Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Pasaule

Kataklizmas pasaulē apdraudēs mieru © DIENA(23)

Rekordkarstas un sausas vasaras, īsākas un maigākas ziemas, ilgstošas un spēcīgas lietusgāzes ar sekojošiem postošiem plūdiem, arvien stiprākas un katastrofālākas viesuļvētras, ledāju platības samazināšanās un ūdens līmeņa celšanās pasaules okeānā. Tās ir tikai pamanāmākās sekas klimata pārmaiņām, kas paātrināsies, ja mūsu planētas iedzīvotāji drīzumā būtiski nesamazinās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu daudzumu.

Feisbuknaudai spozmi nesola © DIENA(7)

Jūnija vidū pasaules vislielākais sociālais tīkls Facebook oficiāli paziņoja par nodomu izveidot savu kriptovalūtu ar nosaukumu Libra. Paredzēts, ka Libra parādīsies jau nākamgad – 2020. gadā. Taču eksperti uz tās nākotni raugās ar ievērojamu skepsi un ne tikai tāpēc, ka Libra par kriptovalūtu ir uzskatāma visai nosacīti.

Brīvības saliņa applūst © DIENA(10)

Pagaidām vēl plašas pilsoniskās brīvības baudošie Honkongas iedzīvotāji panākuši, ka vietējā līdere iesaldē likumprojektu, kas paredzēja noziedznieku izdošanu Ķīnai. Tas gan nenozīmē protestētāju uzvaru, jo Pekina pēdējos gados arvien agresīvāk ir izrādījusi vēlmi kontrolēt autonomo teritoriju.

Golunova lieta vārda brīvību nesola © DIENA(21)

Krievijā plašu rezonansi izraisījusi pētnieciskā žurnālista Ivana Golunova apcietināšana, par ko publiskajā telpā virmo visdažādākās versijas – sākot ar pārliecību, ka tieši pret viņu vērsta apzināta varas iestāžu akcija vai pasūtījums, un beidzot ar pieļāvumu, ka policisti šādi centušies uzlabot noziegumu atklāšanas rādītājus.

Pretabortu vilnis © DIENA(13)

Vairāki ASV štati pēdējos mēnešos pieņēmuši likumus, kas stingri ierobežo vai pat gandrīz pilnībā aizliedz pārtraukt grūtniecību. ASV aborti ir legāli, bet kopš republikāņa Donalda Trampa stāšanās amatā abortu pretiniekiem ir pavērušās lielākas iespējas panākt savus mērķus.

Skrējiens uz Dauningstrītu © DIENA

Pilnā sparā rit cīņa par Terēzas Mejas atstāto britu Konservatīvās partijas līdera krēslu. Tajā nonākušais kļūs arī par premjerministru, kura vadībā Apvienotā Karaliste beidzot varētu pamest Eiropas Savienību

Trampa Irānas dilemma © DIENA(4)

Pēdējā mēnesī ir pastiprinājusies spriedze starp ASV un Irānu, tāpēc pieaug bažas, ka abas valstis varētu iesaistīties karā.

"Oligarha brāļameita" pret Austrijas Brīvības partiju © DIENA(3)

Nedēļu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām divi Vācijas izdevumi – Spiegel un Süddeutsche Zeitung – publiskojuši videomateriālus, kas jau izraisījuši politisko krīzi Vācijas kaimiņvalstī Austrijā un, visticamāk, arī visas Eiropas mērogā kaitēs tiem politiskajiem spēkiem, kurus oponenti dēvē par labējiem populistiem. Latvijā šie notikumi piesaista uzmanību, jo sižeta varoņu vidū, iespējams, ir arī mūsu valsts pilsones.

Musulmaņu gulagi © DIENA(52)

Starptautiskā sabiedrība apsūdz Ķīnu simtiem tūkstošu islāmticīgo ieslodzīšanā stingra režīma pāraudzināšanas nometnēs autonomajā Siņdzjanas reģionā, kur varasiestādes ikdienā īsteno plaša mēroga iedzīvotāju izsekošanu un klaji pārkāpj viņu cilvēktiesības. Šādi komunistiskais režīms cer novērst ekstrēmistisku un separātisku uzskatu veidošanos vietējo musulmaņu prātā.

