Viņš norādīja, ka valstij ir vairāki izaicinājumi, ar kuriem ir grūti tikt galā ar esošajām struktūrām. Šie izaicinājumi esot, piemēram, tādās jomās kā digitalizācija un Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšana.
Ministru prezidents atzīmēja, ka, ja viena jautājuma izskatīšana ir sadalīta starp četrām vai piecām ministrijām, būtu apsverama Valsts prezidenta Egila Levita ierosinātā ideja par valsts ministra pozīcijas ieviešanu, kas koordinētu pārējo ministru savstarpējo darbu.
Kariņš uzsvēra, ka arī FICIL, kas gan tiešu piedāvājumu par valsts ministra pozīcijas izveidi neierosināja, konstatēja, ka pārresoru koordinācija politiskā līmenī Latvijas valstij varētu nākt par labu.
Preses konferencē FICIL valdes vicepriekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska uzsvēra, ka joma, kurā šāda veida pārresoru koordinācijas stiprināšana varētu būt īpaši vērtīga, ir darbaspēka jautājumi.
"Ja mēs skatāmies no ārvalstu investoru puses, tad šis viennozīmīgi būs jautājums, par ko ārvalstu investors aizdomāsies, domājot par investīciju vienā vai otrā valstī. Tās tēmas, ko mēs šodien pārrunājām, piemēram, cilvēku pārkvalifikācijas elements, atrodas vismaz trīs ministrijās - Izglītības un zinātnes ministrijā, Labklājības ministrijā un Ekonomikas ministrijā," norādīja FICIL pārstāve.
Ārvalstu investoru padomes valdes vicepriekšsēdētāja uzsvēra, ka katra no iepriekš minētajām ministrijām, piemēram, organizē atsevišķus pasākumus un dažādus pārapmācības kursus, kas neveicina to produktivitāti. Tikai ar labām pārkvalifikācijas programmām un saskaņotu rīcību tajās ārvalstu investori spēs cilvēkus nodarbināt labākās darba vietās, piedāvājot arī augstāku atlīdzību.
Kā ziņots, piektdien augsta līmeņa sanāksmē Latvijas valdība un FICIL aktualizēja sadarbības prioritātes.
Šogad valdības pārstāvji un investori diskutēja par ēnu ekonomiku un investīciju vides prognozējamību, zaļā kursa ieviešanu, darbaspēka kvalifikāciju un pārkvalificēšanas iespējām, kā arī par Latvijas digitalizācijas stratēģiju.
Tiekoties ar ārvalstu investoru padomes locekļiem, valdības pārstāvji prezentēja gada laikā paveikto un aktualizēs Latvijas valdības un investoru sadarbības prioritātes. Savukārt atsevišķās darba grupās investori kopā ar nozaru ministriem un pārstāvjiem sprieda par ēnu ekonomikas samazināšanu, lai uzlabotu Latvijas investīciju vides prognozējamību, un satiksmes jomas attīstību, nodrošinot efektīvu, drošu un videi nekaitīgu transportu. Citās darba grupās runāts par darbaspēka kvalifikāciju un ar to saistīto regulējumu, kā arī par Latvijas digitālo attīstību, kas sevišķi aktuāla kļuvusi, sākoties pandēmijai, un ir būtiska valsts konkurētspējas celšanā.