Saskaņā ar jaunajām likuma normām franči turpmāk dosies pensijā nevis 62 gadu vecumā kā līdz šim, bet gan 64 gados, t. i., – pensionēšanās vecums Francijā tiek palielināts par diviem gadiem. Tāpat 42 profesiju pārstāvjiem (dzelzceļniekiem, ārstiem, skolotājiem, banku darbiniekiem un citiem, tostarp arī Parīzes operas darbiniekiem) atceltas iespējas pensionēties priekšlaicīgi. Lai saņemtu pilnu pensiju, darba stāžam turpmāk būs jābūt 43 gadiem līdzšinējo 41,5 gadu vietā, turklāt tas attiecas gan uz vīriešiem, gan sievietēm.
Valstī, kura vienmēr lepojusies ar savām sociālajām garantijām, viss iepriekšminētais raisa pamatotu sašutumu. To vēl palielina amatpersonu nevēlēšanās uzklausīt arodbiedrību viedokli un jauno izmaiņu pensiju sistēmā pieņemšana, iztiekot bez parlamenta jeb Nacionālās asamblejas balsojuma.
49. PANTA 3. DAĻA
Šāda iespēja – pieņemt svarīgus likumus bez parlamenta vairākuma atbalsta – Francijā ir iespējama, izmantojot 1958. gadā pieņemtās konstitūcijas (t. s. Piektās republikas pamatlikuma) 49. panta 3. daļu. 1958. gada konstitūcija, jāatgādina, padarīja Franciju par prezidentālu republiku, piešķirot prezidentam vairāk varas nekā parlamentam.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 31. marta - 6. aprīļa numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!