Pēc eiro ieviešanas gaidāms cenu kāpums?
Eiro ieviešanas ietekmē citās valstīs bija vērojams minimāls cenu kāpums, domāju, ka Latvijā būs tāpat.
Vai cenu kāpums sagaidāms, jo uzņēmējiem jākompensē ar eiro ieviešanu saistītās izmaksas, vai tāpēc, ka Māstrihtas kritēriju izpildei tiek bremzēta inflācija, kura pēc eiro ieviešanas kāps?
Negodprātīgas cenu pārveides ietekme būs neliela, un par ļaunprātību es raizējos vismazāk. Daudziem uzņēmumiem eiro ieviešanas izmaksas vispār ir minimālas, un faktiski nekas nav jāiekļauj produkcijas vai pakalpojumu cenā.
Savukārt inflācija Latvijā patlaban ir pat pārāk zema un varētu būt nevis 1%, bet 2%. Nākamgad būs daudz spekulāciju par to, kāpēc cenas kāpj, būs daudz ekspertu un opozīcijas politiķu, kuri teiks, ka eiro vainīgs. Tomēr tā nav, vienkārši ekonomika aug aizvien straujāk, samazinās bezdarbs, kāpj algas, cilvēki tērē vairāk, un likumsakarīgi nedaudz pieaug cenas.
Ne tikai daudzi uzņēmēji, bet pat premjers Valdis Dombrovskis atzinis, ka dažādu konkursu iepirkumu procedūra ir ļoti ilga. Tomēr valsts nodeva par nepamatotu konkursa rezultātu pārsūdzēšanu netiek ieviesta. Tiešām nekas nemainīsies?
Mēģinājumi ieviest depozītus vai naudas iemaksas tika novirzīti uz Satversmes tiesu. Redzam, ka šādu maksājumu ieviešana tiek uzskatīta par neadekvātu un tāpēc patlaban netiks piedāvāta. Personīgi es uzskatu, ka nebūtu slikti, ja par nepamatotu konkursa rezultātu apstrīdēšanu būtu jāmaksā, jo tas uzņēmējiem pirms apzinātas iepirkuma realizācijas procesa aizkavēšanas liktu apsvērt izdevīgumu. Tomēr nevar apgalvot, ka konkursa rezultātu apstrīdēšana vienmēr būtu nepamatota, statistika liecina, ka 44% iesniegto sūdzību tiek atzītas par nepamatotām. Pieļauto kļūdu iemesli gan ir ļoti dažādi – gadās, konkursa procedūra nav adekvāti veikta vai arī pasūtītājs nav rīkojies korekti.
Plānots, ka no septembra varēsim piemērot administratīvo sodu amatpersonām, jo tieši amatpersona ar savu darbību vai bezdarbību var negatīvi ietekmēt procesus, bet sodīt amatpersonu par to iepriekš nebija iespējams. Iecerēts, ka turpmāk sodīt varēs, turklāt varēs arī attālināt no darba sabiedriskajā sektorā.
Gribat vairāk uzmanības pievērst pasūtītāja atbildībai?
Jā, tam, kā valsts iestādes un pašvaldības, izstrādājot konkursu nolikumus un organizējot konkursus, rīkojušās. Nav izslēgts, ka nāksies konstatēt – ir dažas pašvaldības un valsts iestādes, kas sistemātiski neprot sagatavot kvalitatīvus konkursu nolikumus.
Svarīgi ir arī no konkursiem izslēgt negodprātīgos pretendentus, kuri piedalās daudzos dažādos konkursos, piedāvā zemāko cenu, uzvar, bet pēc tam nevar par pašu noteikto cenu darbu paveikt un rezultātā savas saistības pret pasūtītāju neizpilda. Ir jāuzlabo informācijas pieejamība par šādiem gadījumiem, jāveido saistību neizpildītāju reģistrs. Vēl viens aspekts, kas jāuzlabo, ir tas, ka pārsūdzību izskatīšanas procesam jānorit ātrāk un dokumentu apritei jābūt raitākai, un pie tā arī tiek strādāts.
Esat izteicis neapmierinātību ar, jūsuprāt, neadekvāti zemo ministru atalgojumu. Kādu viedokli šajā jautājumā jums paudis Ministru prezidents?
Premjera nostāja ir nogaidoša, nav izmaiņas atbalstoša. Veikt valsts pārvaldē strādājošo atalgojuma izmaiņas nav populārs lēmums, bet tas jādara. Ir tomēr atšķirība, vai jāstrādā parlamentā, vai ministra amatā, jo tieši no ministra prasa milzīgu atbildību par valstī notiekošo izglītības, finanšu, labklājības vai citā jomā. Runa pat nav par nepietiekamu valsts pārvaldē strādājošo algām paredzēto summu. Vienkārši esošo naudu vajadzētu citādi sadalīt. Vajadzīga lielāka pašnoteikšanās, lai katrs atbildīgais vadītājs varētu izlemt, kā finansiāli motivēt profesionālus darbiniekus.
Visu interviju lasiet ceturtdien, 4. jūlijā, laikrakstā Diena.