Eiropas pilsētās situācija tiek risināta dažādi. Parīze ir izstrādājusi plānu, lai līdz 2030. gadam pilnībā atbrīvotos no automašīnām, kas darbināmas ar benzīnu. Citās Francijas pilsētās jāiegādājas atļauja, lai pārvietotos ar auto, kas darbināmi ar iekšdedzes dzinēju. Līdzīga situācija ir arī Vācijā. Savukārt Madridē ir noteiktas nulles izmešu zonas, kur aizliegts iebraukt ar veciem transportlīdzekļiem, kas piesārņo vidi. Londona ir paplašinājusi savu īpaši zemo emisiju zonu, iekasējot lielas maksas no tiem, kuri šajā zonā pārvietojas ar novecojušiem transportlīdzekļiem. Varētu minēt arī citas pilsētas, jo jaunas iniciatīvas tiek pievienotas katru mēnesi un pat biežāk.
Ziemeļvalstis šajā jautājumā ir soli priekšā citām Eiropas valstīm. Līderpozīciju ieņem Norvēģija, kur jau 2021. gadā vairāk nekā puse no jauno automašīnu pārdošanas apjoma bija elektroauto. Pašlaik tie ir jau 86%. Šo ievērojamo maiņu noteica ne tikai plašā uzlādes infrastruktūra, bet arī nodokļu un pilsētas nodevu atvieglojumi, kā arī autobusu joslu izmantošanas priekšrocības pārslogotās vietās.
Savukārt Zviedrija papildus savas galvaspilsētas Stokholmas lēmumam par benzīna un dīzeļa transportlīdzekļu aizliegšanu pilsētas centrā apņēmusies līdz 2030. gadam uz autoceļiem redzēt vienu miljonu elektroauto. Tas nav tikai vērienīgs skaitlis, bet gan apņemšanās, ko atbalsta ar dažādiem stimuliem, piemēram, pirkumu subsīdijām, nodokļu samazinājumiem un prioritāras braukšanas joslām.
Latvijā līdz 2023. gada trešā ceturkšņa beigām kopējais reģistrēto elektroauto skaits bija 5938. Salīdzinot ar gada sākumu, skaits palielinājies par 15%. Viens no iemesliem šādam pieaugumam ir valsts atbalsta programma un nodokļu atvieglojumi. Svarīgas ir arī auto uzlādes iespējas. Pēdējo gadu laikā uzlādes vietu skaits ir pieaudzis, un pašlaik Latvija ir priekšā gan Igaunijai, gan Lietuvai, taču, pieaugot elektroauto skaitam, jāturpina domāt arī par jaunu uzlādes vietu vai iespēju izveidi. Lai gan gada laikā vērojams pieaugums, elektroauto īpatsvars ir tikai 0,5% no kopējā Latvijas autoparka.
Kā rāda Ziemeļvalstu pieredze, lai situāciju mainītu, nepietiek tikai ar dažādiem stimuliem, vajadzīga arī visaptveroša stratēģija – gan valsts iesaistes ziņā, gan attīstot publisko elektroauto infrastruktūru.