Līdzcilvēku rūpes kā glābšanas riņķis

Labdarības akcija Eņģeļi pār Latviju jau 18 gadus nodrošina tūlītēju palīdzību bērniem, kuru ārstēšanai, rehabilitācijai un veselības uzlabošanai nepieciešami pakalpojumi vai medicīniskie resursi, ko valsts pilnībā neapmaksā. Kā jūs paši definējat – akcija identificē veselības aprūpes sistēmiskās nepilnības un daudzos gadījumos aizvieto valsts finansējuma trūkumu? Šogad esat sasnieguši pilngadību. Kā ir gājis visu šo laiku? Šķiet, maz būs cilvēku, kuri neko nezina par šo akciju. Kāda ir cilvēku atsaucība? Jo akcijas kodols droši vien ir cilvēki, kuri atvēl lielāku vai mazāku naudas summu. Šķiet, cilvēkam, kurš noziedo eiro vai piecus eiro, viņa rocībai šī summa nozīmē varbūt daudz vairāk nekā tam, kurš noziedo 50 vai 100 eiro…

Bērnu slimnīcas fonds šajā akcijā nav no pirmās dienas. Sākumā bija Ziedot.lv akcija, kurai tad mēs pievienojāmies, tad tajā iesaistījās LNT, tagad – TV3 Group. Tā ka šajos 18 gados akcijas kontekstā daudz kas ir mainījies. Taču tas, kas nav mainījies, ir cilvēku atsaucība, kas šai akcijai ir bijusi ļoti liela jau no pašiem pirmajiem gadiem. Kaut vai paskatoties pēdējos piecus gadus uz saziedoto summu – ar katru gadu tā būtiski pieaug. Cilvēki patiešām šo akciju redz, viņi ierauga šos bērnus, un viņiem ir šī gribēšana un varēšana palīdzēt. Man šķiet, jūs ļoti precīzi teicāt par to, ka tie pieci eiro – kādam tas ir ļoti, ļoti daudz. Un mēs redzam, ka akcijā Eņģeļi pār Latviju, ja skatāmies skaita ziņā, ir ļoti daudz tieši privātpersonu ziedojumu. Ja skatāmies summāri, tad, protams, uzņēmumu ziedojumi veido lielāko daļu, tāpēc ka uzņēmums var atļauties ziedot lielāku summu. Bet, ko ļoti labi var redzēt zvanu centros (šonedēļ tieši sākusies aktīvā zvanu centru darbība) – zvana cilvēki, kuriem gan viens, gan pieci eiro ir ļoti liela nauda. Un dažreiz arī man pašai, esot šajā zvanu studijā, ir bijusi sajūta "lūdzu, nezvaniet vairāk". Es sāku uztraukties par šo cilvēku pašu labsajūtu un iespējām, jo saprotu, ka pensionārs vai cilvēks ar invaliditāti nevar atļauties zvanīt daudzas reizes, bet šie cilvēki to dara, jo uzskata to par ļoti svarīgu lietu, un tas vienmēr ir tāds milzīgs aizkustinājums par to, ka šie mūsu bērni cilvēkiem ir ļoti svarīgi, ka viņi viņus pamana, ka viņi atsaucas, labprāt piedalās šajā akcijā.