Pasaule / Diena / Pasaule / Diena

Ataturka mantojuma likvidēšana? © DIENA

Pats iespaidīgākais no Bizantijas jeb tā dēvētās grieķu Romas arhitektūras pieminekļiem un būtiska UNESCO pasaules kultūras mantojuma sastāvdaļa – Svētās Sofijas katedrāle Stambulā – jau pavisam drīz var zaudēt muzeja statusu un atkal kļūt par mošeju.

Polijas dažādās vīzijas © DIENA

Polijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā iekļuvušie – tagadējais prezidents Andžejs Duda un Varšavas mērs Rafals Tšaskovskis – piedāvā vēlētājiem radikāli atšķirīgus redzējumus par valsts nākotni. Taču prezidenta krēsls ir tikai viens, un 12. jūlijā vēlētājiem nāksies izšķirties, kuru no šīm vīzijām viņi atbalsta.

Vīzija par Eiropas armiju © DIENA

Apvienotās Eiropas armijas izveidei netrūkst ne atbalstītāju, ne noliedzēju, un šis jautājums regulāri raisa diskusijas eiropiešu un ne tikai eiropiešu vidū. Kāda līdz šim bijusi Eiropas armijas izveides plānu evolūcija, un kamdēļ iecere atkal kļuvusi tik aktuāla?

Postpandēmiskā pasaules kārtība © DIENA

Covid-19 pandēmija radījusi daudzus pagaidām neatbildētus jautājumus, tostarp par to, kādas pārmaiņas pasaules kārtībā gaidāmas jaunajā ''pēckovid ērā''. Pastāv vismaz pieci iespējamie pamata scenāriji, un tie nevieš īpašu optimismu.

Baltkrievu sociālisma noriets © DIENA (26)

Pirms 9. augustā gaidāmajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām sašķobījušās valsts ilggadējā prezidenta Aleksandra Lukašenko šķietami nesatricināmās pozīcijas. Rezultātā šīs vēlēšanas no garlaicīga notikuma ar iepriekš paredzamu iznākumu ir kļuvušas par īstu intrigu.

Vīzija par ienākumiem visiem © DIENA (28)

Koronavīrusa pandēmijas izraisītā globālās ekonomikas lejupslīde atkal ir aktualizējusi jautājumu par universālā jeb beznosacījuma pamata ienākuma iespējamo ieviešanu. Sabiedrības vairākumam ideja līdz šim gan nav šķitusi pieņemama, tomēr nav izslēgts, ka pakāpeniski noskaņojums varētu arī mainīties.

Atvērto debesu slēgšana © DIENA (3)

ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojums par Savienoto Valstu izstāšanos no Atvērto debesu līguma nebija pirmais šāda veida solis, un, situācijai šajā virzienā turpinot attīstīties, lielākā cietēja no tā ir un būs Eiropa.

Desants uz Mēness © DIENA (7)

ASV prezidents Donalds Tramps aktīvi virza kosmosa apguves plānus, tostarp solot atkārtotu amerikāņu astronautu izkāpšanu uz Mēness jau 2024. gadā. Cik reāla ir šo ieceru īstenošanās, kādi ir ASV kosmisko programmu ilgtermiņa mērķi, un cik nopietna šajā ziņā ir starptautiskā konkurence?

Mūsdienu "kara suņu" atgriešanās? © DIENA (7)

Nesen notikušais neveiksmīgais mēģinājums ar algotņu palīdzību panākt Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro gāšanu liek gan atcerēties pusgadsimtu seno šīs profesijas renesansi, gan uzdot jautājumu: vai nevar gadīties, ka "veiksmes karavīru" pakalpojumi atkal kļūst pieprasīti?

Ziemeļkorejas troņa pretendenti © DIENA (2)

Pēdējās nedēļās starptautiskās politikas analītiķu uzmanības centrā kārtējo reizi nonācis Ziemeļkorejas maršala Kima Čen Una vārds, izskanot aizdomām par viņa nāvi vai vismaz ļoti slikto veselības stāvokli. Lai gan oficiālos paziņojumos tiek uzsvērts, ka šīs aizdomas ir ievērojami pārspīlētas, jautājums par to, kas Ziemeļkorejas līdera nāves gadījumā mantos viņa varu, nekļūst mazāk interesants.

