Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) kopējie zaudējumi, ko radījusi dzimstību nesekmējoša un emigrāciju veicinoša politika, no 1996. līdz 2022. gadam bija 108 miljardi eiro, rēķinot tā dēvētajās tekošajās cenās, vai 152 miljardi eiro, rēķinot nemainīgās 2023. gada cenās. Būtiska negatīva ietekme uz mūsu valsts ekonomisko situāciju ir bijusi arī politiskajam lēmumam par bankas Parex kreditoru glābšanu.
Par šiem secinājumiem raksta autors sagatavoja ziņojumu, kas tika aizstāvēts Latvijas Universitātes 82. starptautiskās zinātniskās konferences sekcijā Cilvēka ģeogrāfija 2024. gada 22. februārī.
Aprēķinu veikšana
Rakstā Jūtamas pieļauto politisko kļūdu smagās sekas, kas lasāms laikraksta Diena 5. marta numurā, tika secināts, ka XXI gadsimta pirmajās divās desmitgadēs vislielāko ietekmi uz ekonomisko attīstību radīja migrācijas politika.
Aprēķins balstās uz vērtējumu, kā mainītos mūsu valsts labklājība, ja 1995. gadā Latvijā būtu izvirzīti šādi uzdevumi: ilgtermiņā saglabāt stabilu dzimstību (vismaz 1992. gada līmenī), atbalstot ģimenes ar bērniem, kā arī sekmēt nodarbinātību, lai ilgtermiņā nodrošinātu starptautisko migrācijas bilanci nulles līmenī (respektīvi, to, ka no Latvijas aizbrauc aptuveni tikpat daudz cilvēku, cik iebrauc).
Modelējot zaudējumus, tika pieņemts, ka visi citi parametri (mirstība, IKP izmaiņas, darba vietu skaits valsts sektorā u. c.) paliks tādi, kādi tie bija realitātē visu šo laiku.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 8. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00