Pekina acīmredzami nevarēja nereaģēt kā uz virkni Trampa un viņa administrācijas pārstāvju publisko paziņojumu, tā uz virknē plašsaziņas līdzekļu nonākušo informāciju, ka ASV prezidenta jaunā administrācija ir sākusi ar nekavējošu militāri ārpolitisko prioritāšu pārskatīšanu. Ķīnu pārkvalificējot kā vienīgo galveno pretinieci, bet par galveno virzienu uzskatot gatavību Taivānas aizstāvībai.
Svarīgākie no Pekinas pēdējo dienu atbildes paziņojumiem vai soļiem tikmēr ir, pirmkārt, jau paziņojums, ka Ķīna pārtrauc gatavoties abu lielvalstu vadītāju iecerētajam samitam, kā arī Pekinas varasiestāžu lēmums apturēt Honkongas kompānijas CK Hutchison Holdings nodomu pārdot ASV investoriem kopumā 43 šī uzņēmuma pārvaldījumā esošās ostas dažādās pasaules valstīs. Pirmkārt jau, protams, divas ostas Panamā.
Vēl viena atbilde attiecas uz Trampa solījumu noteikt otrreizējas sankcijas pret valstīm, kuras turpina iepirkt Krievijas energoresursus gadījumā, ja Krievija izvairīsies no miera sarunām ar Ukrainu. Pekina oficiāli paziņoja, ka šādas sankcijas ignorēs un turpinās Krievijas energoresursu, pirmkārt, protams, naftas, iepirkumus. Var īpaši nešaubīties, ka minētās sankcijas, ja tās tiks noteiktas, ignorēs arī Indija, otra lielākā Krievijas naftas iepircēja, un attiecīgi šo sankciju efekts rezultātā būs tuvs nullei.
Visbeidzot, iepriekšējās nedēļas nogalē tika aizvadīta kāda ļoti interesanta tikšanās. Ķīnas un divu ASV galveno sabiedroto reģionā – Japānas un Dienvidkorejas – tirdzniecības ministri apsprieda savstarpējās brīvās tirdzniecības zonas izveidi kā iespējamo atbildi uz ASV jaunās administrācijas centieniem ar ievedmuitu palīdzību mazināt tirdzniecības deficītu ar šīm valstīm. Vai šādas brīvās tirdzniecības zonas izveide arī ir reāli iespējama, gan paliek atklāti neskaidrs, taču solis jebkurā gadījumā ir demonstratīvs un simbolisks.
Visas kopā šīs un vēl citas līdzīgas ziņas uzskatāmi liecina, ka Trampa administrācijas mēģinājumi ātri panākt no Pekinas sev vēlamos lēmumus nav vainagojušies panākumiem un ka konfrontācija attiecīgi būs ilga. To pašsaprotami centīsies izmantot viņa iekšpolitiskie oponenti. Aizmirstot par to, ka arī viņu vēlmes Pekina ir ignorējusi un ignorēs tieši tāpat kā šobrīd Trampa administrācijas prasības.