Starts ierobežojumu atcelšanai – par un pret © DIENA (11)

Uzreiz vairākas Eiropas valstis sākušas pakāpeniski mazināt Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktos ierobežojumus, lai gan epidemiologiem nav vienota viedokļa par šādu soli un tā sekām. Taču šajā gadījumā tam pamatā ir arī ekonomiski un nereti pat politiski apsvērumi.

Dīkstāve. Tikai ne noziedzniekiem © DIENA (2)

Covid-19 pandēmijas laikā valstīs un lielpilsētās, kurās parasti ir augsta noziedzība, likumpārkāpumu skaits ir ievērojami krities. Taču tas nenozīmē, ka noziedznieki snauž. Patiesībā šis viņiem ir lielo iespēju laiks.

Iespējas Lielajam brālim © DIENA (10)

Par vienu no metodēm Covid-19 pandēmijas apkarošanai tiek uzskatīta aizvien lielāku izplatību gūstošā iedzīvotāju digitālā izsekošana. Taču pastāv ticama iespēja, ka uzvara pār koronavīrusu nepavisam nenozīmēs arī šīs "izsekošanas" beigas.

Ugunsgrēki kā atgādinājumi © DIENA

Kārtējais mežu ugunsgrēks bijušās Černobiļas atomelektrostacijas teritorijā atkal uzjundījis jautājumus par bīstamās zonas ietekmi uz apkārtējo reģionu un arī tālāk dzīvojošajiem. Lai gan liesmas šajā teritorijā plosās ik pa laikam, rezonansi šādas ziņas izraisa nemainīgi, un tam ir vairāki iemesli.

No konserviem un pirmās palīdzības precēm līdz ieročiem un īpaši izbūvētiem bunkuriem. Pasaules gala gaidītājiem jeb tā dēvētās izdzīvotāju filosofijas piekritējiem Covid-19 pandēmija radījusi zvaigžņu mirkli – īpaši šīs kustības piekritējiem domātie veikali un preces kļuvuši populāri, un, izrādās, visvairāk sevi nodrošināt steidz mileniāļi.

Neraugoties uz Ķīnas faktisko uzvaru pār koronavīrusa SARS-CoV-2 jeb Covid-19 pandēmiju savās mājās, ar to ir par maz, lai mainītu negatīvās tendences globālajā ekonomikā un arī politikā. Tomēr tā jau nodēvēta par ievērojamu Pekinas morālo un lielā mērā arī ģeopolitisko uzvaru, kamēr citās valstīs slimības ietekme tikai pamazām tiek tā pa īstam apjausta.

Cīnoties pret koronavīrusa Covid-19 pandēmiju, Lielbritānijai un Eiropas Savienībai (ES) šonedēļ nācās uz nezināmu laiku atlikt arī sarunas par Londonas un Briseles turpmākajām tirdzniecības attiecībām. Pandēmija gan ir tikai viens no faktoriem, kas ietekmē šīs sarunas, par kuru iespējamo gaitu un iznākumu pastāv radikāli pretrunīgas versijas.

Marta sākumā pasaule saspringti gaidīja Krievijas un Turcijas prezidentu Maskavas tikšanās rezultātus. Viena no pasaules lielvarām – Krievija – un valsts ar otru lielāko armiju NATO – Turcija – bija nonākušas tikai soli no bruņotām sadursmēm Sīrijā, un šī iespēja šķita atklāti draudīga. Ne mazāk draudīgs ir fakts, ka pastāv augsta konflikta atkārtošanās iespēja.

Koronavīrusa Covid-19 epidēmija un iespējamā pandēmija ir ietekmējusi ne tikai globālo ekonomiku, bet kļuvusi arī par psiholoģisku un politisku faktoru. Sabiedrība daudzviet pasaulē ir sadalījusies tajos, kuri uzskata vīrusu par ārkārtīgi bīstamu un aicina pret to cīnīties ar radikālām metodēm, un tajos, kuri saistībā ar Covid-19 aicina neieslīgt pārspīlējumos.

Pirms divām nedēļām Ēģiptē iedzīvotāju skaits oficiāli sasniedza maģisko 100 miljonu robežu. Vēl 2017. gadā, kad Ziemeļāfrikas valsts publicēja pēdējās tautas skaitīšanas rezultātus, iedzīvotāju skaits tur bija 93 miljoni. Straujais iedzīvotāju skaita pieaugums rada virkni grūtību tuksnešainajai zemei, kuras rīcībā ir ļoti ierobežoti dabas resursi un katrs trešais iedzīvotājs ir nabadzīgs.

Šodien

Pasaule