Ik rītu piemērojas apstākļiem

Kāds šobrīd noskaņojums SPKC?

Mēs esam cīnītāji. Situācijā, kad saslimstība pieaug, saprotam, ka no mūsu darba ir ļoti daudz kas atkarīgs, lai infekciju ierobežotu. Līdz ar to esam ļoti mobilizējušies. Mēs katru rītu elastīgi pārkārtojamies, jo darbs patlaban ļoti lielā mērā ir saistīts ar to, cik atklātu jaunu Covid-19 gadījumu un slimnieku vispār ir. Šis skaitlis katru rītu ir atšķirīgs, tādēļ nepieciešamais resurss, lai veiktu epidemioloģisko izmeklēšanu, arī var būt cits. Mums pamatā ir bāzes epidemiologi, kuri strādā ar gadījumiem. Ņemot vērā, ka es esmu absolūti pārstrukturizējusi iestādes spēju strādāt un reaģēt uz ikdienas situāciju, Infekcijas slimību un risku analīzes un profilakses departamentam palīdz gan Pētniecības un veselības statistikas departamenta kolēģi, gan Veselības veicināšanas departamenta kolēģi. Tāda ir realitāte, jo viens pats epidemioloģiskais bloks pilnīgi ar visu pie pieckārtīgi lielākas saslimstības, nekā bija pavasarī, netiktu galā. Kopumā ikdienā ar šo procesu pēc būtības strādā no 60 līdz 90 cilvēkiem. Lai apstrādātu nosacīti vienu gadījumu, nepieciešams vairākkārt sazināties gan ar pašu slimnieku, gan ar slimnieka ģimenes ārstu, gan slimnieka kontaktpersonām un kontaktpersonu ģimenes ārstiem. Ja vēl saslimstība ir skārusi darba kolektīvu, skolu vai iestādi, tad jāsazinās un jāveic konkrētas darbības arī šajās vietās. 

Šie 60–90 pieminētie darbinieki ik dienas nodarbojas tikai ar Covid-19 jautājumiem?

Mums ir jāturpina visas tās funkcijas, kuras mums ir uzticētas. Visi saprotam, ka šī brīža pandēmija ir papildu tam, kā strādājusi iestāde līdz šim. Mēs darbojamies ar visu infekcijas slimību uzraudzību, vakcinācijas jautājumiem, veselības veicināšanas un statistikas jautājumiem. Šā brīža situācijā Covid-19 ieņem pirmo vietu, un tad, kad visi ir izdarījuši tajā dienā to, ko var izdarīt attiecībā uz infekcijas ierobežošanu, mēs izdarām arī pārējos darbus. Pamatā tie ir 36 epidemiologi, 24 sabiedrības veselības speciālisti, kuri strādā Rīgā un astoņās filiālēs, kas sadalītas četrās reģionālajās nodaļās. Tātad ir Infekcijas slimību riska un analīzes departaments, zem kura ir divas nodaļas, kā arī vēl četras reģionālās nodaļas, kurām kopā ir astoņas filiāles. Tīkls aptver visu Latviju. Ja ir dienas, kad reģionālie epidemiologi ir mazāk noslogoti, viņi palīdz Rīgai, bet, ja ir otrādi un «sastrēgums» ir reģionos, tad Rīgas epidemiologi piedalās reģionu jauno pacientu epidemioloģiskajā izmeklēšanā. 

Vai šajos apstākļos ir iespējams nosaukt ideālo skaitli, cik darbinieku jums būtu nepieciešami? Bijāt izteikusies jau iepriekš, ka SPKC nepietiek resursu. 

Šis jautājums ir ļoti plašs. Mēs redzam to, kas notiek Eiropā, un scenāriji varētu būt dažādi. Ja šobrīd pieņemtie ierobežojumi nesīs savus augļus, tad divu triju nedēļu laikā situācijai vajadzētu stabilizēties un slimnieku skaits vismaz nepieaugtu. Ja tas tā notiek, tad ar tiem resursiem, kas mums ir, un piešķirtajiem finanšu līdzekļiem mēs darbu noteikti izdarīsim. Domāju, ka novembrī atradīsim jaunus darbiniekus. Ja ir scenārijs, kad slimnieku skaits, piemēram, četrkāršojas, tad resursu nepietiek. Mēs jau esam apzinājuši arī brīvprātīgos palīgus, kas ir gan Veselības ministrijas resors, ieskaitot pašu ministriju, gan Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības fakultātes studenti, gan farmācijas cilvēki un citi interesenti, kuri mums jau ir pieteikušies. Ja būs situācija kā Lietuvā, noteikti iedarbināšu šos apzinātos resursus, un viņi varēs veikt ne gluži līdz galam visu epidemioloģisko izmeklēšanu, bet, piemēram, piedalīties kontaktpersonu apziņošanā.