Trīs gadu laikā atteikties no pamatizglītības iegūšanas tālmācībā, saglabājot tālmācību vien vidusskolas posmam, paredz Saeimas konceptuāli atbalstītie grozījumi Izglītības likumā. Savukārt platformā Manabalss.lv par tālmācības saglabāšanu arī pamatizglītības posmam ir savākti vairāk nekā 13 600 parakstu.
2024. gadā tālmācībā mācījās 11 815 skolēnu, no kuriem gan tikai 3531 pamatizglītības posmā, atsaucoties uz Izglītības un zinātnes ministriju vēsta LETA.
Protams, argumentētus viedokļus par šībrīža skolēnu situāciju var izteikt vien pedagogi un tie psihologi, kuri specializējas darbā ar jauno paaudzi. Tomēr, ja paraugās plašāk, ir svarīgi apzināties, ka pašreizējie skolēni nākotnē būs Latvijas ekonomikas veidotāji. Par to, ka izglītības jomu no darba tirgus šķir milzīga plaisa, ir runāts jau daudzus gadus, un runāja vēl ilgi, pirms aktualizējās tālmācības tēma. Uz neatrisinātām problēmām norāda arī statistika par jauniešu bezdarbu, kas Latvijā atšķirībā no vairākām citām valstīm nav dramatiska, tomēr varētu vēlēties, lai jauniešiem ar karjeras sākšanu veiktos labāk.
Ja pieņem, ka skolēni tālmācībā vairāk attīsta prasmes darboties ar digitālajiem risinājumiem, bet mazāk – sociālās iemaņas, tad, raugoties nodarbinātības kontekstā, tas nebūt nenozīmē, ka nākotnē viņi nevarēs gūt profesionālus un finansiālus panākumus.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, augstākais vidējais atalgojums ir tieši tajās nozarēs, kas prasa iemaņas darbā ar tehnoloģijām un datiem. Pērn vidējā bruto alga informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā bija 2733 eiro, ievērojami pārsniedzot vidējo algu valstī – 1685 eiro. Toties ar socializēšanos saistītajā viesmīlības (izmitināšanas un ēdināšanas) industrijā vidējā alga bija stipri zemāka – 1107 eiro.
Turklāt Ekonomikas ministrijas veidotās darba tirgus prognozes rāda, ka līdz 2030. gadam Latvijā varētu trūkt līdz pat 10 000 dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistu, savukārt darbaspēka pārpalikums ar izglītību sociālās, komerczinātnēs un humanitārajās zinātnēs varētu būt līdz pat 12 500 cilvēkiem. Respektīvi, arī šīs prognozes liecina par to, ka prasmes analizēt datus un strādāt ar tehnoloģijām būs vairāk pieprasītas nekā spožas socializēšanās iemaņas.
Protams, galējībās aiziet nevajag, jo arī IKT ekspertiem jāprot komunicēt ar sadarbības partneriem. Taču vienlaikus politiķiem, kuri lemj par jaunās paaudzes izglītību, jāprot skatīties nākotnē, nevis pagātnē.