Šajās dienās (intervija notika 29. decembrī) fonda Uzņēmēji mieram iniciatīva rosināt izmaiņas likumdošanā, lai visiem maksājumiem uz melnā saraksta jeb sankcijām pakļautajām jurisdikcijām, ieskaitot Krieviju, tiktu piemērots 90% ieturējuma nodoklis, savāca nepieciešamos 10 tūkstošus balsu. Kāds ir šīs iniciatīvas mērķis?
Šobrīd jau normatīvos pastāv šis ieturējuma nodoklis 20% apmērā maksājumiem uz Krievijas uzņēmumiem, bet tur pašreizējā kārtībā ir virkne problēmu. Pirmkārt, es papētīju datus, cik tad šobrīd šo nodokli iekasē. Dažos mēnešos tas bijis ap 5,5 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka šāda likme – 20% – īsti neattur uzņēmumus turpināt sadarbību ar partneriem Krievijā. Ieturējuma nodokļa būtība ir, ka to maksā saņēmējs. Tas nozīmē, ka uz Latvijas uzņēmumu pleciem tas pilnībā negulstas, līdz ar to ienākuma saņēmējs Krievijā par šo summu samazina savu maksājamo nodokli, tādējādi šo nodokli darījuma partneri nejūt tiešā veidā. Līdz ar to, mūsuprāt, tai likmei ir jābūt krietni augstākai, lai principā atturētu no darījumiem ar Krieviju. Otrkārt, ieturējuma nodokli nepiemēro maksājumiem par preču importu – tas būtu jāmaina un attiecīgi jāpiemēro. Un treškārt, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir tiesības atbrīvot no šī maksājuma.
Tas nozīmē, ka VID var izlemt – iekasēt vai neiekasēt pat šos pašreizējos 20%?
Jā! Viņiem ir ļoti, manuprāt, subjektīvas tiesības to darīt, līdz ar to, protams, tur ir laba augsne korupcijas riskiem. Bet, abstrahējoties no tā, es neesmu tik pārliecināts, ka tur kādi morālie kritēriji tiek vērtēti brīdī, kad VID lemj, kam atļaut nemaksāt šo nodokli. It kā tas kritērijs ir iestrādāts likumā – ja tas samazina
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 2. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00