ASV pirms dažām dienām ar ātru un efektīvu militāru operāciju principā panāca varas maiņu Venecuēlā. Tur, protams, ir daudz interesantu nianšu, jo gāzto Venecuēlas prezidentu Maduro atbalstīja Kremlis. Tāpat ir dažādas versijas par to, kādu ietekmi tālākā notikumu attīstība radīs starptautiskajā naftas tirgū, bet citādi varētu teikt, ka tas uz mums tiešā veidā neattiecas. Ja vien ASV prezidents Donalds Tramps drīz vien nebūtu uz šī triumfa viļņa atsācis vārdiskus uzbrukumus Dānijas autonomajai teritorijai Grenlandei, arī tur piesaucot ASV nacionālās intereses. Mūsu amatpersonas pēc nelielas pauzes principā apsveica operāciju Venecuēlā, bet tagad – pāris dienas vēlāk – attiecībā uz Grenlandi atgādina par starptautiskajām tiesībām. Sanāk, ka mēs sevi esam uzdzinuši kokā, un tagad ir jāskaidro, kāpēc vienā gadījumā suverenitāte ir staipāms jēdziens, citā nav. Jūsuprāt, tur viss bija pārdomāti vai mūsu ārpolitikas veidotājiem vienkārši nav daudz variantu starp nepieciešamību izpatikt Trampam un nepieļaut ASV attālināšanos no Eiropas drošības interesēm?
Es teiktu, ka reakcija bija neveikla. Varēja, protams, iepriekš paredzēt notikumu attīstību, jo skaidrs, ka dažādi notikumu scenāriji tiek apspriesti Valdemāra ielas namā (domāta Ārlietu ministrija – red.), kā tā situācija var attīstīties. Mēs redzam, ka līdz šim ir izmantoti naratīvi, lai nekādā veidā neaizkaitinātu Trampu un glaimotu, bet vienlaikus tas šobrīd izklausās nedaudz neveikli. Saka jau, ka pēc kara visi gudri un viegli mācīt, bet varēja tomēr nedaudz citādāk paraudzīties uz situāciju.
Kur, manuprāt, ir tā neveiklība? Te kontrastē divas lietas. No vienas puses, mēs runājam par vispārpieņemtos noteikumos balstītu starptautisko kārtību un to, ka starptautiskās tiesības ir svarīgas mazām valstīm – kā Latvija. Tas bija ārkārtīgi iepriekšparedzams, ka no ASV šāda veida incidenti būs, Trampa administrācija jau ir veikusi uzbrukumus Irānai, Somālijai, Nigērijai, Jemenai, Sīrijai, tiesa, ne visos gadījumos kā valstīm, bet teroristiem, nemierniekiem to teritorijās, un ANO Drošības padomes mandāta manis uzskaitītajos gadījumos jau nav bijis.
Es šo ASV rīcību nevērtēju negatīvi, bet Latvijas amatpersonām bija laiks izstrādāt pārdomātāku pieeju un runāt par lietām, kas ir svarīgas Latvijai. Šajā gadījumā jau arī nekas traģisks nav sarunāts, bet noformulēt to visu elegantāk gan varēja. Nu, piemēram,
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 6. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!