Jaunais normatīvais regulējums paredz, ka pie padomju varai veltītiem pieminekļiem nedrīkst rīkot pasākumus, taču individuāla ziedu noliekšana nav ierobežota. Pašvaldība rīkošoties atbilstoši likumdošanai. Līdz šim neviens pieteikums pasākuma sarīkošanai 9.maijā nav saņemts.
"Šaubos, ka ziedu nolikšanai pie pieminekļiem ir vajadzīgs pašvaldības atļauja. Daugavpilī liks ziedus un nekāda veida ierobežojumi neatturēs to darīt," piebilda Elksniņš.
Jau ziņots, ka Saeima pagājušajā nedēļā galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienas noteikšanu", kas paredz par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienu noteikt šī gada 9.maiju.
Tāpat noteikts pirotehnisko izstrādājumu izmantošanas aizliegums 2022.gada 9.maijā un 10.maijā.
Šajā dienā valsts un pašvaldību iestādes publiskus izklaides un svētku pasākumus nerīkos un arī pašvaldības neizsniegs atļauju publiska pasākuma rīkošanai. Pašvaldībām arī būs jāanulē atļauju publiska pasākuma rīkošanai šogad 9.maijā, ja tāda izsniegta līdz likuma spēkā stāšanās dienai.
Noteikts, ka pašvaldība ir tiesīga pieņemt lēmumu aizliegt sapulces, gājiena vai piketa norisi, izņemot gadījumus, ja sapulces, gājiena vai piketa veids un mērķis atbilst minētās piemiņas dienas raksturam.
Likums spēku zaudēs šogad, 11.maijā.
Likuma autori arī atgādina, ka 9.maijā bijušajās Padomju Savienības teritorijās pēc atsevišķām iniciatīvām tika organizētas svinības Sarkanās armijas uzvarai pār pār nacistisko Vāciju. Arī Latvijā joprojām daļa Latvijas sabiedrības piekopj tradīciju atzīmēt tā dēvētos Uzvaras svētkus, tomēr jau izsenis šis datums Austrumeiropā tiek identificēts ar Baltijas valstu okupāciju un aneksiju PSRS sastāvā.
Pirms pandēmijas šajā dienā katru gadu tika rīkots publisks pasākums pie Uzvaras parkā esošā pieminekļa, Rīgā, kā arī citās Latvijas pilsētās.