Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Ekonomists: Mazinoties ēnu ekonomikai, pieaug neuzticēšanās valdībai

Arnis Sauka (ekonomists): Pārsteidz mani tas, ka, mazinoties ēnu ekonomikai, pieaug neuzticēšanās valdībai. Tas ir neparasti, jo, ja labklājība pieaug, tad cilvēkiem vajadzētu sāk pozitīvāk skatīties uz dzīvi un arī uz valdību. Bet Latvijas paradokss ir tas, ka noticis pretējais, un valdību iedzīvotāji sākuši vērtēt negatīvāk.
Veicāt pētījumu par ēnu ekonomiku Latvijā, Lietuvā un Igaunijā iepriekšējos gados, patlaban analizējat ēnu ekonomiku 2012. gadā. Kādi atklājumi šobrīd jūs visvairāk pārsteiguši?

Savulaik Dienai teicāt, ka algas aploksnēs visbiežāk maksā ļoti mazi un ļoti lieli uzņēmumi. Vai apkopotie dati par 2012. gadu liek domāt tāpat?

Jā. Mazajiem un ļoti lielajiem uzņēmumiem vieglāk apiet nodokļus. Mazajiem uzņēmumiem tāpēc, ka viņu ir ļoti daudz un visus nevar izkontrolēt, tas nav iespējams. Savukārt, ļoti lielajiem uzņēmumiem ir resursi, lai nodarbotos ar lobēšanu un panāktu izdevīgu attieksmi pret izvēlēto nodokļu politiku. Negribu teikt, ka visi lielie uzņēmumi ar lobēšanu slēpj nodokļus, bet tāda tendence ir. Vidējiem uzņēmumiem apiet nodokļu maksājumus ir daudz sarežģītāk, jo vidējie uzņēmumi darbojas gluži kā uz skatuves. Esmu dzirdējis, ka tāpēc bieži uzņēmums, izaugot līdz vidējam mērogam, sadalās vairākos mazos uzņēmumos. Uzņēmēji ir racionāli domājoši cilvēki, jo bez racionālā prāta nemaz nevar veidot biznesu, un, ja iespējams ietaupīt, tad uzņēmējs arī centīsies ietaupīt. 

Daudzi uzņēmēji arī saka: «Ja pieķers nodokļu nemaksāšanā, nekas briesmīgs nenotiks. Ir izdevīgāk, ja vienreiz noķer, bet pārējā laikā nodokļus nemaksāt.» Daudzās nozarēs – it īpaši dažādu pakalpojumu sniegšanas jomā – norēķini notiek gandrīz tikai skaidrā naudā, bez kvītīm, rēķiniem, kases čekiem. 
Nav jau uzņēmējam īpašs prieks naktīs negulēt, prātojot, kā apiet nodokļu maksājumus. Daudzi uzņēmēji gan medijiem, gan pētniekiem teiks, ka viņi labprāt maksātu nodokļus, un tā viņi arī domā. Bet tā kā Latvijā nodokļu nemaksāšana ir izplatīta, sociāli pieņemamam norma, tad uzņēmēji saka: «Kāpēc man jāmaksā nodokļi, ja citi to nedara?» Turklāt, ja nodokļus apiet daudzi, tad veidot biznesu, maksājot visus nodokļus, ir gandrīz neiespējami, jo nodokļi paaugstinās visas izmaksas, neļaujot konkurēt tirgū. Ir dzirdēts par ārvalstu uzņēmumiem ar senām tradīcijām, kuri nekad neatļaujas savā mātes uzņēmuma valstī to, ko atļaujas Latvijā.

Ja valdība ieviestu tik spēcīgus kontroles mehānismus, ka nevienam uzņēmumam nebūtu iespējams apiet nodokļus, daudziem uzņēmējiem tas būtu briesmīgs šoks, jo viņi izstrādā biznesa plānu un veido uzņēmējdarbību ar domu nodokļus nemaksāt. Ja viņiem būtu jāmaksā visi nodokļi, uzbūvētais biznesa modelis izrādītos dzīvotnespējīgs.

Gadiem analizējot ēnu ekonomiku, jums radusies pārliecība, ka neviena valdība nav centusies ieviest jūsu minētos, stingros nodokļu nomaksas kontroles mehānismus? 

Domāju, politiķi un ierēdņi apzinās, ka arī tie uzņēmumi, kuri visus nodokļus nemaksā, tomēr balsta Latvijas ekonomiku, ražo preces, piedāvā pakalpojumus, veicina konkurenci, nodrošina darbvietas.  Īstermiņā visai valstij ir ieguvums no tā, ka uzņēmumi, kas daļēji atrodas pelēkajā zonā, turpina strādāt. Ilgtermiņā gan rodas trieciens sociālajai sistēmai. Valstij pastāv risks nonākt situācijā, kad finanšu līdzekļu trūkuma dēļ valdība vairs nespēj pildīt savas funkcijas, jo nav naudas pat kvalitatīvam valsts pārvaldes darbam, par ceļu kvalitāti vai izglītības sistēmas uzlabošanu nemaz nerunājot. Tāpēc valstij tiem uzņēmējiem, kuri saka: «Ja maksātu nodokļus no visas tās algas, ko darbinieki tagad daļēji saņem aploksnē, tad uzņēmums nemaz nevarētu pastāvēt, līdzekļu pietrūktu», ātrāk vai vēlāk būtu jāpasaka: «Vai cilvēki, kuri nevar sakārtot savu biznesu tā, lai varētu oficiāli maksāt visus nodokļus, ir profesionāli uzņēmēji? Ja jau uzņēmējs nespēj nespēj veidot biznesu bez aplokšņu algām, varbūt pašam jābūt darba ņēmējiem, nevis biznesa veidotājiem un darba devējam?» 

Visu interviju lasiet ceturtdienas, 14. marta laikrakstā Diena.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Latvija sāk pazust no vienādojuma

Esat pamanījuši, kā Latvijas informatīvajā telpā līdz nesenam laikam konsekventi uzturētais vēstījums, kas kara iznākumu Ukrainā tieši sasaistīja ar mūsu valsts drošību, to pamatoti paceļot...

Birokrātija prasa aizvien vairāk resursu, tā jāmazina

Par nākamā gada budžetu, nodokļu izmaiņu ietekmi uz ekonomiku un uzņēmēju vēlmi pēc stabilitātes un prognozējamības Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru ...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē