Progresīvie būs spiesti aiziet no valdības

Jāatzīst, ka sākotnēji man viss šis jandāliņš ap Stambulas konvencijas denonsāciju šķita tikai cinisks iegansts, ko izmantot valdības gāšanai, bet pēc mēnesi ilga politiska detoksa, atgriežoties no atvaļinājuma, es gari un plaši izrunājos ar iesaistītajiem un esmu savu viedokli koriģējusi. Proti, ka viss nav tik ciniski racionāli un tā ideoloģiskā komponente, piemēram, Progresīvajiem, arī pietiekami ietekmīgai daļai Vienotības, ir eksistenciāli svarīga tāpat kā konvencijas oponentiem, un tas to visu stāstu padara sarežģītāku, arī no valdības koalīcijas izdzīvošanas viedokļa raugoties.

Es varbūt sākšu no cita gala. Lai nu kādi tie politiķi ir un lai ko mēs par viņiem domājam, bet es vēl esmu tādās cerībās, ka kaut kāds veselais saprāts viņos ir. Un arī manas sarunas liecina par to, ka viena lieta tiks izdarīta – budžets tiks pieņemts, valdība netiks gāzta līdz budžetam vai uz budžetu. Būs tur, protams, valdošajai partijai jāpavingro ap priekšlikumiem kompromisa jautājumā, bet gala beigās par šo budžetu nobalsos un, iespējams, pat ne tikai koalīcija. Tas ir ļoti atbildīgs jautājums, ņemot vērā šī budžeta nozīmi mūsu drošībai un aizsardzībai un to, ka neko labāku tāpat tagad neviens nesataisītu. Tas, kas notiks otrā dienā pēc budžeta pieņemšanas, tas jau ir interesants jautājums.

Un tad sākas tas pats interesantākais – tas, ko tu minēji. Arī es esmu pilnīgi pārliecināts, ka tas nav vienkārši teātris, tāpēc ka tas ir ideoloģiski būtisks jautājums. Jo – ko dara partijas pirms vēlēšanām? Viņas bieži vien restartē savu primāro identitāti, ar kādu tiek atpazītas un par kādu balso viņu pastāvīgais vēlētājs. Ja mēs tā ļoti virspusēji ņemam, tad ZZS jau toreiz ideoloģiski nevajadzēja balsot par to Stambulas konvenciju, bet viņi nobalsoja, izveidoja valdību, un situācija tagad ir tāda, kāda tā ir.

Tā ka mans scenārijs ir tāds – Saeima par Stambulas konvencijas denonsāciju nobalsos, un tad ir vairāk