcības, bet attīstītajās valstīs izmantotās skalojamās tualetes un kanalizācijas sistēmas nav ilgtspējīgas. Tāpēc zinātnieki, uzņēmumi un pat viens no pasaules bagātākajiem cilvēkiem ķērušies pie "viedo" tualešu radīšanas.
Eiropas armijas mirāža © DIENA(37)
Francija un Vācija atbalsta vienotu Eiropas Savienības bruņoto spēku izveidi, lai Eiropa varētu pretoties Krievijas agresijai un spētu būt militāri patstāvīgāka laikā, kad ASV prezidents Tramps apšauba NATO nepieciešamību. Taču nekas neliecina par plašu valstu atbalstu šai idejai.
Sadrumstalotība kā norma © DIENA(17)
Zviedrijai rekordilgi – vairāk nekā divus mēnešus – pēc parlamenta vēlēšanām nav jaunas valdības. Šāda nebijusi situācija izveidojusies, jo vēlēšanās labi nostartēja galēji labējā partija Zviedru demokrāti, tādējādi liedzot kādam no diviem lielākajiem centrisko partiju blokiem iegūt absolūto vairākumu likumdevējā. Taču zviedru nespēja ilgstoši izveidot stabilu valdību nav nekas ārkārtējs, jo pēdējos gados līdzīga tendence ir vērojama visā Eiropā. Piemēram, pēc pērn notikušajām Bundestāga vēlēšanām Vācijas kanclerei Angelai Merkelei bija nepieciešami seši mēneši, lai vienotos par kārtējo "lielo koalīciju" ar sociāldemokrātiem. Turklāt arī tas vēl ne tuvu nav Eiropas rekords.