Krievijas personīgais tīmeklis © DIENA(5)

Krievijā pieņemtais likums par suverēno internetu ir vēl viens apstiprinājums teorijai, ka pierasto globālo tīmekli jau pārskatāmā nākotnē varētu gaidīt sadalīšana vairākos lielvalstu kontrolētos un autonomi funkcionējošos interneta segmentos.

Gvantanamo aprūpes nams © DIENA(9)

Bēdīgi slavenais cietums terorismā aizdomās turamajiem, ko ASV izveidoja pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem, varētu darboties vēl aptuveni 25 gadus. Tas nozīmē, ka cietuma novecojošajiem ieslodzītajiem būs nepieciešama īpaša aprūpe, kam tas pagaidām nav gatavs.

Filantropijas tumšā puse © DIENA(12)

Pasaules visprestižākās augstskolas, vislielākie muzeji un mākslas galerijas ir ļoti atkarīgas no privātajiem naudas ziedojumiem, kas palīdz šīm institūcijām noturēt augsto kvalitātes latiņu. Savukārt planētas visturīgākie ļaudis labprāt daļu no savas bagātības atvēl mecenātismam un labdarībai. Plašāk zināmais piemērs ir kompānijas Microsoft līdzdibinātājs Bills Geitss, kurš kopā ar sievu Melindu vada pasaulē vislielāko privāto fondu. Nereti ziedojumu saņēmēji savus donorus godina, nosaucot viņu vārdā universitāšu auditorijas vai atsevišķas muzeju ēkas.

Brunejas šariats © DIENA(18)

Dienvidaustrumāzijas karaliste izpelnījusies starptautisku kritiku par jaunu likumu, par kura pārkāpšanu draudēs ķermeņa locekļu amputācija un nāve, nomētājot ar akmeņiem.

Protestos dzimusī prezidente © DIENA(7)

Slovākijas nākamā prezidente būs liberālā Zuzana Čaputova. Viņa var ienest svaigas politiskās vēsmas Centrāleiropas reģionā, kur pie varas nostiprinājušies ultrakonservatīvi eiroskeptiķi.

Seriāls – Ukrainas prezidents © DIENA(29)

Šīs nedēļas nogalē Ukrainā notiks Valsts prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kas daudzviet tiek gaidīta ar neslēptām bažām. Ja vēlēšanām sekos masu protesti un rezultātu apstrīdēšana, tas liecinās par nopietnām problēmām Ukrainas ceļā uz demokrātiju.

Cīņa par līdera krēslu arī Lietuvā © DIENA(3)

Arī kaimiņos pavisam drīz gaidāmas valsts pirmās personas vēlēšanas, turklāt šoreiz uz šo godu vairs nevarēs pretendēt līdzšinējā valsts vadītāja Daļa Grībauskaite. Kas ir pārējie kandidāti, un kādas to izredzes?

Veselības aprūpe politisko cīņu priekšplānā © DIENA

Iepriekšējās nedēļas nogalē Somijā par atkāpšanos paziņoja Centra partijas pārstāvja Juhas Sipiles vadītā valdība. Šāds solis sperts tikai mēnesi pirms šajā valstī gaidāmajām parlamenta jeb Eduskuntas vēlēšanām – tās paredzētas 14. aprīlī. Par atkāpšanās iemeslu oficiāli nosaukta valdības nespēja pilnvaru termiņa laikā pabeigt ieilgušās sociālās un veselības aprūpes sistēmas reformas jeb precīzāk – nespēja iesniegt parlamentam reformu priekšlikumus.

Mutācija ārstēšanai © DIENA(1)

Britu zinātnieki paziņojuši par otro personu, ko varētu būt izdevies izārstēt no cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV). Tas gan nenozīmē, ka pasaule būtu tikusi pie brīnumlīdzekļa pret šo slimību, kas pēdējo trīsdesmit gadu laikā nonāvējis 35 miljonus cilvēku. Cilvēce joprojām atpaliek no pašas izvirzītā mērķa līdz 2030. gadam izbeigt HIV/AIDS epidēmiju