Kā jūs kopumā vērtējat situāciju Latvijas tautsaimniecībā, gan skatoties vispārīgi, gan arī Covid-19 kontekstā?
Ja runājam par Latvijas tautsaimniecību kopumā, Latvija uz citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu fona izskatās diezgan bēdīgi, īpaši sabiedrības labklājība. Gan mūsu pašu, gan Eurostat dati liecina, ka mūsu sabiedrības turības līmenis ir krietni zemāks nekā daudzās citās ES valstīs, ierindojot mūs mazāk turīgo ES dalībvalstu vidū. Turklāt Latvijā arī reģionu griezumā vērojamas krasas atšķirības labklājības ziņā. Tāpēc jāsecina, ka Latvija ir starp tām ES dalībvalstīm, kurās daļu sabiedrības pēc aktīvo darba gaitu beigām, proti, aiziešanas pensijā, apdraud nabadzības risks. Arī tas faktors, ka salīdzinājumā ar citām ES valstīm Latvijā ir zema minimālā alga, veicina gan gados jaunu, gan arī ne tik jaunu speciālistu aizbraukšanu uz citām valstīm, jo tur vienā nedēļā viņi var nopelnīt tik daudz, cik šeit mēnesī. Turklāt šis rādītājs ietekmē arī kopējo pirktspējas līmeni valstī.
Savukārt, runājot par Covid-19 ietekmi uz ekonomiku, – lai gan ārvalstu eksperti slavē mūsu spēju salīdzinoši veiksmīgi ierobežot vīrusa izplatību, mūs raksturojot kā ļoti labi organizētu valsti (tas, protams, ir liels mūsu sabiedrības augstās tiesiskās apziņas nopelns un arī mūsu mediķu profesionalitātes apliecinājums), tomēr Covid-19 negatīvi ietekmē Latvijas ekonomiku gan tiešā, gan netiešā veidā, līdzīgi kā tas vērojams arī citās pasaules valstīs. Tādēļ mums jārēķinās, ka Latvijas ekonomika šogad piedzīvos izaugsmes apstāšanos. Vēl jo vairāk – šī krīze ir radījusi būtiskus satricinājumus arī globālajās transporta ķēdēs, tūrisma industrijā, un mūsu mazajai ekonomikai visbīstamākais ir tieši šo globālo piegādes ķēžu sabrukšana, kas ļoti negatīvi ietekmē mūsu kokapstrādes, metālapstrādes, mašīnbūves un citu nozaru uzņēmumus. Šī situācija savukārt ietekmē gan valsts budžeta ieņēmumus, gan arī komercbanku sektoru, līdz ar to var samazināties kreditēšanas apjomi, turklāt aizņēmumi var kļūt dārgāki, pieaugot potenciālajiem riskiem, kurus bankas nevar neņemt vērā.
Vienlaikus šobrīd valstiskā līmenī ļoti svarīgi būtu atbalstīt dažādas inovācijas, zinātnisko pētniecību, kas daudzus pēdējos gadus ir atstāta novārtā. Salīdzinājumam – Igaunijā zinātnei un pētniecībai tiek novirzīti 1,2–1,5% no IKP, Latvijā šis finansējums ir tikai 0,5% no IKP, tāpēc arī inovāciju joma Latvijā nav tik attīstīta. Tāpēc mums šī situācija tomēr jāizmanto, lai sāktu dažādus jauninājumus, atbalstītu inovācijas, kas attiecīgi sekmēs jaunu produktu radīšanu, kam būs augsta pievienotā vērtība.
Taču šis attīstības scenārijs ir atkarīgs no tā, cik pārdomātus, ilgtermiņā vērstus un profesionālus lēmumus pieņems valdība.
Tieši tā! Jo viena lieta ir iezīmēt un ātri sadalīt līdzekļus, bet otra – to darīt gudri un pārdomāti, balstoties uz mūsu pašu zinātnieku potenciālu, kas rezultātā radītu pozitīvu ietekmi uz ekonomikas attīstību.
Nesen Vācijas valdība vienojusies par atbalsta sniegšanu tautsaimniecībai 165 miljardu eiro apjomā, turklāt viens no krīzes pārvarēšanas instrumentiem ir plāns samazināt PVN no 19 uz 16% līdz pat šā gada beigām. Arī Latvijā vairāku nozaru pārstāvji ir aicinājuši samazināt PVN, tomēr valdība būtībā visai strikti atsakās to darīt.
Manuprāt, samazināta PVN piemērošana būtu loģiska valdības rīcība, turklāt valdība savulaik ir solījusi samazināt PVN, piemēram, viesmīlības nozarei, taču šis solījums nav pildīts. Ja paskatāmies ES kontekstā, patlaban jau 19 dalībvalstīs viesmīlības nozarē tiek piemērots samazināts PVN, kas pašreizējā situācijā ļauj saglabāt daudzas darbvietas. Arī Latvijā viesmīlības nozarē ir liels skaits nodarbināto – vairāk nekā 30 tūkstošu cilvēku, līdz ar to samazinātas PVN likmes piemērošana būtu ļoti liels atbalsts kaut vai šā gada laikā. Taču, kā redzam, mūsu valsts ir izvēlējusies citu politiku – kompensēt trūkstošos līdzekļus valsts budžetā ar papildu 1,5 miljardu eiro aizņēmumiem. Runājot par to, kādi būtu svarīgākie risinājumi, kas būtu jāīsteno valdībai un Saeimai, kā arī pašiem uzņēmējiem, – neapšaubāmi ekonomikas atveseļošanai būtiskākā prioritāte ir tas, ka valstij jānodrošina biznesa nepārtrauktība, cilvēku pirktspējas līmeņa saglabāšana. Savukārt uzņēmējiem šobrīd aktīvi jādomā, kā efektivizēt savu biznesu, būtībā atsakoties no funkcijām un izdevumiem, kuri ir mazāk nepieciešami vai bez kuriem vispār var iztikt.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 15. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!